Deputāts bez izglītības, pareizāk jāsaka topošais deputāts.
Deputāts bez izglītības.
Oktobrī visa apzinīgākā Latvijas tautas daļa dosies uz balsošanu. Jāievēl taču zinoši un erudīti deputāti, kas varēs profesionāli pārstāvēt tautas intereses.
Te būs iespējamā vieta TAVAI reklāmai! Nopietns reklāmdevējs gaidīts! Raksti vienosimies...Deputāts bez izglītības, kāpēc par to jārunā?
Negribu attaisnot daudz kur teikto, ka deputāti ir analfabēti. Vienlaicīgi nemaz netaisos kādu noniecināt. Ja godīgi, tad pamatnostādnei deputātu izvēlē jābūt viņa varēšanai pieņemt pareizus lēmumus.
Varu pastiprināt domu, ka ikviena profesija ir svarīga! Taču ir viens liels BET. Netaisos noniecināt, piemēram, apsargus un kurjerus. Neviens viņus nenoniecina, vienīgi jāatceras, ka ikvienam profesionālim ir jābūt savā vietā.
Savā vietā un tai veltītajām zināšanām!
Partija „Republika” ievietojusi savā vēlēšanu sarakstā virtuves vadītāju un kārtridžu uzpildes meistaru, bet „Tautas kalpi Latvijai” pacentušies vairāk. Viņi lepojas ar istabeni, kravas automobiļa vadītāju, dziednieku, noliktavas pārzini un mājsaimnieci.
„Katram un katrai” arī nav zemē metami, jo sarakstā ir sliežu ceļu brigadiera vietnieks, automobiļa vadītājs, aprūpētāja, viesmīlis, apsargs un sagādnieks. Jūtami atpaliek „Progresīvie”, kuri var lepoties ar reklāmas tekstu autori un apkopēju.
Deputāts bez izglītības, vai tas ir normāli?
Ir nostiprinājusies pārliecība, ka valsts augstākajā likumdevējā var atrasties cilvēki bez nepieciešamās izglītības un bez valstiska darba pieredzes.
Taču zemais izglītības līmenis, kas deputāta kandidātu anketās nereti „apstājies” pie atzīmēm „pamatizglītība” vai „vidējā izglītība”, ir sekas vispārējās izglītības līmeņa kritumam, kas notiek jau pāris gadu desmitus.
Pēdējie gadi iezīmējušies ar tā dēvēto „kompetenču izglītību”, kas palīgstrādniekus, brigadieru vietniekus un citus retu profesiju pratējus iedrošina kļūt par Saeimas deputātiem.
Tas nekas, ka viņi, skolu beidzot, neprot pareizi rakstīt, galvenais, ka viņi neprot domāt – tas veicinās paklausīgu balsošanu, ko noteiks frakciju vadītāji.
Tātad un bez liekas spriedelēšanas, deputāts nevar būt ar pamatizglītību. Daudziem tas var nepatikt, bet pieņemt valstij svarīgus lēmumus var cilvēks, kas ir ieguldījis gadus un naudu savā izglītībā.
21. gadsimtā mums ir 9.klasē atļauts beigt savu izglītību un tu vari mierīgi startēt uz Saeimu, jo tāds ir likums.
Šobrīd veidojas absurds, jo ierēdnim jābūt augstākajai izglītībai vai jābūt izglītības iegūšanas procesā, tātad sanāk, ka ierēdnim jābūt gudrākam, izglītotākam nekā Saeimas deputātam un tad mēs brīnāmies, ka mums ir ierēdņu valsts!” Kreituse norāda uz absurdo.
Tā kā Saeimas deputāta amata kandidātam konkrēts izglītības līmenis netiek prasīts, teorētiski par premjeru var kļūt arī apsviedīgs cilvēks ar vidējo izglītību, ja vien viņam izdodas pārliecināt Saeimā ievēlētās partijas, kuras izvirza šā amata kandidātu
Starp citu, no 1832 14.Saeimas deputātu kandidātiem:
34 ir pamata izglītība;
432 ir vidējā izglītību;
1366 ir augstākā izglītība.
Saeimas deputātu kandidātu vidū ir 58 bezdarbnieki, partiju sarakstos ir arī cilvēki, kas pēc profesijas ir sētnieki, šoferi, pavāri un skaistumkopšanas speciālisti.