Golfa straume, neapturami samazina savu tecējuma ātrumu

Golfa straume.

Ir konstatēts, ka var apstāties! Vai ir pamats satraukumam? Var rasties neapdomāts secinājums. Nu un kas? Lai taču apstājas un mierīgi saplūst ar Atlantijas okeāna ūdeņiem. Tomēr, tas nesīs globālas izmaiņas klimatā.

Kariņš par to teiktu: “Draugi nebūs labi!”

Kāpēc Skandināvijā klimats ir tik ideāls cilvēku dzīvošanai?

Jā, un Britu salas nekad nav pārklātas ar ledu? Tieši tā, mūs apsilda Golfa straume. Vēl nesen, Golfa straume uzmanīgi un rūpīgi sildīja visu Eiropu.

Diemžēl mēs esam pieredzējuši neticamo faktu, ka Golfa straume ir gandrīz apstājusies. Dažus gadus atpakaļ var saukt par pārejas gadu uz globālo klimata izmaiņu sākumu uz visas planētas.

Golfa straume

Rietumu plašsaziņas līdzekļi sāk publicēt rakstus, paziņojot, ka Golfa straume apstājas. Tas, viņuprāt, būs jauna ledus laikmeta sākums. Tiek izteiktas versijas, ka vairāk nekā 50% cilvēces var nomirt aukstuma dēļ.

Nu tas, protams ir mazliet pārspīlēts.

Vismaz es tā domāju.

Tomēr, jauns pētījums, kurā piedalījās pētnieki, ir atradis konsekventus pierādījumus par okeāna straumju ātruma samazināšanos.

Tātad, tas tomēr notiek arī 2021. gadā!

Golfa straumes sistēma, kas pazīstama arī kā Atlantijas meridionālās apgāšanās cirkulācija (AMOC), ir vājākā pēdējo 1000 gadu laikā.

Žurnālā Nature Geoscience publicētājā rakstā ir teikts.

“Golfa straumes palēnināšanās mūsu gadsimtā ir bezprecedenta un, iespējams, ir saistīta ar cilvēka izraisītām klimata pārmaiņām”.

Golfa straume ir galvenais siltuma pārdales mehānisms un izšķirošs pasaules klimatam. Pēkšņa AMOC palēnināšanās var izraisīt traucējumus visā pasaulē.

Tostarp pēkšņu reģionālā jūras līmeņa paaugstināšanos, lielu nokrišņu un sauso klimata zonu stāvokļa izmaiņas.
Starptautiskā pētnieku grupa, kas sastāvēja no Īrijas, Lielbritānijas un Vācijas zinātniekiem, spēja rekonstruēt AMOC plūsmas vēsturi pēdējo 1600 gadu laikā.

Izmantojot vairākus un neatkarīgus rādītājus, tostarp datus no koku gredzeniem arī no ledus serdeņiem. Tika pētītas okeāna nogulsnes un koraļļi, kā arī no vēsturiskiem datiem, piemēram, kuģu žurnāliem.

Salīdzināto datu analīze norāda,  lai gan AMOC līdz 19. gadsimtam ir bijis samērā stabils, okeāna straumju sistēma sāka mazināties, pēc apmēram 1850. gada.

Pēc tam sekoja krasāks kritums. 20. gadsimts.

Pētījuma rezultāti balstās uz iepriekšējiem pētījumiem, kurus vadīja pētījuma līdzautors Dr David Thornalley (UCL Geography). Dr Thornalley:

“Kaut arī klimata modelēšana jau sen ir paredzējusi AMOC palēnināšanos, cilvēku izraisītas sasilšanas rezultātā! Jaunākais pētījums parāda, ka tas tā arī ir”.

Mūsdienu Atlantijas okeānā notiek bezprecedenta pārmaiņas, ja salīdzinām ar iepriekšējo tūkstošgadi. Skaidrs, ka okeāna cirkulācijā, ietekmē jūras ekosistēmas. Tas notiek gan virszemes, gan dziļūdens ūdeņos.

Cilvēcei būs jāņem vērā šīs notiekošās izmaiņas, cenšoties saglabāt un pārvaldīt jūras resursus. Citādi Īrija var pārvērsties par ledus valstību.

Ja Golfa straume apstātos vai novirzītos uz citu pusi.

Tas varētu radīt būtiskas klimata izmaiņas daudzās pasaules vietās. Šādas pārmaiņas var ietekmēt temperatūras, nokrišņus un citus klimatiskos faktorus.

Ziemas temperatūras kritums Eiropā.
Golfa straume ietekmē Eiropas ziemas temperatūras, padarot tās salīdzinoši maigākas. Ja straume apstātos, Eiropā varētu notikt temperatūras kritums, un ziemas varētu kļūt aukstākas.

Palielinātas klimata nestabilitātes.
Golfa straume ietekmē arī citus meteoroloģiskos faktorus, tādus kā nokrišņi un vēji. Bez šīs ietekmes varētu pieaugt klimata nestabilitāte daudzās pasaules vietās.

Mūsdienu apstākļu maiņa Atlantijas okeāna reģionā.
Golfa straumes pārmaiņas var ietekmēt jūras dzīvi un ekosistēmas, izraisot sekas zivjsaimniecībā un dabas resursu pārvaldībā.

Paaugstināts jūras līmeņa pieaugums dažās vietās.
Klimata izmaiņas, tostarp Golfa straumes pārmaiņas, var ietekmēt ledāju kušanu un paaugstināt jūras līmeni dažās pasaules vietās, kas varētu radīt problēmas apdzīvotajām zonām pie piekrastes.

Šādas pārmaiņas varētu ietekmēt daudzas valstis, īpaši tās, kas atrodas Atlantijas okeāna reģionā, un tās, kas ir tieši pakļautas Golfa straumes ietekmei. Tomēr precīzās sekas būtu sarežģīti paredzēt, jo klimats ir sarežģīts sistēma, kas ietver daudzus faktorus.

Pētījumi un modeļi palīdzētu prognozēt iespējamas sekas, bet to pilnība būtu atkarīga no konkrētajiem apstākļiem un straumes pārmaiņu veida.

Nesen veiktā visu uzkrāto datu kopā likšana un salīdzināšana devusi pētniekiem iespēju modelēt un uzzīmēt notiekošā diagrammu līknes, un konstatēts, ka daudzas no šīm līnijām ved virzienā uz aptuveni 2057. gadu.

Turklāt, protams, pastāv arī konkrēts nenoteiktības elements, kas to visu jau izkliedē nosacītās robežās uz abām pusēm no šā robežskaitļa, proti – amplitūdā no 2025. līdz 2095. gadam.

Un no tā, kā pauduši pētnieki, savukārt izriet:

ja šajos aprēķinos nav aizmirsts iekļaut kaut ko ļoti svarīgu un būtisku vai arī kaut kas no jau iekļautā nav pilnvērtīgi novērtēts, tad Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija var vispār apstāties jau burtiski dažu nākamo gadu laikā!

Bet vislabākajā gadījumā puslīdz vēl pieciešama klimatiskā dzīve uz šīs planētas varētu saglabāties līdz aptuveni nākamajai gadsimtu mijai…

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top