Baltijas valstu bažas, krievu iebrukuma draudi Baltijai

Baltijas valstu bažas.

Baltijas Valstīm ir pamatotas bažas par iespējamo krievijas (krievija rakstu ar mazo burtu) uzbrukumu un teritoriju iekarošanu. Kā rīkoties šo valstu pilsonim? Braukts prom no valsts?

Iegādāties pārtikas un degvielas krājumus” Izveidot patvertni no šāvieniem, bumbām un lidaparātiem? Šādi jautājumi satrauc!

Ne tikai bažas un satraukums, bet doma par reālu teritoriju iekarošanu ir nepanesami sāpīga. Ja nu tas notiek, kā jārīkojas, kādus drošības pasākumus vari veikt tu pats! Par to būs šis raksts.

Baltijas valstu bažas, kā tās rodas?

Šīs bažas rodas no vairākiem faktoriem, kas ir radījuši spriedzi Baltijas reģionā. Vēsturiski, Baltijas valstis ir piedzīvojušas gan krievijas ietekmi, gan agresiju.

Igaunija, Latvija un Lietuva bija padomju okupācijā no 1940. līdz 1991. gadam.

Šajā periodā tika veikti masveida represējoši pasākumi pret vietējiem iedzīvotājiem, tika veikta etniskā tīrīšana un tika ieviesta padomju sociālistiskā murgu sistēma.

Šie notikumi ir radījuši ilgstošu neuzticību Krievijai Baltijas valstu iedzīvotājos. Mēs joprojām atceramies padomju laika represijas un okupāciju, un tas ir radījis neuzticību un aizdomas par Krievijas nodomiem mūsu reģionā.

Turklāt, krievijas agresīvā ārpolitika un tās iejaukšanās Ukrainā un Gruzijā ir tikai pastiprinājusi šīs aizdomas un neuzticību.

Baltijas valstu bažas

Baltijas valstu bažas, pamatotas.

Politiskā situācija Baltijas reģionā arī rada bažas. Krievija ir demonstrējusi savu militāro spēku un agresiju, piemēram, ar Krimas aneksiju un Ukrainas konfliktu.

Tas ir radījis bailes, ka Baltijas valstis varētu būt nākamais mērķis krievijas teritoriju paplašināšanai.

Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka Baltijas valstis ir aktīvi veikušas pasākumus, lai stiprinātu savu drošību un aizsardzību.

Tās ir pastiprinājušas savu sadarbību ar NATO un ES, kā arī veikušas ieguldījumus savās aizsardzības spējās.
Baltijas valstis ir arī veikušas pasākumus, lai uzlabotu sabiedrības informētību un gatavību nodrošinot informāciju par drošības pasākumiem.

Tomēr, lai nodrošinātu labāku drošību un mieru Baltijas reģionā, ir svarīgi, ka ikviens Baltijas valstu pilsonis ir informēts un gatavs rīkoties, ja situācija pasliktinās.

Baltijas valstu bažas, kā rīkoties?

Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir jābūt informētiem par drošības pasākumiem un jābūt sagatavotiem iespējamam ārkārtas situācijām.

Tas ietver zināšanas par evakuācijas plāniem, pirmās palīdzības sniegšanu un citām nepieciešamām prasmēm, lai nodrošinātu savu un saviem tuviniekiem drošību.

Tāpēc, lai gan mēs ceram uz mieru un stabilitāti Baltijas reģionā, ir svarīgi, ka mēs visi esam informēti un sagatavoti iespējamām ārkārtas situācijām. Tikai tad mēs varam nodrošināt drošu un stabilu nākotni šajā reģionā.

Viens no svarīgākajiem pasākumiem, ko vari veikt, ir nodrošināt savu personīgo drošību.

Lai to panāktu, ir ieteicams sekot līdzi aktualitātēm un informēties par notikumiem reģionā. Pastāv daudzi uzticami informācijas avoti, televīzijas un radio stacijas, kas sniedz uzticamu informāciju par politisko situāciju un drošības apdraudējumiem.

Turklāt ir svarīgi izveidot kontaktus ar vietējo iestāžu un organizāciju pārstāvjiem, kas nodarbojas ar drošības jautājumiem. Ja kas katrai pašvaldībai ir savi interneta resursi, kur vari dabūt aktuālu informāciju.

Viņi var sniegt informāciju un padomus par to, kā rīkoties konkrētā situācijā. Turklāt ir vērts apmeklēt drošības apmācības un seminārus, kas tiek piedāvāti sabiedrībai, lai paplašinātu savas zināšanas un prasmes par krīzes situācijām.

Baltijas valstu bažas, savs plāns.

Papildus šiem pasākumiem, ir svarīgi izveidot arī personīgo aizsardzības plānu.

Tas ietver sagatavošanos iespējamam evakuācijas gadījumam, kā arī iegādāties nepieciešamos pārtikas un ūdens krājumus, medicīniskos līdzekļus un citas nepieciešamās preces.

Ir svarīgi arī izveidot sakaru plānu, lai varētu sazināties ar ģimeni un draugiem, ja notiktu kādas problēmas ar telekomunikāciju infrastruktūru.

Turklāt, ir vērts izpētīt iespējas saņemt palīdzību no starptautiskām organizācijām un valsts aizsardzības spēkiem.
Dažās valstīs ir izveidotas speciālas palīdzības sistēmas, kas sniedz atbalstu pilsoņiem krīzes situācijās.

Ir svarīgi zināt, kā un kur varētu saņemt šādu palīdzību, lai būtu gatavs rīkoties, ja tā būtu nepieciešama.

Visbeidzot, neaizmirsti, ka svarīgākais ir saglabāt mieru un neizraisīt paniku.

Krīzes situācijās cilvēku uzvedība var būt neprognozējama, tāpēc ir svarīgi būt saprātīgam un rīkoties atbildīgi.
Ievēro drošības ieteikumus un palīdzi citiem, ja vari. Tikai kopā mēs varam palīdzēt nodrošināt mieru un stabilitāti Baltijas reģionā.

Baltijas valstu bažas, informējies par situāciju.

Pirmkārt, ir svarīgi būt informētam par pašreizējo situāciju reģionā un sekot līdzi ziņām. Lasot uzticamus avotus, vari iegūt aktuālo informāciju par politisko situāciju, starptautiskajām attiecībām un drošības pasākumiem, kas tiek veikti reģionā.

Tas palīdzēs saprast, kāda ir faktiskā situācija un kādas ir iespējamās draudējuma pazīmes. Ir daudz veidu, kā iegūt informāciju par situāciju.

Vienkāršākais veids ir izmantot interneta resursus, piemēram, ziņu portālus, valsts aģentūru mājaslapas vai starptautiskās organizācijas vietnes.

Šie avoti bieži vien sniedz detalizētu informāciju par notikumiem, kas notiek reģionā, un var dot priekšstatu par to, kā tie ietekmē situāciju valstī.

Turklāt, ir vērts sekot līdzi arī sociālo mediju kanāliem, kurās cilvēki dalās ar savu pieredzi un viedokļiem. Šie kanāli var dot papildu perspektīvu un palīdzēt iegūt informāciju no pirmavotiem.

Tomēr, ir svarīgi būt kritiskam pret informāciju, kas tiek publicēta sociālajos medijos, jo tā var būt nepārbaudīta vai pat dezinformācija.

Kā papildu avotu, vari izmantot arī valsts vai starptautiskās organizācijas ceļošanas brīdinājumu un konsulāro dienestu ziņas, kas sniedz informāciju par drošības situāciju valstī.

Baltijas valstu bažas, ieteikumi.

Ziņas bieži vien ietver konkrētus ieteikumus un norādes, kas var palīdzēt novērst riskus un saglabāt drošību. Kopumā, informēšanās par situāciju ir pirmais solis, lai sagatavotos “ceļojumam” un nodrošinātu drošību.

Rūpīgi izpētot un analizējot dažādus informācijas avotus, vari iegūt pilnīgu priekšstatu par situāciju reģionā un veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu savu drošību un labklājību.

Sagatavojies krīzes situācijai.

Lai būtu gatavs iespējamai krīzes situācijai, ir vērts iegādāties pārtikas un degvielas krājumus. Šie krājumi var būt noderīgi, ja situācija pasliktinās un ir ierobežota piekļuve pārtikai un degvielai.

Ir ieteicams iegādāties ilgtermiņa pārtikas produktus, kas ilgi glabājas, piemēram, konservus, žāvētus produktus un tā tālāk.

Tāpat ir vērts apsvērt arī citus pārtikas saglabāšanas veidus, piemēram, veicot marinēšanu vai sālīšanu, lai pagarinātu pārtikas produktu glabāšanas laiku.

Baltijas valstu bažas

Attiecībā uz degvielu, ir svarīgi pārliecināties, ka ir pietiekami daudz degvielas automašīnai, lai varētu izbraukt no iespējamās apdraudētās teritorijas vai pārvietoties citur, ja nepieciešams.

Turklāt ir vērts iegādāties arī papildu degvielas konteinerus, lai varētu uzglabāt rezerves degvielu drošā un pieejamā veidā.

Baltijas valstu bažas, citas rezerves.

Turklāt, sagatavojoties krīzes situācijai, ir svarīgi izveidot arī rezerves aprīkojumu un piederumus.

  • Piemēram, ieteicams iegādāties pirmās palīdzības komplektu, lai varētu sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību sev vai citiem.
  • Tāpat ir vērts iegādāties lukturīti vai citas avārijas apgaismojuma ierīces, lai nodrošinātu gaismu gadījumā, ja elektroapgāde tiek traucēta.
  • Turklāt, iegādājoties rezerves baterijas un enerģijas akumulatorus, varēsiet nodrošināt strāvas padevi svarīgām elektroniskām ierīcēm, piemēram, mobilajam telefonam vai radio.
  • Visbeidzot, ir svarīgi izveidot arī krīzes plānu, kurā ir iekļautas svarīgas informācijas avotu un kontaktu saraksti, evakuācijas plāns, kā arī instrukcijas par to, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās.

Šis plāns palīdzēs saglabāt skaidru prātu un rīkoties efektīvi, ja situācija kļūst sarežģīta un neparedzama.

Baltijas valstu bažas, izveidojiet pārtikas un ūdens krājumus.

Viens no svarīgākajiem aspektiem, sagatavojoties krīzes situācijai, ir pārtikas un ūdens krājumu izveidošana.

Ja piekļuve pārtikai un ūdenim kļūst ierobežota vai pat pilnīgi neiespējama, ir būtiski, lai jums būtu pietiekami daudz resursu, lai izdzīvotu vairākas dienas vai pat nedēļas bez ārējas palīdzības.

Izvēloties pārtikas krājumus, ir svarīgi ņemt vērā to uzglabāšanas ilgumu un uzturvērtību. Izvēlieties produktus, kas ir ilgstoši glabājami un nodrošina nepieciešamo uzturu.

Tādi produkti kā konservētas gaļas, zivis, dārzeņi, augļi, konservēti piena produkti, graudaugi, makaroni un rīsi ir laba izvēle, jo tie var ilgt ilgāk un satur dažādas uzturvielas.

Ūdens krājumi.

Ieteicams saglabāt pietiekami daudz ūdens gan dzeršanai, gan higiēnas vajadzībām. Izmantojiet hermētiski noslēgtus traukus vai speciālus ūdens uzglabāšanas konteinerus, lai novērstu piesārņojumu un ūdens iztvaikošanu.

Ieteicams uzglabāt vismaz 3 litrus ūdens uz vienu dienu uz katru ģimenes locekli.

Ir arī svarīgi regulāri pārbaudīt un atjaunināt pārtikas un ūdens krājumus, lai nodrošinātu to svaigumu un derīguma termiņu.

Ieteicams arī iegādāties papildus resursus, piemēram, ūdens attīrīšanas ierīces vai pārtikas konservēšanas iekārtas, lai papildinātu esošos krājumus un nodrošinātu ilgtermiņa pārtikas saglabāšanu.

Cerams, ka to visu praksē nevajadzēs pielietot, bet jābūt sagatavotiem jebkurai krīzes situācijai dzīvojot kaimiņos krievijai.

Labu Dienu!

Papildinu.

ASV vēstniece NATO Džuliana Smita preses konferencē Baltijas žurnālistiem komentēja pēdējos mēnešos no vairākām amatpersonām izskanējušos brīdinājumus, ka tad, ja Krievija netiks sakauta Ukrainā, Kremlis pēc vairākiem gadiem varētu uzbrukt NATO teritorijai, piemēram, Baltijas valstīm.

Smita norādīja, ka ASV neuzskata Krievijas draudus Baltijai par nenovēršamiem, taču tajā pašā laikā NATO gatavojas nepieciešamības gadījumā reaģēt bez vilcināšanās.

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atziņa “Baltijas valstu bažas, krievu iebrukuma draudi Baltijai”

  1. NATO... saka:

    Pirms labi zināmā NATO 5. panta ir vēl viens – 3. pants.
    Šajā punktā tiek apgalvots, ka viss sākas ar valsts spēju aizstāvēt savus iedzīvotājus, tāpēc katrai valstij vispirms ir jābūt gatavai atvairīt iespējamos ienaidnieka uzbrukumus.

    “Neviens valstīs, kas robežojas ar Krieviju, nav pasargātas no Krievijas uzbrukuma. Pirmajā vilnī tiks uzbruktas visām lielākajām pilsētām, visām militārajām bāzēm.
    Vai tu esi gatavs?
    Neviens jums nenāks palīdzēt 24 stundu laikā. Jums jābūt gatavam sevi aizstāvēt.
    Tā notika ar Ukrainu,” sacīja Sky viceprezidents. Kā trīs aizsardzības prioritātes viņš nosauca pretgaisa aizsardzību, robežu manevrēšanu un loģistiku.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top