Baltijas ceļš, par brīvības un demokrātijas centieniem

Baltijas ceļš.

1989.gada 23.augustā baltieši sadevās rokās. Kā tas notika? Ribentropa—Molotova pakta 50.gadadienā, pulksten septiņos vakarā uz desmit minūtēm visā šosejas Tallina—Rīga—Viļņa garumā (ap 600 kilometru) apmēram divi miljoni cilvēku sadevās rokās.

Baltijas ceļš.

Stāšanās  „Baltijas ceļā”  bija loģisks turpinājums un vidējais posms pēc latviešu tautas Atmodas un apvienošanās 1988.gadā Tautas frontes kustībā.

Cīņai  pret Staļina – Hitlera (Ribentropa – Molotova) 1939.gada slepenā protokola sekām, kad Latvija tika okupēta un tās tauta pakļauta vardarbībai un  latviešu valodas un latvisko vērtību iznīcināšanai.

Cilvēki saprata, ka ir jāsadodas rokās un jāiziet ielās tā, lai visa pasaule saprastu, ka mēs negribam dzīvot pret pašu gribu nīstajā PSRS apspiesti, bez tiesībām, savas valsts un latviskās vides.

Šajā reizē, atšķirībā no traģiskākiem vēstures pagrieziena brīžiem, pietika ar klātbūšanu, kas guva atbalsi demokrātiskās pasaules medijos kā baltiešu prasība pēc brīvības.

Latviešu valodas, kultūras un tradīcijām.

Baltijas ceļš.

Ir viena no 20. gadsimta iespaidīgākajām nevardarbīgās pretošanās akcijām. Vairāk nekā 600 kilometru garumā tajā piedalījās vairāk nekā miljons Baltijas valstu iedzīvotāju.

Latviešu, lietuviešu un igauņu sadošanās rokās no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai notika 1989. gada 23. augusta vakarā, pieminot pirms 50 gadiem noslēgto PSRS un Vācijas vienošanos par Austrumeiropas sadalīšanu, kas noteica Baltijas valstu un visa reģiona likteņus – padomju un nacistu okupāciju, neatkarības zaudēšanu.

Reizē tā bija arī prasība pēc neatkarības atjaunošanas, ko kritizēja PSRS centrālās varas iestādes.

Baltijas ceļu organizēja tikpat vērienīgas organizācijas kā pati akcija – masveidīgās Baltijas valstu Tautas frontes.

Nosargāsim Latviju!