Elektrības ABC, vienkārša slēdža uzstādīšanas princips

Elektrības ABC.

Viens no pamatnoteikumiem, apgaismojuma vai automātisko slēdžu uzstādīšanā ir zināms visiem elektriķiem, tas vienmēr ir saskarsmē ar fāzes vadu. Šķiet, kāda starpība, kā savienosim vadus pie slēdža.

Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:  

Piemēram, ja jūs savienosiet slēdzi ar nulles vadu, pārtraucot ķēdi gaisma nodzisīs. Tas pats notiks, ja vads pie slēdža būs fāzes un ķēdi pārtrauksiet, vai ar vienkāršiem vārdiem sakot, izslēgsim apgaismojuma slēdzi.

Elektrības ABC, kāda tad atšķirība?

Pieņemsim, ka slēdzis ir uzstādīts uz nulles vada. Lampā izdegusi spuldze un saprotams, ka tā jāmaina. Jūsu pirmais solis ir izslēgt slēdzi, atvienojot ķēdi un mierīgi atskrūvēt bojāto spuldzi.

Iespējams, ka jūs būsiet pilnībā pārliecināts, ka ķēdē nav strāvas. Tomēr, ar pārtrauktu ķēdi nulles vadā spriegums fāzes vadā nav pazudis. Nejauši pieskaroties fāzes kontaktam, cilvēks acumirklī kļūst par tikko izveidotu nulles vada imitāciju.

Sekas saprotamas, strāvas trieciens!

Analoģijai varu sniegt piemēru ar ūdensvadu. Aizgriezis krānu, iesācējs santehniķis sāk urbt cauruli pirms krāna, nevis pēc. Tā rezultātā ūdens strūklaka drīz vien liks sevi manīt uz santehniķa apģērba, lai gan no krāna neizlīs ne pilīte.

Nu jā, muļķīgs salīdzinājums, bet ja ir laba iztēle var saprast jēgu. Slēdzim vienmēr ir pievienots viens vads, kas aizveras un atveras slēdža iekšpusē. No ārpuses izskatās, ka ir divi vadi. Taču tas ir tikai viens vienīgs vads.

Elektrības ABC, pievienosim slēdzi.

Slēdža komplektā ietilpst slēdzis ar metāla plāksni, skrūvēm un spailēm, plastmasas ietvars un taustiņš gaismas ieslēgšanai un izslēgšanai.

No ierīces kārbas, ko liksim zem apmetuma, noņemam augšējo virsmu. Šim nolūkam izmantojam speciālos rīkus izolācijas noņemšanai (spīles, naži utt.). Noņemot virsmu, jāparūpējas, lai 3 vadu garums (neitrālā, fāzes un zemējuma vada) nepārsniegtu 10 cm. Vadu galos noņem 11 mm izolācijas.

Ir svarīgi precīzi noteikt, kurš vads ir fāzes (kurā ir strāva), kurš ir neitrāls un zemējuma vads. Daudz vieglāk darbu veikt ar spēka kabeļiem – tajos izmantota skaidra krāsu sistēma vadu iezīmēšanai.

Nulles vads ir pārklāts ar zilās krāsas apvalku, fāzes vads – ar brūnās vai melnās krāsas apvalku, bet aizsardzības vads vienmēr ir dzeltenzaļā krāsā.

Vecajiem „padomju” vadiem fāzes vadu no nulles vada var atšķirt ar sprieguma mērītāja palīdzību (piemēram, skrūvgrieža tipa indikatoru ar neona lampiņu), pirms tam izslēdzot strāvu. Iegaumējiet un iezīmējiet tos ar krāsas pilieniņu vai ar ko tam līdzīgu.

Fāzes vads slēdzim tiek pievienots caur attiecīgo spaili ar skrūvi (atkarībā no modeļa un ražotāja, spaile fāzes vadam var tikt apzīmēta ar L burtu vai augšup vērsto bultiņu).

Savukārt neitrālo zilo vadu ievieto tam domātajā spailē (apzīmēts ar N burtu vai iekšpus vērsto bultiņu). Vads ir stingri jāpieskrūvē, taču jāuzmanās, lai nesalauztu dzīslu.

Citai spailei pieslēdz neitrālo vadu zilo.

Parasti zemējuma vads, ierīkojot slēdzi, nav nepieciešams, tādēļ to izolē ar parasto plastmasas spaili vai ar tautas metodi pareizi to izolējot ar izolējošo lentu.( “profesionāļi” ieteic izmantot zilo izolējošo lentu 🙂 )

Slēdzis ar savienotajiem vadiem tiek ievietots kārbā. Tā izvietojumu var koriģēt. Mūsdienīgās ierīces ir aprīkotas ar 2 āķiem, kas fiksējas kārbas iekšpusē. Ar skrūvgriezi, pagriežot 2 saturošās skrūves, āķi tiek apgriezti un atbalstīti pret kārbas iekšējām sieniņām.

Elektrības ABC, dāvana.

Gribi būt zinošs elektrības lietās, gan mājas, gan daudz plašākā nozīmē. Elektriķa iesācēja grāmata, kas populāri ar zīmējumiem un formulām paskaidros kas un kā. Grāmatu dabūs visi abonenti, kas saņem jaunākos rakstus, protams, par velti. Uzrakstīts vienkāršā valodā un saprotami pat mājsaimniecēm.

Netici, došu profesionālu elektrības aprakstu, profesionāļu valodā.

Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu orientēta plūsma. Elektriskā strāva vielā var plūst tad, ja tajā pietiekamā koncentrācijā eksistē brīvi lādiņnesēji, kas var pārvietoties makroskopiskā attālumā.

Par šādām vielām saka, ka tās labi vada elektrisko strāvu jeb tie ir vadītāji. Lai strāva plūstu, vadītājā jāpastāv elektriskajam laukam, kuru rada elektroenerģijas avots.

Elektriskā lauka spēks izraisa lādiņnesēju kustību. Lādiņnesēji var būt gan brīvie elektroni metālā, gan pozitīvie un negatīvie joni gāzēs, šķidrumos un plazmā.

Nu vai tevi interesēs šādi sarakstīta pamācoša grāmata? Laikam nē.

Labu Dienu!