Ēdamais un mīti.
Visas mūsu dzīves garumā mūs vajā mīti par to, ko mēs ēdam. Mums šķiet, ka brūnās olas ir veselīgākas par baltajām. Domājam, ka medu nekādā gadījumā nedrīkst karsēt. Neticam, ka popkorns nav veselīgāks par čipsiem. Tomēr ir skaidrs, ka agri vai vēlu ir vērts saprast, kas ir kas.
Ēdamais un mīti, brūnas un baltas olas.
Kāpēc mēs tik stingri ticam, ka brūnās olas ir veselīgākas nekā baltās? Varbūt tāpēc, ka šādu olu cena parasti ir nedaudz augstāka. Ideja vienkārša jo augstāka cena, jo augstāka ir produkta kvalitāte. Tā mums vairākumam šķiet, tomēr ne šajā gadījumā.
Patiesībā gan brūnās, gan baltās olas ir gandrīz vienlīdz garšīgas un veselīgas. Paaugstinātā cena skaidrojama ar to, ka brūno olu dējējvistām ir nepieciešams vairāk enerģijas un barības.
Brūnās olas vistu organismā “nogatavojas” nedaudz ilgāk. Tāpēc, ka čaumalas veidošanās laikā ola iziet cauri “krāsošanās” procesam.
Vistas ķermenī, kas dēj baltas olas, vienkārši nav ģenētiska mehānisma, kas būtu atbildīgs par čaumalas krāsošanu. Starp citu, tas neietekmē čaumalas satura (olas) noderīgās īpašības.
Ēdamais un mīti, baltais un brūnais cukurs.
Runā, ka brūnais cukurs ir labāks par balto cukuru. Kāpēc? Galvenā atšķirība starp šiem diviem cukura veidiem ir melases daudzumā. To parasti izņem cukura ražošanas laikā. Baltajā cukurā melases ir ļoti maz – aptuveni 1%, savukārt brūnajā cukurā – 5-6%.
Tas piešķir brūnajam cukuram tā krāsu. Arī melase ietekmē cukura fizikālās īpašības. Brūnais cukurs var atšķirīgi mijiedarboties ar citiem pārtikas produktiem.
Tāpēc receptēs, īpaši konditorejas izstrādājumos, bieži ir norādīts, kuram cukura veidam dot priekšroku.
Vai drīkst sildīt medu?
No visur dzirdam, ka medu labāk nesildīt, jo karstā stāvoklī tas ir bīstams veselībai. Par laimi, tā nav gluži taisnība. Karsējot medus nekļūst bīstams, tas vienkārši zaudē savas, mūsu organismiem vērtīgās īpašības.
Šeit ir arī nianses: viss ir atkarīgs no temperatūras. Piemēram, izkristalizējušos medu karsējot, tas atkal kļūs šķidrs. Ja temperatūra nepārsniedz 95 °medus nezaudē derīgās īpašības.
Der atcerēties, ka medus ilgstoša karsēšana (teiksim, cepeškrāsnī cepšanas laikā) var veicināt to, ka tas zaudēs ne tikai derīgās īpašības, bet arī raksturīgo medus aromātu.
Ēdamais un mīti, popkorns.
Esam pieraduši pie domas, ka popkorns ir garšīga lieta, ko labāk daudz nelietot. Taču ir svarīgi atcerēties, ka pastāv liela atšķirība starp kinoteātra popkornu ar daudzām garšām un piedevām un parasto popkornu.
Nu to, ko var viegli pagatavot pannā, ar nedaudz eļļas un sāls. Mājas popkorns, kā viegla uzkoda ir pat ieteicams. Popkorns ir lielisks šķiedrvielu un antioksidantu polifenolu avots.
Saldēti dārzeņi vai svaigi.
Saldētu dārzeņu asortu maisījums ir neticami ērts. Taču nereti lielveikalā ejam tiem garām.
Kāpēc?
Vienkārši paturam prātā domu. Saldētiem dārzeņiem pietrūkst visu to uzturvielu un vērtīgo mikroelementu, pretstatā ar svaigiem dārzeņiem. Taču realitāte nav tik acīmredzama. Saskaņā ar pētījumiem saldētu dārzeņu uzturvērtība ir vienāda ar svaigiem, un dažreiz pat augstāka.
Ēdamais un mīti, pelējums uz pārtikas.
Ja pamanāt uz ēdamo, kaut nelielu pelējumu, jums ir jāizmet viss izstrādājums. Galu galā ēdiens ir sabojāts.
Šajā jautājumā nevajadzētu būt pārāk skarbiem, jo ne visi produkti ir vienādi pakļauti pelējuma sēnei. Dažreiz ir pieļaujams izņēmums. Nogriez bojāto gabalu un tādējādi “izglābt” pārējo.
Piemēram, cietā siera gadījumā pietiek nogriezt pelējuma skarto daļu. Papildus vēl vienu centimetru un iepakot sieru tīrā papīrā vai plēvē.
Tas pats attiecas uz papriku un kāpostiem. Toties jogurts, maize, gurķi vai persiki ir pilnībā jāizmet.
Citrons ir labākais C vitamīna avots.
Visi to zina no bērnības. Taču nav skaidrs, kāpēc citronu uzskata par optimālāko produktu. Zināms, ka 100 g citrona augļa satur tikai 53 mg C vitamīna (64% no mums nepieciešamās dienas devas).
Savukārt, piemēram, paprikā tas ir pat 77 mg, bet upenēs – 181 mg, tātad vairāk. Tas uzreiz ir 218% no nepieciešamās diennakts vērtības.
Ēdamais un mīti, kā ar tārpiem sēnēs.
Pastāv uzskats, ka indīgās sēnēs tārpi neapdzīvo, un attiecīgi, ja sēne ir tārps, tā nevar būt bīstama. Tie ir lieli maldi, kas jums pēc iespējas ātrāk jāaizmirst. Fakti ir šādi: tas, kas ir toksisks cilvēkiem, ne vienmēr būs toksisks kāpuriem.
Piemēram, gailenēs nekad neatradīsiet tārpus, jo šajās sēnēs ir viela, kas ir toksiska kāpuriem.
Cilvēkiem šī viela ir pilnīgi nekaitīga. Vai otrādi: mušas ar prieku dēs olas mušmirē vai krupja sēnītē. Taču visi zina, ka šīs sēnes nevar ēst. Vārdu sakot, sēnes “tārpainība” nekādā gadījumā negarantē tās ne toksiskumu.
Ēdamais un mīti, paipalu olas.
Daudz veselīgāka par vistu olām, jūs taču tā sakāt?
Taču šādam apgalvojumam ir savas nianses. Paipalu olas, atšķirībā no vistu olām, satur vairāk B12 vitamīna un dzelzs.
Taču, no otras puses, vistas olā ir daudz vairāk vērtīgo tauku – omega-3 un omega-6. Objektīvi vērtējot, atšķirība starp paipalu un vistu olu uzturvērtību nemaz nav tik liela, kā mēs domājām.
Toties paipalu olām cenas ir augstākas, un to izmērs ir neliels – vairākas paipalu olas ir kā viena vistas ola.
Avokado.
Vai avokado var turēt sasaldētu? Pilnīgi noteikti- var saldēt. Avokado nezaudēs savu garšu. To var lieliski uzglabāt saldētavā vairākus mēnešus.
Šo lielo ogu var sasaldēt veselu vai arī nomizot, izņemt mīkstumu, samīcīt un pēc sajaukšanas ar citronu sulu ielikt traukā. Saldējot, visa tekstūra nedaudz mainīsies, bet garša paliks nemainīga.
Labu Dienu!