Ķīna un virtuve, kas šeit ir interesants?
Pirmkārt, tur ir ļoti eksotiska virtuve. Suņa gaļa nav vienīgā ķīniešu „delikatese”. Pērtiķa smadzenes, čūskas asinis, cepti skorpioni un vēl dzīvi kalmāri.
Tie ir tikai daži piemēri no viņu bagātīgajām uztura tradīcijām, kas būtu jāņem vērā tūristam.
Par ķīniešu ēšanas paradumiem ir pat tāds teiciens.
Gaisā mēs ēdam visu, izņemot lidmašīnu, jūrā mēs ēdam visu, izņemot kuģi un uz zemes mēs ēdam visu, izņemot cilvēku.
Lai gan Ķīna daudziem asociējas ar dīvainiem ēdieniem, pārāk ekstrēmos ēdienus arī paši ķīnieši tā ikdienā neēd. Ir tikai noteiktas vietas Ķīnā, parasti laukos, vai arī noteikti cilvēki, kas ēstu teiksim skorpionus utt.
Pekinā ir tirdziņš, kas ir ļoti iecienīts tūristu vidū, jo tur ir iespēja redzēt dažnedažādas uzkodas.
Ķīna un virtuve.
Apskatāmā tēmā, dzīvais ēdiens, var kaitēt Jūsu labsajūtai.
Bērniem un sieviešu kārtas pārstāvēm nav ieteicams skatīties šo austrumnieku kulinārijas nežēlību. Tie, kas lasa rakstu tālāk, patīkamu jaunu atziņu gūšanu ceļojumos!
Nervus, mēreni ziemeļnieciskais latvietis, var pakutināt uz galvošanu. Iedomājies ainu. Jūs ēdat, bet barība skatās uz tevi un grozās vai vienkārši mēmi kliedz!
Hei! Es taču esmu dzīvs!!!
Klasisks piemērs no Ķīnas virtuves. Tiek ņemta zivs, kurai dzīvai notīra zvīņas. Tad aptin zivs galvu ar drānu un pārējo daļu iemērc verdošā eļļā.
Kad zivs “gatava” to pasniedz galdā. Zivs galva vēl ir dzīva un plāta žaunas, bet ķīnietis to sāk ēst. Man šķiet drausmīgi un sadistiski, lai neteiktu vairāk.
Ķīna un virtuve, “kulinārijas” spīdzināšanas paraugs.
Tas saucas „Odori-don” un sastāv no kalmāra kam dzīvam nogriež galvu un iesēdina bļodā ar rīsiem. Tas raksturīgs Japāņu virtuvei, bet Ķīna un virtuve- aŗī neatpaliek.
Lai būtu sasniegta ēdāja bauda no kalmāra tam uzlej sojas mērci. Kalmāra nervu gali reaģē uz šo mērcīti un viņš sāk locīt savus taustekļus.
Kad ēdājam apnīk skatīties šo nāves „deju”. Pavārs kalmāru pagatavo līdz galam un sniedz galdā.
Izrādās, ka vardes ēd ne tikai francūži.
Nezinu cik labi to dara franči, bet mūsu austrumu gardēži pirms vardes apēšanas apēd viņas sirdi, kas starp citu vēl kustas. Pēc tam jau tiek pasniegta pārējā vardes daļa, kas ir garnēta pēc klienta vēlmēm un noskaņojuma.
Pat negribas teikt. Labu apetīti.
Vēl viena procedūra, ko izmanto austrumu pavāri. Karpas pagatavošana un pasniegšana galda, bet šoreiz jau bez karstās eļļas. Svaigā veidā, pievienojot garšvielas un uzlējumus.
Ja apkopojam redzēto, tad priekš sevis drastiski apsolos, norobežoties no šāda tipa restorāniem. Ķīna un virtuve (eksotiska) neiederas normāla tūrista apskatāmo objektu klāstā.
Tomēr, ja tā labi padomā, dzīvais ēdiens ir eksotika mums, bet austrumu puses ēdājiem delikatese.
Labu Dienu!