Jods.
Nebūšu oriģināla un teikšu visiem zināmo patiesību. Līdz ar vecumu mūsu dzīvē mainās daudzas lietas. Ak vai, sākam domāt par veselību! Varbūt pat par vēlu, bet ir gribēšana kaut ko uzlabot un tāpēc jautāšu.
Kas Tev ir zināms par jodu?
Joda deficīts ir nopietna veselības problēma, kas skar miljoniem cilvēku visā pasaulē. Jods ir svarīgs elements, kas nepieciešams normālai vairogdziedzera darbībai.
Jodam ir galvenā loma vielmaiņas regulēšanā un ķermeņa nodrošināšanā ar enerģiju. Šajā rakstā aplūkosim joda deficīta cēloņus, sekas un tā novēršanas metodes.
Jods, loma cilvēka organismā.
Tas ir būtisks mikroelements, kas nepieciešams normālai ķermeņa darbībai. Jodam ir galvenā loma vairogdziedzera hormonu, piemēram, trijodtironīna (T3) un tetrajodtironīna (T4) sintēzē.
Šie hormoni ir nepieciešami vielmaiņas, augšanas un attīstības, termoregulācijas un citu svarīgu procesu regulēšanai. Jods ir īpaši svarīgs grūtniecības laikā un bērnu attīstības periodā. Normālai nervu sistēmas veidošanai un augļa fiziskajai attīstībai ir svarīgs pietiekams daudzums joda mātes uzturā.
Simptomi un profilakse ja ir deficīts.
Atbilstošs joda līmenis organismā palīdz novērst dažādas vairogdziedzera slimības. Joda trūkums var izraisīt palielinātu vairogdziedzeri un citas vairogdziedzera problēmas.
Vairogdziedzeris atrodas kakla priekšpusē, tieši zem vairogskrimšļa, tā forma atgādina mazu tauriņu. Vairogdziedzera galvenie hormonu bioloģiskie efekti ir termoģenēzes regulācija, ietekme uz ogļhidrātu un taukmaiņu, augšanas un attīstības nodrošināšana
Jods var ietekmēt imūnsistēmu un palīdzēt cīnīties ar infekcijām.
Pārāk mazs vai pārāk daudz joda var izraisīt veselības problēmas. Joda deficīts ir izplatīts reģionos ar zemu joda līmeni augsnē un ūdenī.
Šādos gadījumos, lai novērstu deficītu, var izmantot jodētu sāli vai citus joda avotus. Tomēr ir svarīgi nepārsniegt ieteicamās devas, jo joda pārpalikums var izraisīt arī vairogdziedzera darbības traucējumus.
Joda deficīts, cēloņi.
Joda trūkums organismā var rasties vairāku iemeslu dēļ. Nepietiekams jodu saturošu pārtikas produktu patēriņš. Jods ir svarīgs mikroelements, kas nepieciešams vairogdziedzera hormonu sintēzei.
Ja jūsu uzturs nesatur pārtikas produktus, kas bagāti ar jodu, piemēram, jūras veltes, jūraszāles vai jodētu sāli, var rasties deficīts.
Ja kas, augi absorbē jodu no augsnes, un, ja augsne ir slikti bagātināta ar šo mikroelementu, tad arī augi saturēs maz joda. Tas var izraisīt nepietiekamu joda uzņemšanu ar pārtiku.
Jods un tā deficīts.
Dažos pasaules reģionos augsnē ir maz joda, kas ietekmē joda saturu šajos reģionos audzētajos pārtikas produktos. Cilvēki, kas dzīvo šādos apgabalos, var būt uzņēmīgi pret joda deficītu.
Grūtniecības un zīdīšanas laikā organisma nepieciešamība pēc joda palielinās. Ja sieviete šajā periodā nesaņem pietiekami daudz joda, tas var negatīvi ietekmēt bērna un mātes veselību.
Dažas vielas, piemēram, perhlorāti, fluorīdi un nitrāti, var konkurēt ar jodu par uzsūkšanās iespēju vairogdziedzerī, kas var izraisīt zemu joda līmeni organismā.
Par vairogdziedzera problēmām var liecināt palielināts, asimetrisks vairogdziedzeris, kā arī sāpes vai diskomforts kakla priekšējā daļā, aizsmakums un rīšanas grūtības.
Hipertireozes un hipotireozes (jeb vairogdziedzera pastiprinātas un nepietiekamas darbības) gadījumā tiek ietekmētas visas orgānu sistēmas.
Jods un hipertireoze.
Pie hipertireozes var novērot tahikardiju, sirds ritma traucējumus, paaugstinātu asinsspiedienu, biežākas stenokardijas lēkmes, raksturīga ātra un sekla elpošana, aizdusa.
Var būt tendence uz biežāku vēdera izeju, caureja, pastiprināta ēstgriba, slāpes, poliūrija, smagos gadījumos var būt deģeneratīvi aknu bojājumi.
Tāpat pastiprinās svīšana, āda ir silta, mikla, bieži vien pievienojas ādas strutainās infekcijas. Mati ir trausli, pastiprinās to izkrišana, nagi trausli un lūstoši.
Var būt nieze, nātrenes tipa izsitumi, vitiligo. Nereti attīstās pretibiāla miksedēma (ādas izmaiņas). Samazinās muskuļu masa, kontraktilitāte, parādās roku trīce. Pieaug osteoporotisko lūzumu risks, jo attīstās osteoporoze.
Tāpat 25-50% gadījumu var novērot orbitopātiju. Asins ainā novērojama anēmija, viegla neitropēnija, limfocitoze. Var kristies svars.
Jods un hipotireoze.
Savukārt hipotireozes gadījumā var novērot sausu ādu, tā var būt dzeltenīga un zvīņojoša. Tāpat novēro pavājinātu svīšanu un salīgumu. Mati ir sausi un plāni.
Raksturīgs arī nogurums, vājums, miegainība, atmiņas traucējumi, depresija un samazināta spēja koncentrēties. Runa var būt lēna, balss aizsmakusi.
Pieaug ķermeņa masa uz pieaugošo tūsku fona. Zarnu trakta darbība ir novājināta, kā dēļ attīstās aizcietējumi. No kardiovaskulārās sistēmas vēro bradikardiju un palielinātu perifērisko asinsvadu pretestību.
Biežāk vairogdziedzera saslimšanas ir iegūtas vai autoimūnas nekā iedzimtas. Tomēr arī autoimūnu saslimšanu gadījumā ļoti liela nozīme ir ģenētiskai predispozīcijai, kā arī ārējās vides ietekme.
Iedzimtu hipotireozi vēro aptuveni 1:4000 jaundzimušajiem. Arī hipertireoze bērnu vecumā ir samērā reta patoloģija un bērnu un pusaudžu vecumā galvenokārt saistās ar autoimūnu etioloģiju. Savukārt pēc 60 gadu vecuma pieaug saslimstība ar hipotireozi.
Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību adekvātam jodu saturošu pārtikas produktu uzņemšanai vai, ja nepieciešams, lietot jodu saturošus uztura bagātinātājus.
Joda deficīts un simptomi.
Joda trūkums var izraisīt dažādus simptomus un izraisīt slimības. Viena no pazīstamākajām joda deficīta pazīmēm ir palielināts vairogdziedzeris, kas izpaužas kā palielināts kakls. Joda deficīts grūtniecēm un bērniem var izraisīt garīgu atpalicību un aizkavēt smadzeņu attīstību auglim.
Sausa āda, trausli mati, matu izkrišana un raupji nagi var būt saistīti ar joda deficītu. Joda trūkums var izraisīt nogurumu, un vispārēju nespēku. Zems joda līmenis var ietekmēt ķermeņa spēju uzturēt normālu temperatūru.
Joda deficīts var izraisīt patoloģisku sirds ritmu. Dažiem cilvēkiem ar joda deficītu var rasties gremošanas problēmas.
Ir svarīgi atzīmēt, ka joda deficīta simptomi var atšķirties atkarībā no deficīta smaguma pakāpes un tā ilguma. Ja jums ir aizdomas par joda deficītu, ir svarīgi konsultēties ar savu ārstu, lai saņemtu atbilstošu diagnozi un ārstēšanu.
Jods, deficīta novēršana.
Ja kas, tad tiroīdā hormona veidošanas procesā nepieciešams jods, B grupas vitamīni nodrošina pareizu vairogdziedzera darbību, selēns nodrošina pareizu vairogdziedzera metabolismu, savukārt cinks piedalās tiroīda hormona sintēzes procesos.
Jodu varam uzņemt ar pārtiku.
Jodu saturošu pārtikas produktu, piemēram, jūras velšu, piena un olu, iekļaušana uzturā var palīdzēt novērst deficītu. Parastā sāls aizstāšana ar jodētu sāli palīdz palielināt joda uzņemšanu organismā.
Ja ar uzturu uzņemtais joda daudzums ir nepietiekams, joda piedevu lietošana ārsta uzraudzībā var būt efektīvs veids, kā novērst deficītu.
Joda deficīts ir nopietna problēma, kas prasa uzmanību un rīcību. Palielinot informētību, iekļaujot uzturā jodu saturošus pārtikas produktus un izmantojot jodētu pārtiku, mēs varam novērst negatīvo ietekmi uz veselību. Protams, joda saturoša pārtika sekmēs normālu vairogdziedzera darbību.
Citu vitamīnu ābece apskatāma ŠEIT.
Labu Dienu!