Ikgadējā gripa, kā nenovēršams drauds Jūsu veselībai

Gripa ir kļuvusi par ikgadēju nenovēršamu parādību.

Lai arī šobrīd visu prātus nodarbina Covid-19, ir vietā atgādināt, ka arī ar gripu nav nekādi joki. Tas notiek tik regulāri, ka sākam šim faktoram pievērst arvien mazāku uzmanību. Liepājnieki ir satraukti par šādu lietu kārtību.

Tāpēc vēlreiz pievērsīsim savu uzmanību tik ierastajam brīdinājumam- gripas draudi.

Gripa.

Vairums no mums par gripu uzskata saaukstēšanos ar paaugstinātu temperatūru un kaulu laušanu.

Līdz 2020.gadam, kad sākās pandēmija, gripa bija viena no nāvējošākajām infekcijas slimībām. Visā pasaulē tā katru gadu nogalināja no 290 000 līdz 650 000 cilvēku.

Pandēmijas pirmajā gadā epidemioloģiskās drošības pasākumi pret Covid-19 tik ļoti iespaidoja gripu, ka tās sezonālais uzliesmojums pat neizcēlās.

Tomēr nav pamata domāt, kā tā tas būs arī turpmāk.” Gripas vakcīnas ir drošas un efektīvas. Tomēr, ne tik efektīvas, kā vēlētos, taču neviena uz pierādījumiem balstītā ārstēšana nedod 100% garantiju. Starp citu to saka ārsti.

Ja pavisam godīgi, tad vakcinācija pasargā ne tikai vakcinēto, bet palīdz aizsargāt arī vājākos sabiedrības locekļus. Vecāka gadagājuma cilvēkus, cilvēkus ar imūnsistēmas traucējumiem un bērnus, kuri vēl ir pārāk mazi, lai paši saņemtu vakcīnu

Bieži, darba noslogotības vai nepacietības dēļ cilvēki atļaujas neizslimot slimību līdz pilnīgai atveseļošanai. Gripa, protams, nav HIV vai Hepatīts C, tomēr ir pietiekami nopietna infekcijas slimība, kas var radīt nopietnas komplikācijas.

Gripa izplatās daudz ātrāk nekā citas infekciju slimības.

Protams, tagad jāievieš korekcija, jo “OMIKRONS” būs daudz ātrāks! Tomēr neaizmirsīsim par gripu.  Starp citu,  ir iespējams saņemt vakcināciju pret abiem ļaunumiem(Covid-19 un gripa) vienlaicīgi.

Ar gripu slimojoša cilvēka simptomi ir augsta temperatūra (līdz 40 °C), drudzis un vispārējs vājums, nespēks, ko pavada muskuļu un locītavu sāpes.

Ir novērots, ka bieži rodas kairinājumi rīklē, ko pavada sauss un rejošs klepus, iesnas ar šķaudīšanu, sāpes acu ābolos.  Turklāt saslimušais pirmās piecas slimības dienas ir bīstams apkārtējiem, jo ir infekcijas avots.

Kā izvairīties no saslimšanas ar gripu?

Visefektīvākais un vienkāršākais veids ir vakcinēšanās. Vakcīna satur nogalināta gripas vīrusa daļiņas, liekot cilvēka šūnām izstrādāt imunitāti (antivielas), pret vīrusu.

Vakcinācija īpaši ieteicama cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, pirmsskolas vecuma bērniem, medicīnas un sociāliem darbiniekiem.

Ieteicams vakcinēties arī apkalpojošās sfēras un mācību iestāžu darbiniekiem, karavīriem, skolēniem, studentiem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām, jo tie pieder pie riska grupām.

Gripas vīrusam piemīt mainīga daba, tādēļ vakcīna katru gadu tiek izstrādāta no jauna un katru gadu pirms gripas sezonas sākšanās – vakcinācija jāatkārto.

Pirms vakcinēties, noteikti jākonsultējas ar ārstu.

Nevakcinējoties, no gripas var mēģināt izsargāties… izvairoties apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku – sabiedriskais transports, teātri, kino, tirgus u.t.t.

Regulāri vēdinot telpas un bieži mazgājot rokas. Nozīmīga loma ir C vitamīnam. Tāpēc ēdiet daudz kivi, mežrozīšu augļus, kāpostus, saldos piparus, apelsīnus un greipfrūtus

Nobeigumā vēl par situāciju Latvijā.

Veselības ministrijas ieskatā, pieaugot saslimušo skaitam virs 3000 dienā, Covid-19 hospitalizācijai virs 800 un esot darbības nepārtrauktības apdraudējumam kritiskās nozarēs.

Var nākties ātri lemt par turpmākiem pasākumiem.

Ministrija rosināja noteikt papildu drošības nosacījumus, piemēram, medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu.  Darbinieku obligātu testēšanu kritiskajās nozarēs, maksimāli turpināt attālinātu darbu.  Veikt papildu testēšanu ar paštestiem pakalpojumu saņemšanai, piemēram, amatieru sportā, koru un deju kolektīvos.

Līdztekus Covid-19 apgriezienus uzņems arī gripa, ko ir gaužām aplam saukt par “tikai gripu”. Pasaules veselības organizācija prognozējusi, ka šā gada gripas sezona varētu būt sarežģītāka nekā pērn.

Daži vārdi par imūnsistēmu.

Patiesība ir tāda, ka imūnsistēma vai nu perfekti darbojas, vai arī nedarbojas, un ir zināmi precīzi iemesli, kuru dēļ imūnsistēma var sašķobīties.

• Daži hroniski apstākļi, piemēram, stress un nepietiekams uzturs.

Dažas hroniskas slimības, kas var ietekmēt imūno atbildi. Diabēts ir viena no izplatītākajām, bet ir arī citas.

• Daži cilvēki piedzimst ar novājinātu imūnsistēmu vai arī imūndeficītu var iegūt noteiktu slimību dēļ (vislabāk zināmais ir HIV/AIDS).
• Vairākas medicīniskās procedūras, piemēram, ķīmijterapija vai imūnsupresīvas terapijas, var vājināt vai pat iznīcināt imūnsistēmu.
• Īstermiņa akūti apstākļi, piemēram, atpūtas un fiziskās aktivitātes trūkums, var īslaicīgi nomākt imūnsistēmu, taču tas parasti ir viegli labojams.

Gandrīz visiem cilvēkiem, izņemot tos, kam ir kāds no iepriekš minētajiem faktoriem, ir normāla, labi funkcionējoša, efektīva imūnsistēma.

Tāpēc, ja dzirdat apgalvojumus par imūnsistēmas darbības pastiprināšanas svarīgumu, vaicājiet, kā zināt devas, kas nepieciešamas, lai iegūtu vēlamo efektu? Kā būs mērāms vai nosakāms šis efekts?

Es nezinu, cik saprotu, ārsti dzīvo minējumos.

NESLIMOSIM!

Labu Dienu!