Norvēģijas Geirangera fjords (Geirangerfjord).

Geirangera fjords.

Ir skaistas un unikālas vietas, bet ir tādas, kas kārtīgam ceļotājam noteikti ir jāredz un tas būtu Geirangera fjords. Tik tiešām, apmeklējot Norvēģiju, šo dabas stūrīti nevajadzētu palaist garām.

Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts. Tās nosaukums tulkojumā no norvēģu valodas nozīmē – ceļš uz ziemeļiem.

Norvēģija izceļas ar neurbanizēto, neskarto vidi un cilvēku radītajām atrakcijām, kuras ir vērts redzēt un izbaudīt.

Visa Norvēģija šķiet dabas brīnumu virkne … Brigsdāles ledājs, Geirangera fjords, Troļļu ceļš, Romsdāle, Nordkaps, Veringfoss, Latefoss.

Norvēģijā vērts redzēt jūras piekrastes pilsētiņas un ciematiņus, elpu aizraujošas ainavas ar kalniem, fjordiem un ūdenskritumiem. Šoreiz mūsu uzmanību koncentrēsim uz fjordiem, jo tie tiešām ir apskates vērti.

Geirangera fjords, kas ir fjordi?

Norvēģijai ir  raksturīgi fjordi, kas ir gari un šauri jūras līči. Garākais ir Songnefjords, kas iestiepjas 204 km iekšzemē.

Norvēģija platākajā vietā ir 430 km, bet šaurākajā 6 km.

Norvēģijas rietumkrastā veido Geirangera fjords (Geirangerfjord) un Nērejas fjords (Nærøyfjord). Šie divi fjordi ir unikāli klasiskas fjordu ainavas piemēri, un katram no tiem raksturīgs gleznains dabas skaistums.

Cilvēka darbības rezultāts šajā apvidū ir niecīgs, un ārpus apdzīvotajām vietām nav bijusi veikta plaša, tehniska būvniecība. Apvidus veido lielāko, neskarto fjordu ainavu Norvēģijā, un tiek uzskatīts par vienu no gleznainākajiem pasaulē.

Mazliet ielūkosimies fjordu skaistumā un neatkārtojamā dabas pirmatnējā dabas mežonīgumā…

Man tur patika un domāju, ka visu to ieraugot klātienē no dabas varenības kopskata Latvijas līdzenumu iedzimtiem pilnīgi reāli mute no pārsteiguma ir vaļā.

Geirangera fjords










Vēl pāris vārdu par Norvēģiju.

Dabas resursi.

Nafta, dabasgāze, dzelzsrūda, vara, cinka, svina, niķeļa, urāna rūdas, pirīts, kokmateriāli. Meži 24% no teritorijas platības. Saprotams, ka zivis un ūdens enerģija.

Klimats.

Rietumu daļu būtiski ietekmē siltā Ziemeļatlantijas straume. Kura sasilda piekrasti un ziemas ir siltākas nekā Ziemeļamerikā tajos pašos platuma grādos.

Dodoties uz Norvēģiju, vēlams paņemt līdzi vējjaku, lietusmēteli vai lietussargu. Siltā straume veicina ūdens iztvaikošanu un nokrišņu, miglu veidošanos.

Savukārt, valdošie rietumu vēji nes mitrās gaisa masas uz piekrasti. Tās atduras pret Skandināvijas kalniem, ceļas augšup, un izkrīt nokrišņu veidā.

Nebrīnieties, ja, kāpjot kādā augstākā virsotnē, tur jūs sagaidīs migla (un redzamības nekādas), lietus un vējš. Vidējā gaisa temperatūra janvārī dienviddaļā ir +5 0C, vidusdaļā un ziemeļdaļā -5 0C, jūlijā + 13 0C visā teritorijā.

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top