Istabas temperatūra, ko iesaka speciālisti vasarā un ziemā

Istabas temperatūra.

Piekritīsi, ka labas labsajūtas pats pirmais priekšnoteikums ir sabalansēt istabas temperatūru. Taču ir viens lielais BET! Valdība mudina taupīt ziemā uz apkures rēķina un vasarā samazināt elektroenerģijas patēriņu.

Vasarā domāts iztikt bez kondicioniera. Par ziemas pārdomām jau rakstīju, jo valdība mudina atteikties no gāzes apkures. Saprotams, ka galvenais iemesls ir iegūt neatkarību no Krievijas gāzes. Otrs iemesls, ka gāze kļuvusi nenormāli dārga!

Tā nu šī raksta autors , kuram ir privātmāja, nonācis dilemmas priekšā. Gāze dārgi, toties ir uzstādīts gāzes katls un pie ērtībām ātri pierod.

Tomēr, gribu pievērst uzmanību uz istabas temperatūras rādījumiem, kas taupot nekaitētu Jūsu veselībai.

Istabas temperatūra ziemā.

Ja kas, 18 °C dzīvojamās telpās oficiāli tiek uzskatīts par pieņemamu vai pat ieteiktu. Ir pieļaujama temperatūras pazemināšanās līdz 15 °C naktī.

Visos šajos gadījumos runa ir par dzīvojamām telpām, kur cilvēki var ilgstoši uzturēties. Toties telpās, kur cilvēki fiziski strādā, ir normāli uzturēt 13 ° C temperatūru. Domājamas noliktavas, cehi utt.

Saskaņā ar dažādiem pētījumiem, piemēram, Lielbritānijā vidējā temperatūra mājās ir diezgan zema 19–21 °C. Zviedrijā – 21-22 ° С. Vācijā no 16°C guļamistabā un līdz 21°C viesistabā.

Skatoties Latvijas skatu punkta, pagājušajā ziemā Liepājā (personīgais namelis) turēju temperatūru 21.5 – 22.5 grādu robežās. Man ir gāzes apkure, rezultātā Kalvītis piestāstīja rēķinu par 456€. Padārgi!

Kā tad ieteicams krīzes apstākļos turēt istabas temperatūru?

Zema iekštelpu temperatūra var kaitēt veselībai tikai tad, ja temperatūra ir zemāka par 18°C. Kas tad var slikts notikt? Visticamāk, tas var paaugstināt asinsspiedienu, palielinās sirds un asinsvadu un elpošanas ceļu slimību attīstības risku, nemaz nerunājot par hipotermiju.

Vai šāda temperatūras pazemināšana nav kaitīga veselībai?

Lielākajai daļai cilvēku veselībai, nē.

Varbūt cilvēkiem ar noteiktām hroniskām slimībām (astmu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību) un gados vecākiem cilvēkiem temperatūrai jābūt nedaudz augstākai par 18 °C.

Jo īpaši tāpēc, ka vecākiem cilvēkiem ir vājāka termoregulācija. Viņiem var būt grūtāk pamanīt, ka viņiem ir auksti, piecelties un uzvilkt kaut ko siltu.

Protams, arī visi pārējie cilvēki 18 ° C temperatūrā var izjust diskomfortu, bet tas arī viss. Jūs varat pielāgoties šādai videi. Ir taču krīze ar kurināmo un jātaupa! Vispār, visi šie ierobežojumi un ieteikumi, kā arī nenormālie rēķini mani nu nemaz neiepriecina.

Vai ir nepieciešams ventilēt istabu tik zemā temperatūrā? Vajag vēdināt, principā var pietikt ar 15-20 minūtēm un to darīt pāris reizes dienā.

Istabas temperatūra vasarā.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra piedāvā šādus standartus 24–25 ° С. Tas ir, šajā līmenī gaisa kondicionieriem vajadzētu uzturēt gaisa temperatūru.

Šajā temperatūrā lielākajai daļai cilvēku nevajadzētu būt problēmām, jo ​​īpaši tāpēc, ka joprojām ir iespēja pielāgoties. Tomēr dažos gadījumos parastās gaisa temperatūras paaugstināšanās var nelabvēlīgi ietekmēt veselību.

Cilvēce ir nākusi klajā ar daudziem alternatīviem veidiem, kā tikt galā ar karstumu. Tātad, iesākumam, pārdomāsim visas galvenās darbības, lai apkarotu neparastu karstumu telpā.

Pirmkārt, būtu labi pasargāt sevi un telpu no saules gaismas agresīvās ietekmes.
Otrkārt, nodrošināt vēsa gaisa cirkulāciju un parūpēties par komfortablu mitrumu mājā.
Treškārt, jums ir nepieciešams izolēt savu istabu no karstā gaisa no citām telpām.

Istabas temperatūra

Bieži vien pilsētas dzīvokļu iedzīvotāji izmanto tumšu toņu aizkarus, lai padarītu telpu tumšāku. Un tā ir liela kļūda! Tumšie aizkari tā vietā, lai atvairītu saules starus, tos absorbēs, un temperatūra telpā joprojām palielināsies vēl vairāk.

Tāpēc dzesēšanai daudz efektīvāk ir izmantot aizkarus, kas izgatavoti no blīva, bet gaišas krāsas materiāla.

Vēl labāk žalūzijas. Gaismas atstarošanai ir piemērotas gan plastmasas, gan auduma un pat metāla žalūzijas.

Nenormāla karstuma gadījumā.

Būs doma, drīzāk veram vaļā visus logus! Galu galā ir jānodrošina gaisa cirkulācija! Vārdos tas izklausās loģiski, bet patiesībā šāda pieeja parasti nedod vēsumu un var pat pasliktināt situāciju.

Lieta tāda, ka karstā laikā gaisa temperatūra aiz loga gandrīz vienmēr būs augstāka par gaisa temperatūru telpā.

Tāpēc nevajadzētu atvērt logu dienas vidū. Vienīgais izņēmums ir mājas, kurās logi vērsti uz dažādām pusēm. Būs iespēja, vismaz izveidot caurvēju. Neteiktu, ka tas būtu labs risinājums, jo caurvējā ir iespējams arī gūt veselības problēmas.

Ja nav gaisa kondicionēšanas, galvenais vēsā gaisa cirkulācijas avots telpā ir ventilators. Ja nav pietiekami daudz vēsuma no ventilatora gaisa plūsmas!

Jūs varat optimizēt sadzīves tehnikas darbību ar vienkāršiem improvizētiem līdzekļiem! Šeit atkal noder slapji palagi, dvieļi vai ledus pudeles.

Vienkārši novietojiet tos ventilatora darba daļas priekšā. Tādējādi iztvaikojoši vēsa ūdens pilieni iekritīs gaisa plūsmā un tiks nēsāti pa istabu. Jūs iegūstat kaut ko starp klasisku ventilatoru un mitrinātāju, un pat ar gaisa dzesēšanas efektu!

Galvenais ir atcerēties regulāri mainīt mitruma avotu un ievērot higiēnu ventilatora darba daļā.

Nu labi, kā tad es rīkojos!

Istabas temperatūra

Man nepatīk ekstremāls karstums istabā. Laikam nerīkojos pareizi ar to taupīšanas metodiku vasarā. Man darbojas gaisa kondicionieris un istabās turu gaisa temperatūru 23-25 grādus.

Protams, elektrības rēķins būs liels, bet karstums man nepatīk! Izvēlos komfortu!

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top