Ienākumu nodoklis, pieņemts birokrātisks un nekaunīgs lēmums

Ienākumu nodoklis.

Ministru kabinets šonedēļ ārkārtas sēdē pieņēma grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. No tā izriet, ka atbildīgām iestādēm nav informācijas par visiem ienākumiem, kas ir cilvēkiem, un nav acīmredzot iespēju to izkontrolēt.

Ienākumu nodoklis, izlēma.

Tāpēc, lai nodrošinātu dienestu ar informāciju, kas nepieciešama ēnu ekonomikas mazināšanai un nodokļa nomaksas kontrolei, ir nepieciešams ieviest risinājumu, kas paredz, ka iedzīvotājiem jādeklarē visi taksācijas gadā gūtie ienākumi.

Tajā skaitā ienākumi, kurus iedzīvotāji pašlaik nedeklarē (ienākumi, kurus neapliek ar nodokli) un protams, pensionāri arī nekur no deklarācijas neizspruks.

Proti, likumā ir noteikts, ka fiziska persona deklarāciju varēs nesniegt, ja taksācijas gada laikā ir saņēmusi tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksāto pensiju, kura piešķirta atbilstoši pensiju likumam, un speciālo valsts pensiju, kuras kopējais apjoms taksācijas gadā nepārsniedz 6000 eiro.

Ja kas, 6000 eiro gadā ir pensionāra neapliekamais minimums, un mēnesī tas ir 500 eiro. Tuvu šim skaitlim ir vidējais pensijas apmērs valstī. Tātad visi pensionāri, kuri saņem vairāk par 6000 gadā, rakstīs deklarācijas vai arī viņu vietā tās gatavos Valsts ieņēmumu dienests.

Ironiski, ka ziņojumā valdībai Finanšu ministrija apelē pie likumprojektā noteiktiem izņēmumiem, kas paredz “atbrīvot no deklarēšanas pienākuma tās nodokļa maksātāju grupas, kurām deklarācijas iesniegšana VID nebūtu lietderīga un nesamērīgu birokrātisko slogu uzliekoša prasība”.

Piemēram, deklarēšanas atbrīvojums attieksies uz lielu daļu pensionāru, kuru vienīgais ienākumu avots ir pensija, kas nesasniedz 6000 eiro gadā. Jautājums, uz ko pašlaik nav atbildes, kāpēc šādas deklarācijas iesniegšana ir lietderīga tiem senioriem, kuru vienīgais ienākums ir valsts pensija, bet tā ir, teiksim, 540 eiro mēnesī?

Otrkārt, tā nemaz nav tik neliela sabiedrības daļa, kurai tomēr būs jāsniedz deklarācija. Vēl varētu saprast seniorus, kuri arī strādā, jo liela daļa no viņiem jau iesniedz deklarācijas, lai atgūtu pārmaksātos nodokļus. Šo absurdu komentēja Jānis vienā no portāliem, kas ir sašutis par šādu lēmumu.

Ienākumu nodoklis, pensionāru aplaupīšana.

Liekas, ka tas ir neticami, ka tagadējā premjere E.Siliņa,( bijusī labklājības ministre no Vienotības), ka ZZS, kas vēl nesen gribēja izmaksāt katram pensionāram 200 eiro gadā papildus (protams, ka solījums bija pirms vēlēšanām).

Arī tagadējais (arī bijušais) labklājības ministrs no ZZS U.Augulis, un Progresīvie, kas sevi dēvē par kreisajiem vai sociāldemokrātiem, ir kopīgi vienojušies aplaupīt pensionārus.

Viņi ir nolēmuši iesaldēt 2022.gada 1.jūlijā noteikto pensionāra neapliekamo minimumu 500 eiro mēnesī vismaz vēl uz 2024.gadu, neskatoties, ka 2023.gada nabadzības riska slieksnis Latvijā ir pārsniedzis 600 eiro mēnesī.

Ienākumu nodoklis, kas iznāk?

Valdības trīs partijas Vienotība, ZZS un Progresīvie ieturēs nodokļus no iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir zem nabadzības riska līmeņa.
Un kādu nodokli, ne jau 5% vai 7% kā to maksa iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem ES sociāli atbildīgās valstīs, bet 20%, kā to maksā vidusšķira tajās pašās valstīs.

Tieši tādu pašu politiku valdības koalīcijas partijas pielietoja lemjot par no 2012.gada apturēto piemaksu atjaunošanu pensionāriem – atjaunot daļēji, turpinot apzagt daļu pensionāru, kas pensionējušies pēc 2015.gada.

Liedzot viņiem saņemt piemaksas pie pensijas, kas savulaik tika piešķirtas par stāža gadiem līdz 1995.gada 31.decembrim, jo1996.gada pensiju reforma nenodrošināja taisnīgu pensiju aprēķinu par stāža gadiem pirms reformas.

Klausoties J.Reira (bijušais labklājības ministrs no Vienotības) skaidrojumu TV raidījumā, “Kas notiek Latvijā”, ka atbalsts kredītu ņēmējiem tiek piešķirts, jo Latvija esot sociāli atbildīga valsts.

Nesapratu, kāpēc adekvāts atbalsts pensionāriem, kas dzīvo tajā pašā sociāli atbildīgajā valstī Latvija, nepienākas.

Labu Dienu!