Cilvēka atmiņa, kāpēc mēs nespējam atcerēties visus notikumus

Cilvēka atmiņa.

Pēc zinātnieku aprēķiniem cilvēka smadzenes spēj atcerēties no 5 līdz 20 petabaitiem informācijas. Tas pēc apjoma ir salīdzināms ar visu globālo tīklu.

Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:  

Cilvēka atmiņa, iespaidīgs lielums.

Taču, mēs turpinām neatcerēties vietu, kur tikko nolikām telefonu. Gadās, ka aizmirstam, cik ir pulkstenis jau sekundi pēc pulksteņa skatīšanās. Varu minēt daudz piemēru ar šādu neizprotamu atmiņas prāta spēli.

Cilvēka atmiņa un fakti.

Kalifornijas universitātes zinātnieki veica eksperimentu un pierādīja, ka fotografētie objekti tiek ātrāk izdzēsti no jūsu atmiņas.  Viņi sadalīja 50 skolēnus 3 grupās un rādīja visiem vienādus attēlus.

Pirmā grupa viņus fotografēja ar viedtālruni, otrā fotografēja un pēc dažām minūtēm izdzēsa attēlus. Toties trešā grupa tikai skatījās. Pēc kāda laika, kad visiem skolēniem tika lūgts atcerēties redzēto, uzdevumu izpildīja tikai tie, kuri nefotografēja.

Pierādīts, ka mēs atceramies nevis to, kas patiesībā notika, bet gan to, kas mūs sāpināja. Nobela prēmijas laureāts, psihologs Daniels Kānemans, ilgi pētījis cilvēka atmiņas fenomenu un nonācis pie secinājuma.

Izrādās, ka mums ir divi es.

Viens piedzīvo pieredzi, otrs glabā atmiņas par to un novērtē. Bieži vien šie divi “es” var nesakrist. Kā piemēru viņš min viena eksperimenta dalībnieka teikto.

Viņš koncertā klausījās skaistu muzikālu uzvedumu. Visu šo laiku baudīja šo profesionālo izpildījumu, taču iespaidu par visu pasākumu sabojāja kāds nepatīkams troksnis.

To viņš dzirdēja pašā uzveduma beigās. Piedzīvotais cilvēkam sagādāja prieku, bet atmiņu par to sabojāja nepatīkams notikums beigās. Rezultātā viņš atcerēsies taisni šo nepatīkamo troksni, nevis patīkamo koncertu.

Depresija izdzēš atmiņas.

Vācu neirologi no Rūras universitātes ir izstrādājuši matemātisko algoritmu, kas var aprēķināt depresijas ietekmi uz cilvēka smadzeņu šūnām. Izpētot smadzenes vairākiem brīvprātīgajiem ar depresijas simptomiem, zinātnieki nonāca pie secinājuma. Smaga depresija var izdzēst dažas pagātnes atmiņas.

Cilvēkam, kurš ilgstoši ir nomākts, palēninās jaunu nervu šūnu veidošanās. Tas deformē mūsu atmiņu, un mēs zaudējam atmiņas no mūsu pagātnes.

Cilvēka atmiņa, tā var būt nepatiesa.

Dažreiz mūsu atmiņas tiek “izdzēstas”, un psihe var ieņemt vietu ar kaut ko, kas patiesībā nav noticis. Šo parādību sauc par konfabulāciju. Tā dažreiz notiek saistībā ar notikumiem tālā pagātnē, piemēram, kad atceramies kaut ko no bērnības. Vai sajaucam sapņoto ar reāliem notikumiem.

Ja šādas “atmiņas halucinācijas” notiek bieži, tas var liecināt par progresējošu amnēziju. Viltus atmiņas jutīgumu var noteikt, veicot testu.

Tajā dalībniekiem tiek lūgts iegaumēt sarakstu ar vairākiem vārdiem un pēc tam tos atkārtot. Ja persona saka vārdu, kas nekad nav bijis sarakstā, tas tiek uzskatīts par konfabulāciju.

Atmiņas var “lejupielādēt” un pārsūtīt.

Iedomājieties, ka jūs nākat mācīties jaunu svešvalodu, un skolotājs vienā stundā vienkārši “nodod” visas savas zināšanas no savām smadzenēm uz tavējām.

Tavu brīnumu, tagad jūs jau runājat nepazīstamā valodā. Ja kas, tad drīz šāda iespēja kļūs par mūsu realitāti, un mācīšanās vairs neaizņems tik daudz laika.

Zinātnieki no Kalifornijas universitātes ir sapratuši, kā ekstrahējot RNS molekulas, var pārnest atmiņu no vienu molusku uz citu molusku.

Šo radījumu neironu sistēma ir daudz vienkāršāka nekā cilvēka, taču pētnieki ir pārliecināti, ka informācijas pārraides algoritms mūsu smadzenēs darbojas tieši tāpat. Ar laiku un zinātnieku pūliņiem iespējams progres šādos pētījumos. Nu ko, gaidīsim progresu šajā jautājumā!

Cilvēka atmiņa un Alcheimers.

Pēc 189 brīvprātīgo pārbaudes Vašingtonas universitātes zinātnieki atklāja jaunu Alcheimera slimības simptomu.
Izrādījās, ka peptīdi, kas provocē atmiņas traucējumus, neļauj cilvēkiem mierīgi gulēt naktī un palikt nomodā dienas gaišajā laikā.

Cilvēki, kuri no rītiem ceļas laikus un iet gulēt tumsā, neslimo ar hroniskām slimībām, kas vecumdienās izraisa atmiņas traucējumus. Apmēram viss, ko gribēju pastāstīt par cilvēka atmiņas līkločiem. Ha, ha, vairāk neko neatcerējos. 🙂

Labu Dienu!