Hepatīts.
Vai jāsatraucas ja ir saskare ar šādu slimnieku? Uzreiz un kategoriski pasaku, hepatīts vai kā to tauta sauc dzeltenā kaite ir ļoti nopietni. Daudzos gadījumos pat nāvējoši! Sākšu ar mazu ieskatu statistikā vai A,B,C hepatīta paveidi.
Ir konstatēts, ka Igaunijā ar netīro roku slimību jeb A hepatītu slimo 200 reizes mazāk nekā Latvijā, liecina Sabiedrības veselības aģentūras dati.
Ko darīt Latvijas iedzīvotājiem?
Vakcinēties?
Lai gan A hepatīts reti ir fatāls bērniem un jauniem pieaugušiem cilvēkiem, lielākā daļa inficēto pieaugušo un daži vecāki bērni kļūst slimi un darba nespējīgi vairākas nedēļas un mēnešus.
Fatālu gadījumu biežums sasniedz 2% starp tiem, kas vecāki par 40 gadiem, un var būt 4% tiem, kas sasnieguši 60 un vairāk gadus.
Risks ceļotājiem
A hepatīts ir biežākā ar vakcināciju novēršamā ceļotāju infekcija. Ceļotāji no attīstītām valstīm ir jutīgāki pret infekciju, un viņiem jāsaņem A hepatīta vakcīna pirms došanās uz valstīm ar vidēji augstu un augstu infekcijas risku.
Lai gan cilvēkiem, kas ceļo uz jaunattīstības valstu lauku reģioniem, ir īpaši augsts infekcijas risks, praktiski lielākā daļa saslimšanu notiek ceļotājiem, kas uzturas kūrortos un “labas” kvalitātes viesnīcās.
Cilvēki, kas dzimuši un auguši jaunattīstības valstīs, un tie, kas attīstītajās valstīs dzimuši pirms 1945. gada, bieži vien ir inficēti jau bērnībā un varētu būt imūni. Šādiem indivīdiem varētu būt izmaksu ziņā efektīva anti-HAV antivielu noteikšana, lai izvairītos no nevajadzīgas vakcinācijas.
Jāapsver vakcinācija visiem ceļotājiem uz rajoniem ar vidēji augstu un augstu infekcijas risku, un tiem, kam ir augsts slimības iegūšanas risks, stingri jāiesaka vakcinēties neatkarīgi no tā, kurp viņi ceļo.
Vakcīna
Ir pieejama droša un augsti efektīva inaktivēta (nonāvēta) A hepatīta vakcīna. Tā kā vakcīnas inducētās antivielas nav nosakāmas līdz 2 nedēļām pēc ievadīšanas. Ņemot vērā A hepatīta ilgo inkubācijas periodu, ceļotāji var tikt vakcinēti pat izbraukšanas dienā un būs pasargāti.
Iesaka pēc 6-24 mēnešiem dot atkārtotas devas. Šis režīms nodrošina aizsardzību uz mūžu. Kombinētas vakcīnas ievadi, kas aizsargā gan pret A, gan B hepatītu, var apsvērt ceļotājiem, kam iespējama saskare ar abiem mikroorganismiem.
B HEPATĪTS
Risks ceļotājiem
Lai gan tikai noteiktas ceļotāju kategorijas ir pakļautas skaidri zināmam riskam dēļ savām plānotajām aktivitātēm, jebkurš ceļotājs var ciest negadījumā vai medicīniskā situācija, kur vajadzīga operācija.
Vakcīnas ievadīšana jāapsver virtuāli visiem ceļotājiem uz rajoniem ar vidēju līdz augstu infekcijas risku. Ceļotāji, kas imunizēti (bērni vai pusaudži), ir aizsargāti.
To var ievadīt zīdaiņiem pēc piedzimšanas. Īpašā riska grupā ir tie, kas saskaras ar potenciāli inficētām asinīm vai asiņu sastāvdaļām, vai kam ir neaizsargātas seksuālas attiecības.
Galvenās riskantās aktivitātes ir veselības aprūpe (medicīna, stomatoloģija, laboratorija vai citas), kur ir tieša saskare ar cilvēku asinīm; tādu asiņu pārliešana, kas nav pārbaudītas uz HBV; un stomatoloģiska, medicīniska vai cita saskare ar nepietiekami sterilizētām adatām (piem., akupunktūra, pīrsings, tetovēšana vai injicējamu narkotiku lietošana).
Bez tam mazāk attīstītās valstīs ādas bojājumi bērniem vai pieaugušajiem, kam ir impetigo, kašķis vai saskrāpēti insektu dzēlieni, var kalpot slimības transmisijā, ja ir tieša saskare ar vaļējām brūcēm.
Vakcīna
Ir pieejamas rekombinantā DNS tehnoloģijā (parasti raugā) gatavotas B hepatīta vakcīnas; tās ir drošas un efektīvas. Trīs vakcīnu devas veido pilnu sēriju; pirmās divas devas parasti dod ar viena mēneša intervālu, bet trešo devu 1-12 mēnešus vēlāk.
Imunizācija sniedz aizsardzību uz mūžu. Pateicoties prolongētam B hepatīta inkubācijas periodam, zināmu aizsardzību sasniegs lielākā daļa ceļotāju pēc otrās ievadītās devas pirms ceļojuma, pieņemot, ka beigu devu ievadīs pēc atgriešanās.
Ja ceļojums ir ilgs, priekšroka dodama ātrās vakcinācijas režīmam.
Prevakcinācijas skrīnings, lai noteiktu imūnstatusu parasti nav izmaksu efektīvs cilvēkiem no attīstītām valstīm, bet var būt noderīgs tiem no jaunattīstības valstīm, kas ir augsta iespējamība bērnībā būt pārcietušiem asimptomātisku infekciju.
Ievadīšanas standarta režīms ir trīs devas, ko dod šādi: 0 diena; 1 mēnesis; 6-12 mēneši.
Ātrais ievadīšanas režīms monovalentai B hepatīta vakcīnai varētu būt šāds: 0 diena; 1 mēnesis, 2 mēneši.
Dažās Eiropas Savienības valstīs ir reģistrēts cits ātrais režīms, kurā devas dod šādi: 0 diena; 7. diena; 21. diena.
Ja tomēr izmanto kādu no diviem ātrajiem režīmiem, iesaka pēc 6-12 mēnešiem ievadīt papildu devu.
Vakcīnu kombināciju, kas pasargā gan pret A, gan pret B hepatītu, var apsvērt ceļotājiem, kam varētu būt saskare ar abiem mikroorganismiem.
Inaktivētu vakcīnu ievada šādi: 0 diena; 1 mēnesis; 6 mēneši.
Vīrushepatīts C
Vīrushepatīts C bīstamību paaugstina tā slēptā norise, apgrūtinātā savlaicīgā diagnostika un smagās sekas, kā aknu cirozes un aknu vēža attīstība pēc hroniska vīrushepatīta C.
Vīrushepatīta C profilaksei.
Vīrushepatīta C, savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanas uzsākšanu ļoti apgrūtina tā parasti ilgstoši slēptā, bez simptomu norise. Jāatceras ka vīrushepatītam C visbiežākās ir tieši neredzamās, slēptās, subklīniskās un bez dzeltes formas. Bez speciālu marķieru noteikšanas pat pieredzējis ārsts nevar noteikt vīrushepatīta C diagnozi.
Vīrushepatīts C visbiežāk norit nemanāmi, ilgstoši slēpti, ~ 20 gadus ilgi, bieži līdz pat aknu cirozes un aknu vēža attīstībai. Tāpēc hronisko vīrushepatītu C salīdzina ar aisbergu un dēvē arī par „kluso slepkavu”.
Vīrushepatīts C pielavās savam upurim nemanāmi, jo ilgstoši ~20 gadus norit nemanāmi pārejot hroniskā vīrushepatītā C un pēc tam aknu cirozē un aknu vēzī. Vīrushepatīta C savlaicīga diagnostika ir stipri apgrūtināta, bet tā ir ārkārtīgi svarīga.
Tikai hroniska vīrushepatīta C savlaicīga diagnostika dod iespēju uzsākt tā savlaicīgu ārstēšanu vēl pirms aknu cirozes un aknu vēža attīstības. Vīrushepatīts C 90% gadījumu ~20 gadus ilgi norit slēpti, tāpēc to salīdzina ar aisbergu, kura lielākā daļa atrodas zem ūdens un arī tāpat kā VHC nav redzams.
Neredzamais vīrushepatīta C ir mērķtiecīgi jāmeklē nosakot vīrushepatīta C specifiskos marķierus, īpaši personām, kas pieder pie paaugstināta riska grupām.
Jau kopš 1995. gada ar HCV inficēto personu savlaicīgai atrašanai, diagnostikai un ārstēšanai ASV, Kanādas, Austrālijas, Eiropas un Skandināvijas valstu Veselības Departamenti rīko speciālas vispārnacionālas kampaņas.
Ar visa veida masu saziņas līdzekļu starpniecību šo valstu ārsti izglīto iedzīvotājus par vīrushepatītu C. Ārsti aicina visas personas, īpaši, kas pieder pie paaugstināta riska grupām, un tās, kas ir ārstējušās stacionāros līdz 1992. gada jūnijam, kad vīrus-hepatīta C marķierus vēl nenoteica, par brīvu testēties uz vīrushepatītu C .
Personas ar hronisku vīrushepatītu C ir detalizēti jāizmeklē un indikāciju gadījumā nekavējoties jāuzsāk optimāla terapija.
Šāda terapija glābj pacientu no aknu cirozes un aknu vēža attīstības un nodrošina vislielākā hroniska vīrushepatīta C pacientu skaita pilnīgu izveseļošanos.
Vīrushepatīta C izplatība Pasaulē
Pasaulē ar vīrushepatītu C ir inficēti 200 – 280 mlj personu; t.i. ~ 3,8% Pasaules iedzīvotāju.
Katru gadu Pasaulē ar vīrushepatītu C no jauna inficējas 3 – 4 mlj personu.
Vīrushepatīts C Pasaulē ir 5 reizes biežāk sastopams nekā HIV infekcija.
Vīrushepatīta C izplatība Latvijā
Latvija uzskatāma par reģionu ar augstu HCV infekcijas izplatību: vispārējā populācijā – 3,2 % Hronisks vīrushepatīts C pēc ~20-30 gadiem pāriet aknu cirozē. No simts HCV aknu cirozes slimniekiem trijiem (3%) gada laikā attīstās aknu vēzis.
APKOPOJUMS :
Vīrushepatītu A var iegūt fekāli orālā ceļā jeb ar inficētu ūdeni un pārtiku vai nemazgātām rokām. A hepatīts agrāk bija zināms kā Botkina slimība. Izvairīties no vīrushepatīta A var vakcinējoties
Vīrushepatītus B, C, iegūst ar asins starpniecību. Medicīnas iestādēs un kosmētiskajos kabinetos izmanto gan vienreizlietojamus instrumentus, kas ir absolūti droši, gan vairākas reizes lietojamus instrumentus. Ja tie nav rūpīgi notīrīti un dezinficēti, iespējams inficēties ar hepatītu.
Ja ir dzimumsakari ar vairāk nekā vienu dzimumpartneri, jālieto prezervatīvi un jāvakcinējas pret hepatītu B. Arī orālo seksuālo attiecību laikā ir risks inficēties ar hepatītu C un B, tādēļ mūsdienās neuzskata par nepiedienīgu, ja partnerim pajautā, vai viņš ir vesels.
Ja jūti, ka ir nespēks,sāp locītavas, sāc dzeltēt, rīkojies un konsultējies Aids profilakses centrā.
Tā nu tas ir ne tikai Covids, bet arī citas kaites mums ir visapkārt.
Labu Dienu!