Kas ir demence?
Vai ir jāzina, kā tavs paša ķermenis ir sakārtots, kā tas darbojas? Daudzi par to nemaz nedomā, citi uzskata šādas zināšanas par liekām, Tomēr tas nav pareizi, tāpēc par vienu no likstām pastāstīšu.
Demence.
Tā ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus.
To rezultātā rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas. Kognitīvie traucējumi sākotnēji ir viegli un var tikt sajaukti ar normālu novecošanas procesu.
Biežākie kognitīvo traucējumu veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence. Psihes funkciju izmaiņas visbiežāk ir neatgriezeniskas, bet saņemot ārstēšanu, ir iespējams palēnināt psihes funkciju pavājināšanās procesu.
Kognitīvo traucējumu novēršana, bez tabletēm.
Starptautiska zinātnieku komanda ir atradusi veidu, kā samazināt kognitīvo traucējumu risku uz pusi. Vienkārši noejiet 10 000 soļu dienā. Pētījums publicēts žurnālā JAMA Neurology.
Lai to izdarītu, eksperti septiņu gadu laikā analizēja vairāk nekā 78 000 pieaugušo vecumā no 40 līdz 79 gadiem veikto soļu skaitu. Saskaņā ar rezultātiem 9800 soļu dienā var samazināt slimības iespējamību nākotnē par 50 procentiem.
Turklāt šis skaitlis nepieauga veikto distanču skaita pieauguma gadījumā. Tomēr mazāk soļu dienā palielināja slimības attīstības risku. Piemēram, subjekti, kuri nostaigāja 3800 soļus, samazināja neirodeģeneratīvas slimības iespējamību tikai par 25 procentiem.
Pēc autoru domām, šādi dati tiek skaidroti ar asinsvadu stāvokļa uzlabošanos fizisko aktivitāšu laikā, kas ir galvenais faktors profilaksē. Tas atbilst arī iepriekšējo pētījumu rezultātiem un Britu Alcheimera biedrības ieteikumiem.
Starp citu, 2022. gada oktobrī Kalifornijas universitātes pētnieki pamanīja, ka šizofrēnija var palielināt slimības attīstības risku 2,5 reizes.
Laba profilakse ir sports, matemātikas uzdevumu risināšana un pareizs uzturs. Lūk, ko ārsti iesaka pievienot savai diētai, lai samazinātu risku.
Ābols.
Starp citu, apēdot tikai 150 gramus ābola dienā, TU sevi pasargāsi. Gribi zināt no kā? Ābols tevi pasargās ar zemāku sirds un asinsvadu slimību risku un zemāku asinsspiedienu, kopējo un sliktā holesterīna līmeni, samazinātu iekaisumu un uzlabotu asinsvadu endotēlija darbību.
Antocianīniem, kas galvenokārt atrodami ābolu mizās, ir svarīga loma ar oksidatīvo stresu saistīto slimību, tostarp neirodeģeneratīvo slimību (īpaši demences) profilaksē.
Kas vēl?
Skaties attēlos un sapratīsi, kas tev var palīdzēt.
Labu Dienu!