Evika Siliņa, jūtu, ka Latvija tiks pakļauta degradācijai

Evika Siliņa.

Man bija liela cerība, ka pēc Kariņa nāks jauns politiķis, kas būs erudīts, spējīgs, mērķtiecīgs savas valsts un tautas interešu aizstāvis. Rezultāts ir bēdīgs, jo bīdot par premjeru Siliņu būsim vēl sliktākās pozīcijās.

Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:  

Evika Siliņa, kas viņa ir?

Atļaušos teikt tieši bez izskaistinājumiem, tātad savtīga un šauru, savu un partijas interešu bīdītāja, kas atdosies Eiropas “modernām”, bet savā būtībā falšām vērtībām.

Ja kas, tad 2023. gada maija dati liecina, ka dzimuši 1250 mazuļu toties miruši 2000 Latvijas iedzīvotāji. Siliņa ir Stambulas konvencijas ratificēšanas realizētāja, lai nodrošinātu Kariņa karjeras attīstību Briselē, tāpēc ies pāri “līķiem”, lai panāktu savu.

Ar indeksācijas instrumentu iznīcinās pensionārus, bet ar Stambulas konvenciju ”apgraizīs” demogrāfiju. Pieminēšu piemēru, kā tukšums tiek pasludināts par kompetenci, un aprobežotība par uzņēmību.

Evika Siliņa pret pensionāriem.

Labklājības ministrija ministres Evijas Siliņas vadībā sagādā pensionāriem vienu pārsteigumu pēc otra. Vispirms viņa Evika Siliņagribēja palielināt pensionēšanās vecumu, tagad piemēros indeksācijas koeficientu, kas rada pamatotu sašutumu pensionāros.

Paredzēts, ka 1.oktobrī visām valsts pensijām – vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām – tiks piemērots indekss 1,064. Tas nozīmē, ka šogad pilnībā indeksējamās pensijas pieaugs vidēji par 6,4%.

Labklājības ministrija (LM) iepriekš skaidroja, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss.

Vai inflācija par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas. Tā ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, pozitīva reālā pieauguma procentiem.

LM skaidroja, ka šogad situācija ir atšķirīgāka no iepriekšējiem gadiem. Pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022.gadā bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tādēļ tas nav ietverts indeksa aprēķinā.

Šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022.gada 1.augusta līdz 2023.gada 31.jūlijam.

Tādējādi arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss – faktiskais patēriņa cenu indekss.

Izrietošs fakts:
Cilvēkiem ar lielajiem darba stāžiem būs vēl mazāk nekā pašreiz!

Jaunās Vienotības vēlētājus es neapskaužu, tā uzmest! Vienkārši paņēma un uzmeta. Pensionāri nekad par JV vairs nebalsos. Pietiek!

Evika Siliņa un partija.

Kopš 2010. gada “Jaunā Vienotība” bijusi visos vadošajos amatos. Ja vēl nezināt, tad šobrīd Latvija ieņem pēdējo vietu visos ES ekonomiskajos un sociālajos rādītājos.

Visos bez izņēmuma! Ja šo nesauc par katastrofu, tad kā to sauc? Toties šodien viņi (JV) par premjeru virza cilvēku, kura vairākus gadus bija Kariņa labā roka.

Rodas jautājums, vai tad nav nopietna cilvēka uz premjera amatu?

Labu Dienu!

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

6 viedokļi par “Evika Siliņa, jūtu, ka Latvija tiks pakļauta degradācijai

  • .
    .

    Pašreizējā situācija latviešu tauta nav spējīga neko izvirzīt savu sevis aizsardzībai. Zaļā gaisma parazītiem, durakiem, karjeristiem, pakalpiņiem, muldētājiem

    Atbildēt
  • .
    .

    Labklājības ministres laikā parādīja sevi kā apaļa nulle, pret pensionāriem,invalīdiem

    Atbildēt
  • .
    .

    Valsts atpalicības cēloņi nav viens vai otrs ministrs, vai pat premjerministrs. Latvijas atpalicība ir jau ieprogrammēta.
    Tā sākās tad, kad atteicāmies no savas monetārās politikas; kad nesapratām, ka nevaram kopēt Igauniju, kas strādā kopā ar Somiju tās ekonomiskajā telpā – vairākas reizes jaudīgākā nekā mūsējā; ka nevaram kopēt Lietuvu, kas ir vienā ekonomiskajā telpā ar Poliju un tālāk – ar Vāciju.

    Atbildēt
  • .
    .

    Kāpēc NA nekad neizvirza savu premjera amata kandidātu. Tad kur jūs esat, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts”jūs tagad aplej ar mēsliem, bet jūs kaktiņā stāvat klusu?

    Atbildēt
  • .
    .

    Izskatās, ka Siliņa pati arī ne visai tic Latvijas valsts finanšu sistēmai un pašas veikumam tās stabilizēšanā.
    Kā liecina viņas 2022. gada amatpersonas deklarācija, pērn topošā premjere savu uzkrājumu ir veidojusi nevis kādā no Latvijas finanšu iestādēm, kuras nule ar pašas līdzdalību tika saremontētas augstākajā līmenī,

    bet gan Austrijas a/s “Grazer Wechselseitige Versicherung Aktiengesellschaft”, uzkrājot tur 10 611,02 eiro.

    Savukārt no pašmāju AS “Citadele Banka” Evika Siliņa pērn saņēmusi 0,23 eiro ieņēmumus, kas varētu nozīmēt, ka ienākumus no valsts budžeta līdzekļiem viņa saņem AS “Citadele Banka”.

    Tā teikt – maizei, pienam un šampūnam būs droši ar Latvijas finanšu institūcijām, bet nebaltām dienām gan drošāk naudu glabāt Rietumos.

    Atbildēt
  • .
    .

    Tā jau domāju notiek degradācija Siliņas vadībā!!!

    Nākamo valdību veidos trīs politiskie spēki – parlamentā lielākā frakcija “Jaunā Vienotība” un līdz šim opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un “Progresīvie”, paziņoja premjera amatam nominētā līdzšinēja labklājības ministre Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).

    Šādai koalīcijai Saeimā būtu 52 balsis. Līdzšinējai Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) vadītajai otrajai valdībai Saeimā bija 54 balsis.

    Jautājumi IR, domāju ka nav, vis skaidrs….

    Atbildēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *