Liepājas metalurgam valsts garantijas 112 miljonu latu
Vajag vai nevajag dot “Liepājas metalurgam” valsts garantijas 112 miljonu latu kredītam, lai uzņēmums varētu modernizēt un turpināt ražošanu?
Tas jāizsver speciālistiem.
Liepājai nešaubīgi ir svarīgi, lai “Liepājas metalurgs” būtu stiprs un labs nodokļu maksātajs.
Sestdien ārkārtas sēdē valdība, spriežot par nākamā gada budžetu, varētu lemt arī par atbalstu Metalurgam.
Premjera Ivara Godmaņa attieksme esot pozitīva, izteicies pilsētas galva Uldis Sesks.
Lielākā darba devēja nozīme Liepājas dzīvē ir krietni lielāka nekā tikai darba vietas. Tā apkalpošanā strādā virkne citu uzņēmumu – “Lattelekom”, “Latvenergo”, transporta uzņēmumi.
Katru darbinieku, kurš saņem algu Metalurgā, apkalpo divi trīs citi tirdzniecības un pakalpojumu nozares darbinieki. Ja Metalurga pēkšņi nebūtu, virkne vēl citu uzņēmumu paliktu bez darba,” vērtē ekonomists, SIA “Hansa Invest” valdes priekšsēdētājs Juris Aizezers.
Lai gan uzņēmējdarbība Liepājā pašlaik ir daudzveidīgāka un saskaldītāka un riski ir sadalītāki nekā pirms desmit gadiem, “Liepājas metalurgs” joprojām ir visnozīmīgākais rūpniecības uzņēmums pilsētā, un pat nozīmīgāks nekā agrāk – pērn tas veidoja 63% no Liepājas pilsētas rūpniecības kopējā apgrozījuma (1995.gadā – 43,8 procentus) – pēc Liepājas pašvaldības informācijas.
“Liepājas metalurgs” ir arī lielākais ražotājs Latvijā un astotais lielākais pēc apgrozījuma– pēc Liepājas domes informācijas.
Nepārvērtējama ir arī “Liepājas metalurga” loma pilsētas sporta dzīvē.
Uzņēmuma sporta klubā futbola un basketbola sekcijās kopumā trenējas aptuveni 700 bērnu un jauniešu jeb apmēram 7 procenti no visiem Liepājas skolēniem.
Klubs nodrošina jaunos liepājniekus ar iespējām sportot, ar kvalificētiem treneriem.
Nozīmīga ir kluba loma pilsētas profesionālajā sportā. “Liepājas metalurga” futbolisti un hokejisti visregulārāk no Liepājas sporta spēļu komandām krāj Latvijas čempionātu un kausa izcīņu godalgas.
Vēl deviņdesmito gadu nogalē Liepājā nīkuļoja teju visi stadioni, kas tagad ir kluba paspārnē, – “Daugavas”, “Olimpijas”, bijušais “Hidrolat”, Raiņa parka futbola laukums, arī “Daugavas” stadiona rezerves laukums.
Nebija mūsu pilsētā ledushalles, jumts tecēja “Daugavas” manēžā “Laumas” rajonā. Ilgtermiņa darba rezultātā sporta bāzes tika sakārtotas, modernizētas, pārbūvētas, kā arī uzbūvētas no jauna.
Dot vai nedot?
“Ja valsts apgalvo, ka ražotāji ir jāatbalsta, tad galvojums ir jādod,” uzskata Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis. “Citādi politiķu un valdības vārdi par atbalstu ir tukši.
Ja arī īstermiņā tas radītu budžeta deficītu, toties ilgtermiņā – ja ražošanas vairs nebūtu, tad budžets vispār nesaņemtu ieņēmumus.”
Saeimas deputāts Uldis Grava ir viens no nedaudzajiem politiķiem, kas parakstījis atbalsta vēstuli “Liepājas metalurgam”.
Viņš to darījis tāpēc, ka “ar Metalurgts katrs ceturtais iedzīvotājs. Ja rūpnīcas durvis jāslēdz, tad Liepāja bankrotēs.
Un, ja tas notiktu ar Liepāju, tad arī Latviju var piemeklēt Islandes liktenis. Šajā pasaules krīzē, kas sāk pārņemt arī Latviju, ir kaut kas jādara.”
Ekonomists Uldis Osis: “Es garantiju došanu atbalstītu, taču kā īstermiņa pasākumu, ņemot vērā krīzes situāciju. Bet es neatbalstītu to kā izņēmuma gadījumu, jo visiem uzņēmumiem klājas grūti. Valstij vajadzētu paziņot, ka tiek izsludināts tik un tik liels garantiju fonds – lai uzņēmumi uz to var pieteikties. Radīt izņēmumu ir jocīgi.”
Uzziņai
“Liepājas metalurgs”:
– dod 2800 darba vietu;
– vairāk nekā 500 darba vietu saistītajos uzņēmumos;
– 20–25 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa Liepājas budžetā;
– 63 % no Liepājas rūpniecības apgrozījuma;
– audzina 700 jauno sportistu.
Liepājnieku viedokļi :
11.2008 07:17:39 kaapeec nepiemin Latvijas gaazi, tie paareejie piemineetie kopaa ņemot utaina vieniiba pret gaazes biznesu , un tas ir patreizeejaas valdiibas prioritaarais , no kura barojas taadi ekonomisti kaa J.Aizezers, ja nebuutu metalurga tad valsts gaazes struukliņa buutu visai nieciiga …
• ome07.11.2008 07:29:09 Izzags, sadalīs un rezultāts kā vairumam Liepājas uzņēmumu. Tas ir tikai laika jautājums. Tiek atlaisti DAUDZ strādājošo un daudzim tas vēl priekšā.Arī algas nākošgad tikšot samazinātas…
• A.07.11.2008 07:52:10 Par vēlu pamodušies,ka tagad nabagojas-bankrots un garantijas sadegs !!!!!!!!!!!!!jāattīstās bija pašos iesākumos…10 gadi vējā,bet miljonāri radās- tikai,jo samierinājās ar vietējo lūžņu kausēšanu.Sākotnēji bija jāpiesaista un nu būtu moments,ka ārvalstu kapitāldaļas atpērkam. Lēta negausība noved pie dārga bankrota…..
• truse07.11.2008 07:52:43 Palasiet šodienas , AP FROM UK
07.11.2008 07:53:22 Metalurga iipashnieks ir jau ,,sapelniijis” daudz vairaak, pat tiem nelaimiigajiem 112 miljoniem,neredzu nekaadu probleemu ,lai Metalurga iipashieks, dalu no,,sapelniitaa” ieguldiitu sava personiskaa iipashumaa attiistiibaaa !!!
• To ome07.11.2008 07:54:50 Tu droši vien redz dzīvi tikai no sava ķēķa loga.
Eksperti no portāla raksturo situāciju
Savulaik Patērētāju interešu aizstāvības asociācija iebilda pret Latvenergo iesniegto plānoto elektroenerģijas tarifu kāpumu, jo kā viena no tarifu pieaugumu pamatojošām izdevumu pozīcijām bija pamatā trijām privātpersonām piederoša uzņēmuma energoapgādes uzlabošana.
Jau tolaik tika aizrādīts, ka Liepājas metalurgs nespēj pats apmaksāt sava biznesa attīstībai nepieciešamos izdevumus. Patērētāju interešu aizstāvības asociācija pauda pilnīgu neizpratni par tik bezkaunīgu privātīpašnieku interešu lobēšanu, kad privātam uzņēmumam par tā biznesa attīstībai nepieciešamo projektu nekas nav jāmaksā, bet par to jāmaksā visiem elektroenerģijas lietotājiem.
Elektroenerģijas pārvades tarifā šis Liepājas metalurgam atvēlētais finansējums veidoja aptuveni 4,5% no tarifu pieauguma, bet galīgais tarifu pieaugums Liepājas metalurgam modernizācijas dēļ bija aptuveni 0,5%.
Tātad ikviens no mums, maksājot par elektrību, no katriem 100 latiem 50 santīmu samaksā Liepājas metalurgam peļņas un rentabilitātes uzlabošanai.
To, ka dažu privātīpašnieku nekaunībai un alkatībai nav robežu, mēs uzzinājām šonedēļ, kad atklājās, ka Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks sadarbībā ar Liepājas deputātiem Aiju Barču, Jāni Lagzdiņu un Valēriju Agešinu iesniedzis Saeimas prezidijam un deputātiem aicinājumu atbalstīt valsts galvojuma piešķiršanu Liepājas metalurga modernizācijas projekta turpināšanai nepieciešamajam kredītam 160 miljonu eiro jeb 112 miljonu latu apjomā.
Liepājas pilsētas vadību var saprast. Liepājas metalurga nodokļu iemaksas dod gandrīz vai piektdaļu no Liepājas nodokļu ieņēmumiem.
Neizprotama ir īpašnieku attieksme pret savu uzņēmumu. To, ka ES normas būs jāievēro, īpašnieki zināja, jau sākoties Latvijas uzņemšanas procesam ES.
Daudzus gadus uzņēmuma finanšu rādītāji bija izcili. 2007. gadā Liepājas metalurga apgrozījums bija 221,5 miljoni latu, bet peļņa – 16,4 miljoni latu. Kas traucēja veidot uzkrājumus modernizācijai?
Tagad īpašnieku bezatbildības dēļ ir apdraudēta Liepājas labklājība un izaugsme.
Vajadzība pēc tik liela kredīta Liepājas metalurgam atgādina situāciju finanšu tirgū šā gada krīzes laikā. Eiropas valstu nostāja bija vienkārša. Ja kāds uzņēmums (parasti banka) ir ekonomikas struktūru veidojošs un tas ir jāglābj, tad valsts kapitāls tiek ieplūdināts uzņēmumā, tikai uzņēmumu pilnībā vai daļēji nacionalizējot.
Biznesa ideju žurnāla Kapitāls, IBS Prudentia un Rīgas Fondu biržas 2008. gada pētījumā 101 vērtīgākais Latvijas uzņēmums Liepājas metalurgs ir atzīts par vienu no labākajiem Latvijas uzņēmumiem, kura vērtība ir 122,11 miljoni latu.
Ņemot vērā, ka Liepājas metalurga konsolidētā peļņa šā gada pirmajā pusgadā bija par 3,4 miljoniem latu mazāka nekā pērn, uzņēmuma kopējā vērtība varētu būt mazāka par 122 miljoniem latu.
Rūpniecība ir jāatbalsta. Uzņēmuma izdzīvošanai ir vajadzīgi 112 miljoni, taču šāds kredīts ir vienāds vai pat lielāks par uzņēmuma vērtību!!!
Ja uzņēmuma izdzīvošanai vajadzīgs tik liels aizņēmums – 112 miljoni latu, tad valstij ir jāglābj nozare, bet Latvijai ir jādod garantijas aizdevumam ar noteikumu, ka īpašnieki piekrīt nacionalizēt uzņēmumu.
Nacionalizācija un valsts pārvalde būtu pilnīgi loģisks solis, ņemot vērā, ka uzņēmuma modernizāciju jau tā apmaksā pilnīgi visi elektrības lietotāji.
