Inflācija un iekrājumi, gadu mijas neiepriecinoša statistika

Inflācija un iekrājumi.

Var teikt, ka 2022 gads ir tuvu noslēgumam. Pats pēdējais laiks atcerēties un pakalkulēt par tā ienesīgumu patstāvīgajiem Latvijas iedzīvotajiem.

Inflācija un iekrājumi, kam tie ir un kam nav.

Bez svārstīšanās var teikt, ka 2022. gada zīme Latvijā ir iezīmēta ar 22% inflāciju. Reāli tas nozīmē, ka daudzu un turklāt pašu nepieciešamāko preču un pakalpojumu cenas augušas divas reizes.

Attiecīgi - algas un uzkrājumi sarukuši uz pusi.

Ja kas, daudzi uzreiz teiks, ka ienesīgums 2022. gadā nav bijis un kur šim rasties, ja ir šausmīga inflācija. Tam varu piekrist, taču apskatīsim reālo situāciju Latvijā.

Ir noskaidrots, ka trešdaļai tautas finansiālā situācija ir visnotaļ stabila, jo uzkrājumi un ieguldījumi netiek aiztikti, bet gan papildināti.
Otrai trešdaļai uzkrājumu nav vispār. Trešajā, trešdaļā ir Latvijas pilsoņi, kurā katrs ceturtais iedzīvotājs sācis tērēt iekrājumus vai to plāno darīt. Tas notiks atkarībā no apkures un citām ziemai raksturīgām izmaksām, tā teic aizdomīgi dusmīgā tauta.

Šīs tendences nav pozitīvas, un ir skaidrs, ka tuvākie mēneši īpaši skarbi būs tiem, kuri dzīvo no algas līdz algai un nav izveidojuši iekrājumus.

Latvijā 14% iedzīvotāju ikdienas izdevumu segšanai sākuši tērēt līdzekļus no uzkrājumiem. Visbiežāk šādā situācijā nonākuši latgalieši un rīdzinieki vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kuru ikmēneša ienākumi ir robežās no 551 līdz 750 eiro.

Pensionārus pat nepieminu, jo pēc jebkuras kalkulācijas viņi ir uz nabadzības robežas. Ja vēl nav ieskaitīti galējos nabagos.
Starp pensionāriem 44% ziemu pavada bez uzkrājumiem vai aktīviem ieguldījumiem.

Inflācija un iekrājumi, vai viss tik slikti?

Uzkrājumus patlaban spēj izveidot Vidzemē dzīvojošie, savukārt profesiju vidū bez uzkrājumiem biežāk dzīvo nekvalificēti strādnieki un biroja darbinieki.

Savukārt 15% neplāno izmantot uzkrājumus vai līdzekļus no ieguldījumiem ikdienas maksājumu segšanai, un vēl tikpat daudz iedzīvotāju plāno šoziem uzkrājumus papildināt.

Visbiežāk par iekrājumu audzēšanu domā vīrieši vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kuri dzīvo Zemgalē un Rīgā un kuri ik mēnesi saņem vairāk par 1500 eiro.

Savukārt 8% norādījuši, ka plāno izmantot līdzekļus no uzkrājumiem, ja to pieprasīs situācija ar gaidāmās ziemas maksājumiem, piemēram, augošajām apkures izmaksām.

Tātad viņi, gan relatīvi, turas virs ūdens!

Tajā pašā laikā 33% Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu vai līdzekļu, ko novirzīt ieguldījumiem, turklāt starp sievietēm šādu atbildi sniedza 38%. Zināms, ka 2% Latvijas iedzīvotāju ir pārstājuši veikt investīcijas un iemaksas uzkrājumu veidošanā, tādējādi atbrīvojot papildu līdzekļus ikdienas tēriņiem.

Secinājums ir “pārsteidzoši” zināms, inflācija un iekrājumi neiet kopsolī ar tautas labklājības izaugsmi.

Labu Dienu!