K.Zāles laukums.
Liepājnieku sašutums ir saprotams un akceptējams jebkurā līmenī. Ar to domāju, ka tiesu darbi šeit būtu vietā. Kas tad ir vainīgie? Darbu izpildītājs, projektētājs vai tomēr dome?
K.Zāles laukums ekspertīze.
Būvprojekta ekspertīzes secinājums ir konkrēts un sliecas paskaidrot par pilnīgu nekompetenci no domes puses.
Kāpēc?
Tāpēc, ka projekta risinājumi neatbilst normatīvo aktu prasībām. Tādējādi diskusijai par bruģa defektu cēloņiem un vainīgo meklējumiem nu it kā liekams punkts, jo ir nonākts pie secinājuma, ka būvnieka vainas tajos nav.
Tikai nav skaidrs, kāpēc būvnieks redzot projekta neatbilstību būvprojekta normām klusēja? Vai nav aizdomas, ka šeit būtu darbiņš KNAB!
Jūsu zināšanai, kopā ar PVN būvdarbu līguma summa ir 3 906 471,50 eiro!
Tagad, kad defektu cēlonis ir noskaidrots, būtu vietā saprast, kā šādas kvalitātes projekts vispār varēja nonākt līdz realizācijai. Ir jāsaprot, ka par šo pašvaldības eksperimentu liepājnieki samaksās daudzus desmitus, iespējams, pat simtus tūkstošus.
K.Zāles laukums vainīgie.
Šajā kontekstā ir interesanti izpētīt, kā pašvaldība nonāca līdz EUR 200 000 vērtajam līgumam ar konkrēto projektētāju. Vispirms tika sarīkots metu konkurss (ID Nr. LPP 2019/1), kur piedāvājumus subjektīvi vērtēja konkursa komisija šādā sastāvā:
Ronalds Fricbergs, Indulis Kalns, Iveta Ansone, Dina Kupača, Laura Stilbiņa, Gunta Šnipke un Arvīds Vitāls.
Pēc metu konkursa bez atklāta konkursa rīkošanas, bet, izmantojot sarunu procedūru.
K.Zāles laukums, skaidrojums.
Metu konkurss ar tam sekojošu sarunu procedūru ir veids, kā pasūtītāji mēdz apiet nepieciešamību rīkot atklātu konkursu projektēšanas darbiem.
Tika organizēta iespaidīga iepirkumu komisija.
Didzis Jēriņš, Andra Kalniņa, Sergejs Dikterjovs, Uldis Klaks – Kleins, Zanda Krūmiņa, Dina Kupača, Ilmārs Ozoliņš – Ozols.
Viņi īstenoja sarunu procedūru (ID Nr. LPP 2019/34), kā rezultātā tika noslēgts līgums par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību.
Zīmīgi šeit tas, ka abu iepirkuma komisiju sastāvā lielākoties ir speciālisti, kuri tādā vai citādā veidā jau ne pirmo gadu desmitu kūrē Liepājas būvniecības procesus.
Domāju, ka ir pamats domāt un sagaidīt, ka šim tiešām sarežģītajam projektam tiks atlasīts piemērotākais projektētājs, ar plašu, respektablu pieredzi. Protams, kurš sagatavos teicamu tehnisko projektu, ņemot vērā kompetenta pasūtītāja uzstādījumus.
K.Zāles laukums, viss kā parasti.
Dažādas ķibeles ir pavadījušas faktiski visus lielākos būvprojektus Liepājā. Taču viss vienmēr ir kaut kā sakārtojies tik klusi un mierīgi kā bruģa nomaiņa 2023.gada vasarā Lielajā ielā pie t/c “Kurzeme”.
Taču K.Zāles laukuma gadījums savas uzskatāmības un milzīgo kļūdu novēršanas izmaksu dēļ ir kļuvis zināmā mērā simbolisks.
Vienlaikus tas ir kļuvis arī par lakmusa papīrīti pašvaldības kā būvniecības projektu pasūtītājas kompetencei un spējām projektus kvalitatīvi novadīt.
K.Zāles laukumā nekas vairs nav glābjams, seguma nomaiņas izmaksas būs uz pašvaldības pleciem un tai līdzekļi būs jāatrod liepājniku maciņos.
Taču, ja tā padomā, kāpēc vainīgie nevarētu segt brāķa projekta izmaksas. Ja sadala uz galviņām tad nieka €12500 uz galviņu domes darboņus nabagākus nepadarīs.
Par pašu galveno brāķdari ir uzskatām izpilddirektors Ronalds Fricbergs, kas šo visu ārprātu akceptēja ar savu parakstu un tātad atbildību.
Taču, lai saprastu, kur un kā tālāk virzīsies projektu realizācija Liepājā, pašvaldībai būtu jāatbild uz dažiem jautājumiem, ko tiesīgi uzdod liepājnieki un cerams KNAB.
1. Par kādiem līdzekļiem tiks novērsti bruģa defekti K.Zāles laukumā?
2. Vai kāds konkursa komisijas loceklis, pašvaldības darbinieks vai amatpersona uzņemsies atbildību (politisko, finansiālo, morālo vai citu) par pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu nekvalitatīvā projektā?
3. Ko pašvaldība plāno mainīt projektu vadībā turpmāk, lai novērstu K.Zāles gadījumam līdzīgu gadījumu atkārtošanos?
Pēc manām domām domē prasās pēc lielās tīrīšanas un vainīgo atlaišanas no darba. Vai ilgi liepājniekiem būs jācieš šo nekompetento darboņu noziedzīgā darbība?
Cik jauki viss iesākās, bilde no darbu uzsākšanas procesa:
Atgādināšu, ka būvuzņēmējs projektā ir SIA ”CTB”, projektētājs un autoruzraudzība ir “ViaFuture” un būvuzraudzību veic SIA “Isliena V”. Protams uz šo firmu darbību liekams liels jautājumu zīmju kompleks. Kā var projektēt un uzraudzīt darbu, kas jau pēc būtības būs brāķis.
Ielikšu vienu komentāru no liepājniekiem.lv, kas man šķiet piemērots lai balansētu manas domas.
Laimigais50:
- Visas šīs epopejas sakarā ir daži retoriski jautājumi. Kāpēc CTB mēģina šo problēmu risināt publiskā telpā masu mēdijos, un nevis tiešās sarunās ar objekta pasūtītāju, vai arī tiesas ceļā?
- Vai tiešām viņi cer, ka šī portālā lasītāji visā šai epopejā pieņems kādus lēmumus? Nu, izgāzīs savu žulti komentāros dažu pašvaldībās vēlēšanās caurkritušu partiju kadri un dažādi meža dīvainīši, un ko tālāk?
- Vai tiešām CTB un būvuzraugi ar tādu pieredzi ceļu būvniecībā neredzēja, ka šī objekta projekts ir kļūdains? Kāpēc tad viņi nekliedza uz katra stūra, arī masu mēdijos, ka pastāv šāda problēma, un viņos neviens neklausās?
- Nekādā mērā negribu atmazgāt pašvaldību baltu, bet šai gadījumā pavisam noteikti ir saskatāms, ka gan pasūtītājs, gan izpildītājs nav attiekušies pret saviem pienākumiem ar augstu atbildības pakāpi.
Variet minēt, kā tādi darbi iet cauri un kā neviens neceļ trauksmi. Vispār jau nav jāmin, cerams, ka KNAB sniegs tautai izsmeļošu rīcību.
Labu Dienu!
Tas jau nav brāķis, bet noziedzīgums darījums starp ieintersētām personām
Kam tad tā domes “speciālistu” komisija ir vajadzīga? Lai savāktos kopā un paēstu cepumus un uzdzertu konjaku, ko atnesuši ieinteresētās personas?
Labā ziņa tā, ka šādā garā turpinot, bankrotēs pašvaldības no kuru esamības cilvēkam labuma teju nu ne kāda! Uzņēmējiem, jā, ar tiem pašvaldību ierēdņi ar iedvesmu tusē, vienmēr kaut kas atlec, ja māk to katliņu maisīt.
Varbūt ir vērts rīkot referendumu par Liepājas pievienošanu Dienvidkurzemes novadam? Varbūt tur mūs beidzot sadzirdēs?
Kamēr būvnieks un projektētājs savu vainu noliedz, tikmēr pašvaldība vēl cer uz risinājumu atrašanu savstarpējās sarunās.
Liepājnieki, maks būs jāatver tieši jums, lai labotu brāķi.
Abās iepriekšējās ekspertīzēs, meklējot iemeslus, kāpēc K. Zāles laukuma daļā iebruka bruģis, ir konstatētas neatbilstības, kas veidojušās dažādās projekta izstrādes stadijās, kā arī fiksētas kļūdas būvniecības procesā.
Izpilddirektora vietnieks sola, ka jauno ekspertīzi veikšot iespējami īsā laikā. Taču, kad laukumā varēs ieklāt jaunu segumu un atvērt to satiksmei, esot atkarīgs no ekspertīzes rezultātiem.