Dzīvnieks mežā, kā rīkoties satiekot agresīvu dzīvnieku

Dzīvnieks mežā.

Daudzi no mums dodas mežā sēņot un iespējams pat ogot, protams, ja zināmas tādas ogu vietas. Laba atpūta un saimniecībā noderīga nodarbe. Kam gan negaršo gaileņu mērcīte ar kartupeļiem, domāju vienaldzīgo nebūs.

Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:  

Dzīvnieks mežā, bailes no lāča.

Kā liecina tūrisma preču ražotāja “Fjällräven” veiktais pētījums, tikšanās ar meža dzīvnieku ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc sievietes netiecas doties uz mežu un tie ir 38%.

Latvijas sieviešu baidās no tikšanās ar ne tikai ar lāci, bet arī ar alni vai mežacūku. Ja tā padomā, nekas iepriecinošs nebūtu apstāklī sastopot rūcošu un dusmīgu lāci. Ja kas, liepājnieces arī ir bailīgas, lai gan ap Liepāju neviens lācis it kā neklaiņo, bet kas viņu zin.

Dzīvnieks mežā, padomi, kā rīkoties, satiekot meža dzīvnieku.

Ja ieraugāt lāci, iespējams no liela pēc jūsu vērtējuma attāluma, jums nekavējoties jāapstājas un jāsāk ar lāci runāt mierīgā un monotonā manierē.

Nolasiet lācim dzejolīti, ko esat iemācījies bērnībā, vai ritmiski atkārtojiet iemīļotas dziesmas rindas – galvenais, lai jūs tādā veidā nesatrauktu pats sevi. Vienlaikus varat uzmanīgi kāpties prom no lāča, kustoties ar muguru pa priekšu.

Nekādā gadījumā nepagriezieties pret lāci ar muguru, nekliedziet vai nečukstiet. Čuksti, tāpat kā kliedzieni, uz jebkuru dzīvnieku, ieskaitot lāci, iedarbojas kā provokācija, radot viņā nemieru.

Runāšana mierīgā balsī lācim dod skaidru signālu, ka viss ir kārtībā un ka jums nav ļaunu nodomu.

Ja atrodaties lācim ļoti tuvu un redzat, ka viņš ir noliecies, viņa kakls un galva ir izstiepti un kustas te pa labi, te pa kreisi, tas skaidri liecina, ka lācis ir sakaitināts.

Nekavējoties gulieties zemē un nolieciet rokas uz pakauša. Tādā situācijā lācim būtu jāaposta aiz galvas aizliktās rokas, jāiepazīstas ar situāciju un – gribētos cerēt – jāatstāj jūs mierā.

Šajā laikā lācis būs ļoti uzbudināts, tāpēc centieties uzvesties iespējami klusi, jo katra skaņa var tikt uztverta kā provokācija.

Dzīvnieks mežā, glābjoties no sakaitinātas aļņu mātītes, jākāpj kokā!

Vēl bīstamāks par brūno lāci var būt alnis, precīzāk aļņu mātīte pavasarī, kad tai ir mazulis. Jokot ar aļņu māti noteikti nevajadzētu.

Aļņi parasti dzīvo purvainās vietās vai mežmalās, aļņu māte atstāj savu mazuli vienā vietā, kamēr pati pārvietojas vairāku desmitu metru rādiusā ap to.

Mazulis pacietīgi gaida māti un sauc pēc palīdzības, ja viņu kaut kas apdraud. Aļņu māte uz to reaģē tūlīt, un vajadzības gadījumā viņa viegli spēj notriekt cilvēku no kājām.

Ja esat nejauši mežā nonācis šādu mazuļu tuvumā, iesaku ātri un nemanāmi doties prom. Aizejiet, cik vien iespējams tālu prom no mazuļa un esiet uzmanīgi. Vai, kas būtu vēl labāk, kāpiet kokā, iesaka tautas gudrība. 🙂

Par to koku nopietni, ja padomā par aļņa dzīvo masu, kas jūs vienkārši noslaucīs no sava ceļa. Kad aļņu māte atgriezīsies pie sava mazuļa un sajutīs svešinieku, viņa var sākt jūs vajāt.

Ja esat uzkāpis kokā, tad nebūtu slikti, ja jums būtu līdzi kāda krustvārdu mīkla un zīmulis, jo var gadīties, ka jums būs jāpaliek kokā krietnu laiku, varbūt pat vairākas stundas.

Dzīvnieks mežā, mežacūka.

Pats pirmais kas jādara, paleciet sāņus un bēdziet ar pilnu ātrumu, ko spēj attīstīt jūsu ķermenis. Pavasarī briesmas var radīt arī mežacūku mātītes, kuras šajā laikā rūpējas par saviem sivēniem.

Ja pastaigas laikā jums nepaveiksies nonākt starp mežacūku un viņas sivēniem, viņa uzbruks bez kavēšanās. Tā kā mežacūkas neredz tālu un nespēj skatīties uz sāniem, viņas uzbrūk taisnā līnijā uz priekšu.

Lai aizbēgtu, paleciet no viņas pa kreisi, pēc tam atpakaļ pa labi un tā turpiniet, kamēr būsiet tikuši pietiekami tālu. Pēc tam vienkārši bēdziet, cik ātri vien spējat. Mežacūka ļoti labi sajutīs, ka atrodaties no viņas un mazuļiem pietiekami tālu un viņus ne ar ko neapdraudat.

Dzīvnieks mežā, nekad neskatieties dzīvniekam tieši acīs!

Tiekoties ar jebkuru dzīvnieku, lai tas būtu lācis, alnis vai mežakuilis, nevajag skatīties viņam tieši acīs. Skatieties uz dzīvnieka purnu vai ausīm, nevis acu zīlītēs.

Lai izprastu atšķirību, iesaka mājās mierīgā atmosfērā veikt vienkāršu eksperimentu. Paņemiet spoguli un paskatieties sev acīs. Iesākumā paskatieties uz kreisās acs iekšējo un ārējo malu, tad to pašu izdariet ar labo aci. Pēc tam cieši ieskatieties sev abās acīs, it kā tās caururbjot ar savu skatienu.

Situācija uzreiz kļūst saspringtāka, vai ne tā? Piemēram, kad skatos pats sev tieši acīs, man pa muguru sāk skriet skudriņas, un tas pats notiek arī dzīvnieku. Tiešu skatienu acīs dzīvnieks uztver kā nopietnu apdraudējumu, to uzsver visi zoologi.

Dzīvnieks mežā, taču vislielākās briesmas slēpjas zālē.

Visu laiku, ko pavadāt mežā, iesaku atrasties kustībā, lai dzīvnieki varētu jūs pamanīt jau no tālienes. Nevajadzētu slēpties garā zālē vai stundām ilgi tajā gulēt, citādāk varat pēkšņi atrasties lāča, aļņa vai mežacūkas ceļā, kā arī sastapt visbīstamāko mežu iemītniekus – ērci.

Kā likums, ērces uzglūn cilvēkiem no 10-12 centimetrus augstas zāles. Ērce sajūt siltumu un tad, kad garām iet kaut kas liels, izstarojošs siltumu un izelpojošs ogļskābo gāzi, ērce sāk tam sekot.

Ēces pārvietojas ne pārāk ātri, taču tās ir nenogurdināmi mednieki. Tāpēc ērču briesmas pastāv vienmēr, tās ir ļoti reālas un ar tām ir jārēķinās katru reizi, kad dodaties uz mežu.

Domāju, ka saprati, kāds “zvērs” mežā ir pats bīstamākais, tā ir ērce. Satikt dzīvnieku mežā, ja runājam godīgi, būs ļoti reta iespēja. Dzīvnieki jūs sajutīs jau pa lielu gabalu un centīsies izvairīties no tikšanās ar cilvēku.

Izņēmums ir ērce, par kuru tūlīt jūs tā pa īstam sabaidīšu. Satikšanās ar ērci var izrādīties ļoti nepatīkama, jo ērces pārnēsā laimboreliozi jeb Laima slimību un ērlihiozi, pret kurām vakcīna nepasargā.

Jāatceras, ka ērces apdraud ne tikai cilvēku, bet arī mājas mīluļu veselību, turklāt, ienestas mājā, tās vieglāk var piesūkties cilvēkiem.

Bīstams dzīvnieks mežā, kā jau vienojamies tā ir ērce.

Kā tad no viņas izsargāties?

Galvenais veids, kā pasargāt sevi, ir pareiza apģērba izvēle. Visbiežāk ērces nonāk uz kājām aptuveni potīšu augstumā un tad meklē vietu, kur piesūkties.

Tāpēc vēlams bikšu galus ielikt zābakos vai zeķēs un valkāt apģērbus ar piegulošām aprocēm un apkakli.
Vasaras karstumā gan šo padomu ievērot būs grūti, tāpēc labāk izvēlēties apģērbu gaišās krāsās, jo uz tā ērces būs vieglāk saskatīt.

Apģērbu novelkot, tas kārtīgi jāizpurina, un rūpīgi jāpārbauda, vai ērces nav nokļuvušas uz ķermeņa un matos. Var izmantot arī līdzekļus kukaiņu atbaidīšanai jeb repelentus, kas paredzēti ne tikai odu, bet arī ērču atvairīšanai.

Apmēram tā, taču sēņot ir jauki un nekādi lāči mūs nesabaidīs, ja nu vienīgi tās ērces. 🙂

Labu Dienu!