Daudzdzīvokļu mājas iekšējās kartības vēlamie noteikumi.

Noteikumi.

Katras daudzdzīvokļu mājas iekšējie kartības noteikumi liek saprast visiem mājā dzīvojošiem… labvēlīgas komunikācijas priekšnoteikumus.

Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:  

Nav jaunums, ka kaimiņi mēdz būt dažādi un daudzi no viņiem var pilnībā ignorēt vispārpieņemtās sadzīves normas.

Noteikumi, kas ir saistoši.

Apskatīsim šo dokumentu ar vienu mērķi, lai būtu skaidrs, kā sadzīvot vienā mājā.

Ja Tev ir papildinājumi vai priekšlikumi, dalies ar tiem, jo gribas vienreiz pielikt punktu savstarpējām pārpratuma lietām.

Tātad… skatām, lasām un vērtējam:

MĀJAS IEKŠĒJĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI!
1. Visiem mājas iedzīvotājiem, kā arī personām, kuri atrodas ēkā ir pienākums saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo mājas daļu; ievērot koplietošanas telpu noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas, kā arī citus saistošus noteikumus.

2. Ievērot sabiedrības vispārīgi pieņemtās ētiskās normas. Pieklājīgi un korekti komunicēt ar mājas iedzīvotājiem un citām personām.

3. Pēc 23.00 ir stingri aizliegts trokšņot vai citādi radīt traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.

4. Remonta un citus ar traucējumiem mājas iedzīvotājiem saistītus darbus drīkst veikt tikai darba dienās no 9.00 līdz 17.00 un sestdienās no 12.00 līdz 16.00. Svētdienās un svētku dienās ir stingri aizliegts veikt remonta un/vai jebkurus darbus, kuri var radīt traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.

5. Ir aizliegts bojāt komunikāciju daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas.

6. Veicot remonta vai citus līdzīgus darbus, katras darba dienas beigās dzīvokļa īpašniekam ir jānodrošina, lai stāva kāpņu telpa, stāva gaitenis, kā arī remonta laikā lietotas lifta kabīnes un citas koplietošanas telpas būtu tīras, lai visi atkritumi ir savākti un novietoti tam paredzētajā vietā.

7. Ir aizliegts atstāt jebkāda veida celtniecības materiālus un/vai iesaiņojumus un/vai darbarīkus un/vai būvgružus ēkas vestibilā un/vai stāva kāpņu telpā un/vai jebkurā citā ēkas vietā, tai skaitā koplietošanas platībās, izņemot vietas, kuras ir speciāli paredzētas šiem mērķiem.

8. Nedrīkst izmantot tādas iekārtas vai aprīkojumu, kas rada ārpus dzīvokļiem dzirdamu troksni vai traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem un/vai citām personām, kuras likumīgi izmanto ēku vai jebkādu tās daļu.

9. Kravu pārvietošanai drīkst izmantot tikai kravas liftu.

10. Nedrīkst uzstādīt tādas instalācijas kā antenas vai cita veida instalācijas ārpus dzīvokļiem, tai skaitā uz ēkas jumta vai dzīvokļu ārējām sienām.

11. Nedrīkst uzstādīt un/vai izbūvēt dzīvokļiem piegulošajās platībās instalācijas, kuras var bojāt un/vai izmainīt ēkas ārējo izskatu.

12. Nedrīkst uzstādīt un/vai izbūvēt jebkura veida instalācijas gaiteņos un kāpņu telpās, kuras bojātu un/vai izmainītu projektā paredzētus interjerus.

13. Nedrīkst liet ūdeni no balkoniem; mest izsmēķus un citādi piesārņot citu dzīvokļu īpašnieku balkonus un terases, kā arī koplietošanas telpas.

14. Avārijas situācijās dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums nekavējoties paziņot atbilstošajai iestādei un Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai.

15. Dzīvokļu īpašnieki nedrīkst liegt Apsaimniekotāja pilnvarotām personām, Biedrības AB38 valdes locekļiem vai attiecīgiem speciālistiem apsekot viņa dzīvoklī esošās komunikāciju daļas un izpildīt darbības, kas nodrošina komunikāciju normālu funkcionēšanu.

16. Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums sadarboties ar Apsaimniekotāju vai jebkuru citu Apsaimniekotāja nozīmētu personu visos gadījumos, kad šāda sadarbība vai palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu kārtīgu un pienācīgu pakalpojumu sniegšanu.

17. Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums paziņot Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai par jebkura veida bojājumiem, kur nepieciešama Apsaimniekotāja rīcība.

18. Dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi dzīvokļa īpašumu nodot lietošanā citai personai, noslēdzot attiecīgu līgumu, paziņojot par to Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai.

19. Dzīvokļu īpašnieki ir atbildīgi Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai, un pārējiem dzīvokļu īpašniekiem par šo Noteikumu ievērošanu un par jebkādiem koplietošanas platībām vai citiem dzīvokļiem nodarītajiem zaudējumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvoklis ir dzīvokļa īpašnieka valdījumā, vai dzīvokļa īpašnieks ir dzīvokli iznomājis/izīrējis citai personai vai piešķīris citas tiesības izmantot dzīvokli.

Minētā dzīvokļa īpašnieka atbildība ir attiecināma arī uz dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļiem, viesiem, apmeklētājiem un jebkurām citām personām, kas iekļuvušas ēkā vai koplietošanas platībās ar dzīvokļa īpašnieka atļauju.

20. Dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild civiltiesiskajā kārtībā

Var rasties jautājums, kas sekos tam visam līdzi?

Vieni paši noteikumi var arī nedarboties. Tātad mājai vajadzīgs saimnieks, mājas vecākais vai vienkārši pārvaldnieks.

NIANSES APSAIMNIEKOŠANĀ:

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, ko Saeima pieņēma teic:
Namu pārvaldīšanā pieļaus darboties tikai speciālistiem ar atbilstošu augstāko izglītību.

Par apsaimniekošanas nākotni.

Ikvienā biznesā, ikvienā uzņēmējdarbībā, arī valsts pārvaldē primārā nepieciešamība ir zināšanas par ekonomiku, uzņēmējdarbību, vadīšanu un organizēšanu.

Tā kā nekustamā īpašuma apsaimniekošana un pārvaldīšana ir saistīta gan ar būvniecības, enerģētikas un arhitektūras jomām, gan arī inženierkomunikācijām, tad ar ekonomikas un menedžmenta zināšanām vien apsaimniekotājam nepietiek. Līdz ar to apsaimniekotājiem ir nepieciešamība pēc tādas izglītības, kurā būtu sabalansētas vairākas zinātņu nozares.

Piemēram, lai namu pārvaldnieks varētu vadīt un kontrolēt inženierus, tehnologus, kuri reāli strādā šajā jomā un ir augsti kvalificēti speciālisti, pārvaldniekam jābūt atbilstošai izglītībai, pretējā gadījumā viņa darbošanās var nebūt efektīva, dažbrīd padotie viņu var nesaprast un otrādi.
Jaunais Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums kopumā varētu sakārtot apsaimniekošanas tirgu, tā dalībniekus.

Pieņemsim, ja mēs ieejam daudzdzīvokļu mājā Vācijā, Austrijā un pat Polijā, tad ir redzams, ka viss ir sakārtots tādā līmenī, ka iedzīvotājs pilnībā uzticas, mainot dzīves vietu, pārejot no vienas mājas uz otru.

Savukārt pie mums dažbrīd ir bijusi tāda situācija, ka cilvēks vēlas iegādāties kādu konkrētu dzīvokli, taču to nedara, jo māju apkalpo apsaimniekotājs, kas viņam nepatīk.

Ekonomikas ministrija ir informējusi, ka būvniecības procesa vienkāršošanai ir izstrādāts jauns Būvniecības likums.

Jāsaka, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums pieņemts ir tieši laikā, jo vienkāršojot būvniecības procesu, pārvaldniekam jākļūst kompetentākam.

Pašreizējo namu apsaimniekošanas tirgu Rīgā un Latvijā kopumā varu vērtēt, kā līdz galam nesakārtotu.

Skumji ir tas, ka pilsētu domes, situācijās ar atsevišķām mājām, kas nav sakārtotas un traucē pilsētas attīstībai, risina lēni. Proti, jābūt stingrai procedūrai, kā un ar kādām metodēm risināt šos gadījumus.

Ko dara apsaimniekotājs ar tādiem īpašniekiem, kas nemaksā komunālos maksājumus?

Piedzen caur tiesu.

Citi saka, tas ir ilgi.

Bet tad ir divi varianti – vai nu samaksā, vai arī ej un strādā par brīvu pie apsaimniekotāja un atpelnī parādu. Trešais variants – viss nepatīkamākais – atvadies no sava īpašuma un turpmāk sāc to nomāt.

Tā kā visu var risināt!

Pirmā īpatnība, kas sastopama visā Latvijas tirgū, – daudzdzīvokļu mājās ir gan turīgi iedzīvotāji, gan pensionāri un mazāk nodrošinātie cilvēki un ģimenes.

Gadījumos, kad apsaimniekotājs ir pašvaldības uzņēmums, pašvaldība var ātrāk noreaģēt, apzināt un palīdzēt daudzdzīvokļu mājā esošajiem maznodrošinātajiem.

Ja apsaimniekotājs ir privātais – būs grūtāk, taču noteikti var izdomāt, ko šai situācijā darīt.

Pastāv viedoklis, ka privatizējot pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumus, tiem būs straujāk jāpilnveidojas konkurences apstākļos. Tomēr gribētu teikt, ka tirgū esošie pašvaldības uzņēmumi arī līdz šim ir pilnveidojušies, lai izturētu konkurences spiedienu no privātuzņēmēju puses.

Tādējādi tie ir kļuvuši konkurētspējīgi.

Pašvaldības uzņēmumiem ir izveidojušās savas tradīcijas, noteikta lietu kārtība, pie kuras pieraduši iedzīvotāji. Ja ir jāpasūdzas par pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu, mēs varam vērsties  domē, taču ko darīt ar privāto apsaimniekotāju?

Paši iedzīvotāji taču viņu izvēlējās. Nebūs kam sūdzēties.

Procedūra, pieņemot šo likumu, kļuvusi sarežģītāka, jo jāsauc visas mājas pilnsapulce, jāievēl pilnvarotā persona, atsevišķu lēmumu pieņemšanā jāiegūst noteiktais balsu skaits starp iedzīvotājiem. Tas nav grūti, bet gan sarežģītāk noteikti, īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem.

Tomēr likums piespiež dzīvokļu un ēku īpašniekus beidzot pašiem uzņemties atbildību, ne tikai prasīt to no apsaimniekotāja.

Mēs līdz šim neesam īpaši pievērsuši uzmanību ratificētai Enerģētikas hartai, jo domājām, ka varbūt mūs tas neskars. Es varu pilnīgi noteikti apgalvot – skars ikvienu iedzīvotāju.

Skars gan tās privātmājas un daudzdzīvokļu mājas, kas ir jau nodotas ekspluatācijā, gan tās, kuras vēl nav. Latvijai noteikti būs jāreaģē uz prasībām par energoresursu efektīvu un racionālu izmantošanu.

Ja mēs to nedarīsim, tad nespēsim izpildīt Enerģētikas hartas prasības, kam var sekot soda naudu uzlikšana. Šo naudu piedzīs no visiem mums kopā, lai cik tas skumji neizklausītos.

Līdz ar to katrs iedzīvotājs ir ieinteresēts šai procesā, jo energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ir domāti ne tikai izmaksu samazinājumam, bet gan enerģijas izmantošanas efektivitātes uzlabošanai, ēku energoefektivitātes celšanai.

Iesaku padomāt :
Par situāciju dzīvojamajā mājokļu fondā vai būvkonstrukciju kalpošanas ilgums, lasi…ŠEIT
Gaidu Jūsu domas un ieteikumus…

Labu Dienu!