Body art, latviski un vienkāršāk, tā būs ķermeņa māksla

Body art.

Ja kas, šāds termins vai “ķermeņa māksla” var būt daudzpusīgs. “Body art” apraksta laikmetīgās mākslas veidu, kurā paša mākslinieka ķermenis vai modeles ķermenis kļūst par “audeklu” vai “mākslas darbu”.  Ķermeņa māksla ir cieši saistīta ar konceptuālo mākslu un permanences izteiksmēm.

Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:  

Body art, papildus ietver plašu disciplīnu klāstu.

Ķermeņa māksla; Tetovējumu māksla; Sejas zīmēšana; Nagu māksla; Pīrsings; Meikaps; Pantomīmas un dzīvās statujas; Fotogrāfija, kā arī citi.

Dažreiz tas tiek darīts privāti un pēc tam tiek parādīts fotoattēlos vai videoklipos. Citreiz tas tiek veidots “tiešraidē” auditorijas priekšā. Vairāki mūsdienu mākslinieki (piemēram, Kriss Burdens, Džīna Peina un Bendžamins Vaitjē) ir ieguvuši plašu atpazīstamību.

Neticēsi, bet kaitējot sev vai šokējot auditoriju ar ārkārtēju uzvedību, tostarp narkotiku lietošanu, sev kaitējumu, erotiku un mazohismu.

Šīs ar ķermeni saistītās disciplīnas ir parādītas dažos izcilākajos laikmetīgās mākslas festivālos, tostarp specializētos pasākumos, piemēram, ķermeņa apgleznošanas festivālos.

Protams, vairākās populārākajās laikmetīgās mākslas galerijās, kas parāda postmoderno tendenci paplašināt mākslas definīciju tālu ārpus tradicionālās jomas. Tomēr daži mākslas vēsturnieki skatās šaurāk, dodot priekšroku ar permanenci saistītu ķermeņa mākslu klasificēt kā izklaidi.

Ja kas, nevis neatkarīgu vizuālās mākslas veidu.

“Body art” izcelsme un vēsture.

Ķermeņa māksla, vismaz ķermeņa mākslas veidā, aizsākās aizvēsturiskās mākslas laikmetā. Piemēram, sarkanā okera, izmantošanā kultūras nolūkos. Seju apgleznošana un tetovēšana ir izveidojusies no senām mākslas izpausmēm, kas tiek praktizēta visā pasaulē.

Sākot no Ziemeļamerikas līdz Jaunzēlandei, savukārt pantomīma datēta ar senās Grieķijas dramatiskajām zīmju mākslas formām. Modernākās formas ietver ķermeņa statujas (ielu mākslas veids), nagu mākslu (roku un kāju naglu dekorēšanas veidu) un ķermeņa mākslu. Pēdējais pirmo reizi parādījās 60. gadu vidū un pēc neliela lejupslīdes atkal parādījās deviņdesmitajos gados.

Galvenās ķermeņa mākslas formas ir šādas.

Ar izpildījumu saistīta ķermeņa māksla.

Šīs formas piemērs (Francijā pazīstams kā “mākslas korporācija”) ir serbu māksliniece Marina Abramoviča (dz. 1946. g.).

Kuras slavenākā izrāde “Ritms 0”, pirmoreiz izpildīta 1974. gadā. Pie citiem ievērojamiem postmoderniem ķermeņa izpildījuma māksliniekiem pieder Mišels Žurnalaks (1935-1995).

Bendžamins Vautjē (dzimis 1935. gadā). Ketija La Roka (1938-76) Džina rūts (1939-90) Vito Acconci (dz. 1940. g.).

Ulajs (Frenks Uve Laysiepen) (dzimis 1943). Rebeka Horna (dz. 1944). Vislabāk pazīstama ar savu izrādi “Einhorn”. Kriss Burdens (1946-2015) un Stelarc (Stelios Arcadiou) (dz. 1946).

Ar izpildījumu saistīta ķermeņa māksla

Ķermeņa krāsošana.

Ķermeņa apgleznošana, kas pirmo reizi tika praktizēta akmens laikmetā, 20. gadsimta beigās ir kļuvusi par postmodernās mākslas pazīmi. To ilustrē jaunzēlandiete Džoana Geira (dz. 1958. g.).

Jo īpaši viņas radītais Demijas Mūras dzimšanas dienas tērps, ko fotografējusi Annija Leibovica. Tas 1992. gada augustā parādījās uz “Vanity Fair” vāka.

Popularitāti iegūst arī tādi ķermeņa mākslas festivāli kā “World Body Art Festival” (Seeboden, Austrija) un Sidnejas “Body Art Festival”.

Demijas Mūras dzimšanas dienas kostīms. 1992 Joan Geir

Tetovējumu māksla.

Tetovējums ir pastāvīga zīme vai raksts uz ķermeņa, kas izgatavots, injicējot neizdzēšamu tinti ādas dermas slānī.

Tetovēšana ir bijusi populāra ķermeņa dekorēšanas forma jau kopš neolīta laikmeta. Vecākais zināmais tetovētās ādas piemērs pieder Čīles kultūras mumificētajam cilvēkam Šinčorro (apmēram 6000.g.pmē.).

Savukārt vecākais Eiropas tetovējums atrodas uz Otzi ķermeņa. Ledus cilvēks (ap 3100.g.pmē). Atrodas Dienvidtiroles arheoloģijas muzejā, Bolcāno.

Mūsdienu tetovējumu māksla aizsākās 18. gadsimta vidū, kad pētnieki sazinājās ar tetovētiem indiešiem un Klusā okeāna salu iedzīvotājiem. Vārds tetovējums patiesībā cēlies no polinēziešu vārda tatau.

Tetovējumu māksla.

Sejas krāsošana (ieskaitot grimu).

Sejas apgleznošana aizsākās arī paleolīta laikmeta mākslā un kultūrā, un to pirmo reizi izmantoja kā līdzekli, lai identificētu galvenās personības. Piemēram, šamaņus un cilšu līderus.

Vēlāk tā kļuva par cilts mākslas kopīgu iezīmi, kur tai bija vairāki pielietojumi, tostarp “kara krāsa”. Izmantotās krāsas bija okers, henna, kokogles, wadu vai annatto.

Mūsdienu sejas apgleznošana, ko parasti dēvē par “kosmētikas grimu”, ir sastopama teātra, televīzijas, filmu un modes industrijā.

Ja šķirojam pa klasēm tad ir “modes grims” (lai radītu “izskatu”), “skatuves grims” (lai kompensētu skatuves apgaismojuma efektus) un “protēžu grims” (lai radītu īpašus efektus uz sejas). Ir pat akadēmijas balva par labāko grimu un matiem.

Sejas krāsošana (ieskaitot grimu)

Body art, pantomīmas un dzīvās statujas.

Pantomīma (no grieķu vārda “mimos” nozīmē “aktieris”) ir māksla nodot darbību, emocijas. Vai raksturu tikai ar ķermeņa žestiem vai kustībām.

Tā aizsākās klasiskajā senatnē, un to iedvesmoja arī tādas kultūras formas kā Japānas Noh teātris (14. gs.)

Itāļu Commedia dell’Arte (16. gs.). Mūsdienu pantomimā, kas parādījās Parīzē 19. gadsimta beigās, dominēja mīmu mākslinieki. Kā Žaks Kopo (1879–1949), Etjens Dekro (1898–1991), Žaks Tati (Žaks Tatiščevs) (1907–82) un Marsels Mārko (1923-2007).

Pantomīma.

Turpretī termins “dzīvā statuja” parasti tiek lietots, lai raksturotu ielu mākslinieku, kurš stāv pilnīgi nekustīgs.

Gluži kā statuja vai manekens – parasti vairākas stundas vienlaikus. Pasaules čempionāts “Dzīvās statujas” katru gadu notiek Arnhemā, Nīderlandē.

Dzīvas statujas.

Body art, nagu māksla (manikīrs).

Jaunākā ķermeņa mākslas forma skaistum kopšanas salonos un skrejceļos, nagu māksla ietver jebkura veida dekoratīvo mākslu

Tā ir uzklāta uz rokas nagiem un kāju nagiem. Tas ietver nagu laku, UV želeju, hibrīda pārklājumus, piemēram, šellaku.

Lai gan nagu māksla atspoguļo sasniegumus skaistum kopšanas un farmācijas nozarē, tā aizsākās senajā Babilonijā, aptuveni 3200. gadā pirms mūsu ēras.

Nagu māksla

Body art, foto.

Ar instalācijas mākslu saistīto šāda veida ķermeņa mākslu ilustrē amerikāņu fotogrāfa Spensera Tunika (Spencer Tunick, 1967. g.) Darbs, kurš ir pazīstams ar savu sirreālo fotogrāfiju, kurā liela daļa kailu sieviešu atrodas maz ticamās sabiedriskās vietās.

Vēl viens “ķermeņa fotogrāfijas” pārstāvis ir vācu fotogrāfs Helmuts Ņūtons (1920-2004), kura iespaidīgās melnbaltās fotogrāfijas astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados ieguva gandrīz pastāvīgu statusu uz Vogue un Harper’s Bazaar vākiem.

Sieviešu skulptūras. Helmuts Ņūtons

Labu Dienu!