Dziesmu svētki, Latvija svin 150 gadus kopš pirmajiem

Dziesmu svētki.

Sagaidīsim Dziesmu svētkus, kuru vadmotīvs šogad ir “Kopā būt. Kopā just”. Tie izceļ svētkiem piemītošo spēju, saliedēt cilvēku tūkstošus vienotā veselumā.

Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:  

Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus sākotnēji sauca par Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, bet pēc Latvijas okupācijas oficiāli pārdēvēja par Padomju Latvijas dziesmu (un deju) svētkiem.

Dziesmu svētki, vēsture.

Kopš 1990. gada tos sauc par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Pirmie Latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā. Tajos piedalījās 46 kori ar 1019 dalībniekiem, klātienē svētkus vēroja 20 000 skatītāju.

Mākslinieki Anna Salmane un Krišs Salmanis kopā ar komponistu Kristapu Pētersonu apkopojuši visas pēc neatkarības atgūšanas Dziesmu svētku noslēguma koncertos iekļautās dziesmas.

Starp citu, saskaitīja, kuri vārdi izskan visbiežāk.

Izplatītākie izrādījās “saule” un “meita” dažādos locījumos. Trešajā vietā ierindojās vārds “dievs”.

Dziesmu svētki, norise.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks, atzīmējot 150 gadus kopš pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem.

Svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, un tajos piedalīsies ap 40 000 dalībnieku no 43 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm.

Svētkus piektdien, 30. jūnijā, ievadīs tradicionālais rituāls – Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana Rīgas Latviešu biedrībā, kam sekos svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana Dziesmu svētku parkā.

Dziesmu svētki, karogs.

Vispārējo latviešu dziesmu svētku jeb Līgo karogs tika darināts 1873. gadā īsi pirms pašiem svētkiem.
Taču vairumam svētku dalībnieku koru savi karogi bija jau pirms I Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem.

No vācbaltiešu dziesmu svētkiem pārņemtā pieredze Vispārējos latviešu dziesmu svētkos paredzēja dziedātāju gājienu ar karogiem cauri pilsētai, no Rīgas Latviešu biedrības līdz pat Ķeizardārzam.

Sanderis par šo gājienu raksta šādi:

“Tā bija nepārredzama gara rinda, kas kā kāda raiba čūska vijās pa pilsētas ielām. No lēnas vēsmiņas vēdināti, dziedātāju biedrību karogi jautri un lepni plivinājās pār dziedātāju galvām…”

No 45 koriem karoga nebija tikai retajam. Tā gan varēja gadīties, ja dziedātāji uz lielo Rīgā braukšanu bija sanākuši kopā tikai īsi pirms svētkiem vai ja kora darbību vietējās varas neatbalstīja vai kavēja – kā Vīgneru Ernesta Rendas vīru korim.

Divus mēnešus pirms svētkiem Vīgners raksta Rīgas Latviešu biedrībai vēstuli ar lūgumu piesūtīt notis un dot padomu.

No karogiem, kas plīvojuši I Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, saglabājušies vēl vairāki citi. Brīnišķīgais Rūjienas dziedāšanas biedrības karogs no tumši zila zīda ar cēlu baltu izšuvumu.  Liru ozollapu ietvērumā – izgatavots jau 1864. gada Dziesmu dienai Dikļos.

Karogs atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā.

Savukārt Umurgas dziedātāji bija ieradušies ar savu 1869. gadā darināto zīda karogu. Tajā liru papildina ne vien lauru vainags, bet arī labības klēpji, grābeklis, izkapts, lemesis un lāpsta, tā norādot uz zemes spēku un darba tikumu, kas visādai dziedāšanai pamatā.

Šo karogu Umurgas dziedātājiem bija dāvinājuši kādi labvēļi, un korim tas kalpoja vēl arī IX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1938. gadā. Karogs atrodas Limbažu muzeja krājumā.

Un pavisam bez mūzikas instrumentiem iztiek greznais Jaungulbenes dziedāšanas biedrības karogs, darināts 1872. gadā. Uz tā dīķī ar romantisku pili fonā peld divi balti gulbji.

Dziesmu svētki, kalendārs.

Sestdien, 1.jūlijā, svētkus turpinās “Koru kari“, bet svētdien, 2.jūlijā, būs svētku dalībnieku gājiens “Novadu dižošanās”.

Nākamnedēļ svētku programmā būs veseli trīs kokļu mūzikas koncerti, divi nakts koncerti – “Gaismas dārzs” Rīgas Domā un “Nakts dziesma” Torņkalna baznīcā, kā arī vērienīgs lielkoncerts “Laika upe” Ķīpsalas izstāžu centrā.

Lielkoncerts atklās kokles plašās iespējas un dinamiku, stāsta tā mākslinieciskā vadītāja Kristīne Dmitrijeva: “Mēs gribējām parādīt kokli visā tās krāšņumā.

Tautasdziesma ir tas dzīpariņš, kas sasaista tagadni ar pagātni, un ar šo bagāžu ved mūs arī tālāk nākotnē. Tāpēc es arī izvēlējos tautasdziesmu kā to, kas varētu parādīt koklētājus visā krāšņumā.

Tās noteikti nebūs tradicionālas tautasdziesmu apdares. Mēs koncertā gribam parādīt, ka mēs protam spēlēt daudzus un dažādus stilus.”

Skanīga balss Dziesmu svētku programmā allaž bijusi pūtēju orķestriem. Arī šajos svētkos tā skanēs vairākos koncertos – gan Lielajā ģildē, gan Rīgas baznīcās, bet jo īpaši vērienīgi dižkoncertā “Laiks iet pāri”, kas notiks Andrejsalā un ko noslēgs zaļumballe.

Noslēguma koncertam – arī jau tradicionāli – sekos Sadziedāšanās nakts, kad lielajam kopkorim pievienosies arī skatītāji un būs sadziedāšanās līdz pat rīta gaismai.

Sākums 2023!

Labu Dienu!