Baltijas jūra ziemā neaizsalst un tāpēc ir dzirdama šalkoņa.
Tas raksturīgi arī pie Liepājas. Pludmalē, ziemā daudz cilvēku nesastapsi. Nu tas arī ir saprotams, nav pludmales kafejnīcu un citādu izpriecu vietu. Tomēr, arī ziemā Baltijas jūra ir diženi skaista ar savu pludmali.
Mazliet vēstures.
Liepājas pludmale jau kopš 19. gs. joprojām ir iecienīts atpūtnieku galamērķis Liepājā. Tā ir peldvieta ar neparasti smalkām un baltām smiltīm. Pludmales josla ir 50–80 metrus plata un 8 kilometrus gara.
Šādas pludmales dominē Latvijas, Lietuvas, Kaļiņingradas apgabala un Polijas piekrastē, Igaunijas dienvidu piekrastē.
Kas vēl interesants par Baltijas jūru?
Baltijas jūras garums sasniedz 1600 kilometrus, bet platākā vieta ir 193 kilometrus gara. Baltijas jūra tiek klasificēta kā vidēja izmēra, un tās platība ir aptuveni 380 000 km2.
Ja jūs vēlētos apbraukt apkārt šai jūrai, būtu jāmēro 8000 kilometri, tieši šāds ir jūras krasta līnijas garums.
Kaut arī jūras vidējais dziļums ir 180 metri zem jūras līmeņa, dziļākā vieta jūrā ievērojami pārsniedz šo skaitli.
Vietām jūra sasniedz 459 metrus zem jūras līmeņa.
Tā ir Landsortas ieplaka starp Stokholmu un Gotlandi. Otra dziļākā vieta ir Gotlandes ieplaka 259 m.
Salīdzinājuma ar okeānu dziļumiem, tāda peļķīte vien ir. Tomēr, tā ir mūsu un tāpēc mums vislielākā!
Kaut arī Baltijas jūras ūdens ir sāļš, sāls koncentrācija tajā sasniedz vien 0,1-0,8 %.
Baltijas jūras nosaukums ir devis nosaukumu baltu valodām un Baltijas valstīm.
Oficiāli šo vārdu sāka izmantot tikai 17.gadsimtā, kaut vācu hronisti jūru šādā vārdā pieminēja jau agrāk.
Tajā pašā laikā bija zināmi arī citi nosaukumi: Austrumu jūra, Varjagu jūra, Barbaru jūra u.c.
Daudzās valodās tiek lietota sakne “balt”
angļu valoda — Baltic Sea;
franču valoda — Mer Baltique;
kašūbu valoda — Bôłt;
krievu valoda — Балтийское море;
latīņu valoda — Mare Balticum;
latviešu valoda — Baltijas jūra;
lietuviešu valoda — Baltijos jūra;
poļu valoda — Morze Bałtyckie
Zemās sāls koncentrācijas dēļ teorētiski jūra var aizsalt. Pēdējo trīs gadsimtu laikā šī parādība fiksēta 20 reižu. Pēdējo reizi tā fiksēta pirms vairākām desmitgadēm.
Baltijas jūras centrālā daļa aizsalst reti. Tā ir noticis, piemēram, 1942. gadā. 1987. gadā aizsala ap 96% Baltijas jūras.
Pie Baltijas jūras ir pilsēta Liepāja.
Par pilsētu daudz nestatīšu ir daudz citu avotu, kas sīki iepazīstinās ar pilsētas vēsturi un tagadni.
Tikai pieminēšu vienu jaunu objektu, kas saistīts ar jūru.
Liepājā, netālu no Tramvaja tilta – pilsētas centrā – ir uzbūvēta jahtu ostas servisa ēka, peldošās piestātnes uz pontoniem divās līnijās.
Tas ir liels ieguvums tūrisma attīstībai.
Tagad no abiem Tirdzniecības kanāla krastiem un no Tramvaja tilta puses centra ainava ir kļuvusi bagātāka.
Noteikti interesantāka un romantiskāka.
Savukārt peldošās piestātnes ir aprīkotas ar vārtiņiem, glābšanas inventāru un citām sistēmām. Peldošajās piestātnēs pie jahtu ostas vienlaikus varēs novietoties līdz 50 jahtu.
Labu Dienu!