Adventa mēnesis, atpūtai un pārdomām

Katra gada pēdējā mēnesī sākas Adventa mēnesis.

Šogad, mazliet ātrāk, jau 29. novembrī aizdedzināsim pirmo sveci Adventa vainagā.

Kas mums ir Adventa mēnesis?

Tas ir laiks pārdomām un laiks sevis apzināšanai.

Tas ir laiks, kad savu māju rotāsim ar Adventa vainagu un aizdedzināsim pirmo no četrām svecēm.

Ar šo dienu kristīgajā pasaulē sāk Ziemassvētku gaidīšanu.

Advents atzīmē laika posmu no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem, un tas ir pārdomu laiks pirms lielā brīnuma un prieka vēsts − Kristus piedzimšanas.

Kristīgajiem četras nedēļas ilgais Adventa mēnesis ir kristietības reliģijas cetrālās figūras – Jēzus Kristus gaidīšanas laiks; tulkojumā no latīņu valodas vārda “advenire” tā nozīmē “atnākšana”.

Tradicionāli Adventes laikā katru svētdienu tiek aizdedzināts pa vienai svecītei Adventes vainagā. Aplis, ko veido vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību, vienlaikus tā gredzena formai simbolizējot uzticību Dievam un viņa apsolījumiem.

Pēdējos gados baznīcas tradīcijā tiek izmantota arī debeszilā krāsa, norādot uz cerību un nākamo laiku, vienlaikus arī izceļot to, ka Adventes laika noskaņa atšķiras no ciešanu laika.

Adventes pirmajā svētdienā sākas jaunais Baznīcas liturģiskais gads, kas tradicionāli noslēdzas ar Mūžības svētdienu.

Šāda kārtība veidojusies no izpratnes, ka cilvēka ticības dzīve sākas līdz ar sastapšanos ar Kristu.

Kristus ir Dievs, kurš kā bērns ienāk cilvēka dzīvē, pieaug, atstāj savu mācību, mirst pie krusta, Lieldienās augšāmceļas un vada cilvēku uz sastapšanos ar Dievu pēc laicīgās dzīves.

Mūsdienās Adventes svētdienās bieži tiek lietots šāds tematisks iedalījums:

1.svētdiena — Dieva solījums par pasaules Pestītāju Ēdenes dārzā;
2.svētdiena — praviešu solījumi Vecajā Derībā par pasaules Pestītāja nākšanu;
3.svētdiena — Jāņa Kristītāja norādījumi par Pestītāju tautas vidū;
4.svētdiena — Kristus norādījumi par Viņa otro atnākšanu Lielajā Tiesas Dienā.

Tomēr daudziem no mums Advente ir tas laiks, kad klusām gaidām pienākam Ziemassvētkus; kad ikviena sirsniņā iedegas cerība un gaidas pēc Ziemassvētku brīnuma.

Šajā laikā ir pieņemts miers un līdzsvara meklējumi sevī…

Tas ir laiks, ko pavadīt mājās, kopā ar ģimeni

Taču pats galvenais šajā apcerīgajā gaidīšanas laikā — nepazaudēt sākotnējo Adventes ideju, izprast četru sveču nozīmi un Ziemassvētku dziļāko būtību.

Mēs atveram savas sirdis, savu iekšējo pasauli, vairāk dodam un piedodam.