PAR LABUMIEM UN…

Palangas Parks (video)

Man Palangas apmeklējumi sāk palikt par labu ieradumu. Kāpēc rodas šādi motivēti ieradumi ?
Viss ir prozaiski vienkārši…

Pirmkārt… apmeklējam citas vietas lai redzētu, ko jaunu, nebijušu un inčīgu.
Otrkārt… Palanga no Liepājas nav pat 100 km.
Treškārt… man Lietuvas apmeklējumi sāk palikt ekonomiski izdevīgi.
Ceturkārt… oficiālais ‘Audi’ dīleris (auto-servis) ir Klaipēdā , kas ir tie paši nieka 1oo km.(lēti)

Tā jau varētu turpināt uzskaitot plusus… tomēr nenoturos un vēl pieplusošu ekonomisko pusi. Lētāka ir mašīnas apkope un remonts (ievērojami…ar Rīgas nagu maucējiem nevar salīdzināt)

Apmaksāt autostāvietu(automātāts) Palangas centrā par trīs stundām divi liti vai apmēram mūsu naudiņās 0.40 lati , Liepājā pusstunda maksā 0.20 lati Palangā pusstunda maksātu 0.07 lati.

Sīkums , bet patīkami. Par pārtiku pat neminēšu …ir lētāk

Tas man paspruka ievadam, jo sirds ir pilna par Latvju bāleliņu neveiksmēm… pateicoties valdībai un 100 zaglēniem saeimā. Liela atšķirība jau manāma braucot pa Latvijas ceļu parodiju un iebraucot Lietuvas ceļu sakārtotībā.
Ceļus viņi ir sakārtojuši ar mazāku ceļa nodokli nekā Latvijā, Jā,…. tehnisko auto apskati viņi iet vienu reizi divos gados.

NU UN PAR PALANGAS PARKU LASI UN SKATIES ŠEIT

***

Kuldīga(foto)

Ta nu sanācis, ka Kuldīgu apmeklēju darba vajadzības spiests. Teikšu, ka nav jau tā, ka pirmo reizi…vienkārši šoreiz iekrita pilnīgi brīva stunda.
Pats jaukākais, ka līdzi bija foto – video rīki un tici…meklējot labu vietu tam vienīgajam un skaistākajam foto momentam ieraudzīju Kuldīgu citādu…

Mazliet ievadam par Kuldīgu populāri…
Senā Kurzemes pilsēta Kuldīga atrodas Ventas krastā, kur izveidojies Rumbas ūdenskritums.
Kuldīgas lepnums ir senais mūra tilts pāri Ventai (1873. – 1874.), kā arī vecpilsēta ar 17. un 18.gadsimta dzīvojamām ēkām. To raksturīga iezīme ir kokgriezumiem rotātas durvis, virsgaismas lodziņi un dakstiņu jumti.

Šodien Kuldīga ir rajona centrs ar 13,5 tūkstošiem iedzīvotāju. Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs un apbūve vērtējama kopā ar unikālo dabas ainavu. Pilsētas vēsturiskā apbūve un daba veido neatkārtojamu vienotu ansambli, kādam līdzīga nav ne vien Latvijā, bet arī cituviet Eiropā.

Vēsturiski Ventas upe un Ventas ūdenskritums ir ieņēmuši nozīmīgu lomu Kuldīgas pilsētas attīstībā. Pasaules mantojumā…LASI TĀLĀK ŠEIT

***

Kā es braucu dzintaru lūkoties

No rīta līst, pirmā doma nebraukt, bet ceļojums taču iecerēts. Kafija, možums un aidā. Braucot no Liepājas nieka simts kilometru vien sanāks, jo paredzēts iegriezties arī Klaipēdā pulksteņu muzejā.
Patīkami, ka robežu kā tādu nav, nu labi robežu mājas un muitu posteņi jau ir, bet neviens vairs nepārbauda, jo pārvietojamies vienotajā šengenas zonā. Lietus turpina līt, bet omu uzlabo Lietuvas labie ceļi, prieks par leišiem un kauns par letiņu neizdarību.
Pirmais galamērķis ir Palangas dzintara muzejs. Palanga ir kūrorta pilsēta un pagrūti tuvāk piebraukt mērķim, jo visur ir zīmes un ej nu zini, kā leišu poliči sodīs latvju bāleliņu, kas ar ģimeni ieradies nesmukā laikā baudīt muzeju labumus.

Braucu ar TomTom palīdzību, nu feins GPS navigators, protams, par aizlieguma zīmju izvietojumu viņam tā grūtāk zināt. Ja par TomTom, tad ar viņu ( gudrītis) ir apceļotas Vācija, Spānija, Francija un daudzas citas valstis.
Uzvedība ir teicama, gan jāsaka godīgi, rietumeiropa viņam patīk labāk, 910 modelis ar cieto disku 20Gb, tā kā vari salādēt visas kartes, ASV ieskaitot. Tomēr atrodu kur noparkoties un varam doties uz muzeju.
Lai tiktu līdz muzejam jāiet cauri skaistam parkam ar gulbju dīķiem un skulptūrām… LASI TĀLĀK ŠEIT

***

Pilsēta pie jūras

Neizskaidrojams fakts Liepājā valdīs ziemai raksturīgi laika apstākļi. Gada sākums sācies ar sniegiem un mazu, mazu aukstumu naktīs, bet viss vēl priekšā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras prognozes.
Ar zema spiediena ieplaku saistītas atmosfēras frontes viena pēc otras šķērsos Latviju, Liepāju un citus miestiņus atnesot mākoņainu laiku ar sniegu un puteni. Lūk kāda izskatās Liepāja. LASI TĀLĀK ŠEIT

***

Jahtas Liepājā

Liepāja kļūs par starpposmu jahtu regatei “Baltic Open Regatta 09″ Liepājas Jahtu centra ostā piestās vairāk kā 40 dažāda lieluma jahtu.
Satraucošie mirkļi visiem ar jūru saistītiem, viesiem un dalībniekiem Liepājā notiks no 10. līdz 12. jūnijam.

Liepāja ir ceturtā, pirmspēdējā, regates osta. Regates sākums ir 6. jūnijā Pērnavā, Igaunijā.
Tālāk dalībnieki piestāj Rojā, Romasārē (Roomassaare), Liepājā, līdz beidzot dodas uz finiša ostu – Klaipēdu (13. jūnijs).

Liepājas osta ir 3. sacensību posma finišs. 10. jūnijā Liepājā jahtas sagaidāmas sākot no plkst. 14:00. Organizatori prognozē, ka pēdējās jahtas ostā varētu ierasties ap plkst. 20:00.

Jahtas pietauvosies piestātnē pie viesnīcas “Promenade Hotel” un būs pieejamas interesentu apskatei. SKATIES FOTO UN CITU PAPILDUS INFORMĀCIJU ŠEIT

***

Cope Liepājā

Ekstrēmo sajūtu cienītāji omulīgi iekārtojušie uz Liepājas ostas tirdzniecības kanāla ledus pretī būvmateriālu veikalam “Māja” un jaunā tilta pretī Atteku salai.

Zemledus cope ir apveltīta ar īpašu smeķi, bet ir riska faktors, jo vietām redzams vaļējs ūdens. Gaisa temperatūra +2 un ledus tāds nedrošs.

Ja te ielūsti ledū, ir maz cerību izkulties, jo straume parauj līdzi, un tad nabaga ielūzušajam ‘jāgaida’, kamēr ledus nokūst, ja vien nenotiek brīnums un viņš nepamanās iznirt kādā citā āliņģī tuvāk jūrai.
Pašlaik makšķernieku uzmanības centrā nonākušas salakas jeb, kā Kurzemes pusē tās tiek dēvētas, – stintes.

Pareizais latīņu nosaukums ‘Osmerus eperlanus’, bet šo jauko zivteli sauc arī par:

smelt, nors meritint, Peipsi, tint ,stinta, ežerinė, stintelė, корюшка, снет.

Šīs pēc gurķiem smaržojošās lašu attālās radinieces atšķirībā no lielākās daļas zivju labi ķeras — nekāda cilvēku bara mīņāšanās un urbšanās virs galvas tās nespēj nobiedēt kā dažubrīd citviet asaru baru. Makšķernieku vidū…LASI TĀLĀK PAR COPI ŠEIT

***

Vecā Arhitektūra - Liepājā

APSKATI tās pašvaldības dzīvojamās mājas, kas ar Liepājas domes lēmumu iekļautas vēsturiski un arhitektoniski vērtīgāko ēku un ēku kompleksu sarakstā, kā arī tādas dzīvojamās mājas, kas kopš 2001. gada 26. marta atzītas par valsts nozīmes pieminekļiem.

Skaties arī fotogrāfijās iemūžinātas dzīvojamās mājas, kas ir vizuāli pievilcīgas – ar skaistiem arhitektūras elementiem un noteikti būtu saglabājamas nākamajām paaudzēm kā nozīmīgs kultūrvēsturisks mantojums.

Ja redzi kādu ievērības cienīgu mājas elementu vai māju, raksti un sūti failus uz kādu no šīm adresēm veidosim Liepājas ievērojamāko māju katalogu kopīgi… APLŪKO FOTO UN VECĀS LIEPĀJAS MĀJAS ŠEIT

***

Strazdu būrītis.(pamācība)

Mežos, parkos, dārzos un lauku sētās, kur dobumperētājiem putniem trūkst dabisko ligzdošanas vietu — koku dobumu, putnus ir iespējams piesaistīt, izliekot būrīšus. Dobumperētāji putni barībā izmanto galvenokārt kukaiņus, tajā skaitā skuju un lapu kaitēkļus. Tādējādi, izliekot putnu būrīšus kaitēkļu apdraudētajās mežaudzēs, ir iespējams izvairīties no dabai kaitīgās ķīmisko vielu izmantošanas meža aizsardzībā.

Izgatavojot putnu būrīti, jāievēro:

1) Būrīša izmēriem jāatbilst putnu sugas prasībām.

2) Būrītis ir jāizgatavo tā, lai perējums būtu pasargāts no ligzdu postītājiem.

3) Sīko dobumperētāju putnu (zīlīšu, mušķērāju) būrītim jābūt atveramam, lai to varētu regulāri iztīrīt.

Būrīši jāizgatavo no sausiem dēļiem (no mitriem dēļiem gatavoti būrīši izžūstot kļūst šķirbaini). Dēļu biezums – 2 – 2,5 cm (pūču būriem – 2,5 – 3,5 cm). Dēļi nedrīkst būt ēvelēti, jo tas var apgrūtināt mazuļu izkļūšanu no būrīša un pat novest pie to bojāejas. Lai būrītis kalpotu ilgāk, tā jumtiņu ir ieteicams nosegt ar skārdu vai ruberoīdu.

Būrīšu izlikšana…. LASĀM TĀLĀK ŠEIT

***

Indīgās sēnes

Ikvienam sēņotājam jāpatur vērā noteikums, ka ēšanai drīkst vākt tikai tās sēnes, kuras labi pazīstamas kā ēdamas. Nedrīkst būt nekādas paļaušanās uz vispārējām ēdamo un indīgo sēņu pazīmēm, jo kopīgu, tikai vienām vai otrām raksturīgu pazīšanas pazīmju nav.

Saindēšanās var notikt ne tikai ar indīgām sēnēm, bet arī ar ēdamām sēnēm, kuras nepareizi sagatavotas vai bojājušās. Pareiza sēņu sagatavošana it īpaši jāņem vērā, ja ir salasītas t.s. nosacīti ēdamās sēnes, kuras pirms gatavošanas īpaši jāapstrādā, jānovāra, novārījuma ūdeni obligāti izlejot, kā arī tās sēnes, kuras iesāla un kuras pēc iesālīšanas noteiktu laiku jāiztur.

Lai izvairītos no nepatīkamiem saindēšanās gadījumiem, jānovāra ir gandrīz visas sēnes (sēņu novārījuma ūdeni izlejot), izņemot dažādās bekas (izņemot raganu beku), čigānenes, dižsardzenes, atmatenes (šampinjonus), kuras pēc to notīrīšanas un nomazgāšanas var tūlīt cept.

Attiecībā uz sēņu lietošanu svaigā veidā….. LASI TĀLĀK UN APSKATI FOTO

***

Ja iekož čūska

Cik bīstamas ir Latvijas čūskas?

«Latvija čūskām ir ziemeļu zeme, tāpēc pie mums sastopamas vien trīs sugas: odze, zalktis, gludenā čūska. Pastāv arī glodene, bet tā vairāk ir kā ķirzaka.

Indīgas ir vienīgi odzes un to kodums var būt arī nāves cēlonis pie noteikuma, ja neko nedarām un nevēršamies pēc palīdzības,» portālam mammam.lv/tetiem.lv stāsta Linda Deičmane, Lauku ceļotājs ceļojumu konsultante.

Pie mājām pārsvarā satiekami zalkši. Klasiski zalkti var atšķirt pēc dzeltenām austiņām, bet tās var būt arī pabalējušas un šķietami pat nepamanāmas.
Zalkšiem patīk mitrums, turklāt, tuvojoties olu dēšanas laikam, resnās zalkšu mammas nereti tiek iztraucētas kompostkaudžu tuvumā. Zalktis nav indīgs, taču no bailēm pa anālo atveri var izdalīt smirdošu šķidrumu.

Latvijā ļoti reti sastopama vēl viena čūsku suga – gludenā čūska. Tā gan ir ļoti agresīva, bet nav indīga. Izskatās līdzīga odzei… LASI TĀLĀK ŠEIT

***