Izglītība Īrijā.
Pievienojies 150 studentiem Īrijā, kuri sekmīgi studē Biznesa vadības koledžā!” Latviešu un krievu valodā. Tas ir sludinājums no Īrijā latviešu valodā izdotās avīzes “Sveiks!”.
Pirmais, ko iedomājos… tā ir liecība, ka no Latvijas aizbraukušie tik labi iedzīvojušies Īrijā, ka var arī studēt. Bet tad laboju savu domu.
Tie ir ļaudis, kas studē latviski Latvijas skolā … tātad šīs studijas ir viena no daudzām iespējamām saiknēm ar dzimteni, un varbūt šie ir tie cilvēki, kuri cer atgriezties un uz kuriem arī Latvija var cerēt.
Izglītība Īrijā.
Pērn Īrijā nodarbināto Latvijas pilsoņu naudas pārvedumi uz dzimteni sasnieguši 59 miljonus latu, pēc Īrijas centrālā statistikas biroja datiem, bet šogad uz Latviju nosūtīti jau 27 miljoni latu (aģentūras BNS ziņa augusta sākumā).
Tajā pašā avīzes “Sveiks!” numurā publicētas Latvijas vēstniecības Īrijā aplēses, ka šajā zemē varētu būt līdz 40 tūkstošiem “Latvijas valstspiederīgo”, bet blakus arī tradicionālā piebilde, ka precīzs skaits nav zināms.
Tas nav zināms arī Liepājā.
Tikai Izglītības pārvalde saskaitījusi, ka pēdējos pāris gadus Liepājā dzīvo ap 500 skolēnu un bērnudārzu audzēkņu, kuru vecāki – viens vai abi – dzīvo un strādā dažādās pasaules valstīs ārpus Latvijas.
Tie ir vienīgais kaut cik konkrētais zināmais skaitlis situācijā, kad pašvaldība pilsētas attīstības plānā izvirzījusi mērķi līdz 2014.gadam sasniegt Liepājai ap 100 tūkstošu iedzīvotāju skaitu.
Pašlaik tiek uzskatīts, ka Liepājā esam 85 tūkstoši iedzīvotāju. Bet tas, cik mūsu ir patiesībā, nav zināms, jo izbraukušie nav atskaitīti.
Pašvaldība un tās vadītāji dažādās formās ir deklarējuši, ka vēlas Liepāju padarīt pievilcīgu ģimenēm, studentiem, kultūras un sporta cienītājiem, investoriem, darba vietu radītājiem.
Viena daļa, protams un neizbēgami, no pagastiem, kuros trūkst darba un izglītošanās iespēju.
Vai kāds domā arī par to, kā pievilkt aizbraukušos latviešus? “Grūti radīt programmu, kas patiešām veicinātu Īrijā esošo mūsu valstspiederīgo atgriešanos Latvijā,” atzinis Latvijas vēstnieks Īrijā Indulis Ābelis.
Manuprāt, Biznesa vadības koledža, rīkojot nākamo studentu dokumentu pieņemšanu dažādās pilsētās Īrijā un arī Lielbritānijā, Londonā, rāda nelielu, bet labu piemēru, kā nepazaudēt aizbraukušos pavisam.
To pašu varētu darīt arī citas mācību iestādes. Rucavas pagasts reiz rīkoja pasaules rucavnieku salidojumu. Kā būtu ar pasaules liepājnieku salidojumu nākamvasar, vai arī ar pasaules liepājnieku Ziemassvētkiem Rožu laukumā?
Varētu izdomāt arī ko citu.
Protams, ja pilsētu aizbraukušie liepājnieki patiešām interesē.Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija šajā mācību gadā nav plānojusi tādas reformas vai pārmaiņas, par kurām pedagogiem būtu iemesls satraukties.
Mierina Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere.
Neesot mainījusies arī ministrijas nostāja novadu reformas kontekstā – sākumskolām un pamatskolām ir jāatrodas iespējami tuvu bērnu dzīvesvietai. “Tāpēc jautājumi par slēgšanu un reorganizāciju ir skatāmi ļoti rūpīgi,” piebilst K.Vāgnere.
Savukārt vidusskolas posmā jauniešiem jāizvēlas konkurētspējīga mācību iestāde, saka ministrijas pārstāve. “Neapgalvoju, ka mazajās skolās izglītība ir slikta, nē,” K.Vāgnere tūdaļ steidz piebilst. “Bet jautājums ir par konkurētspēju ar lielpilsētas labumus un dažādās iespējas baudījušajiem.”
Pāvilostas vidusskolas 10.klasē šogad mācīsies 14 skolēni. “Mēs vēl turamies, taču paralēlo klašu laiks ir beidzies,” saka Pāvilostas vidusskolas direktore Aina Ansone.
“Tāpēc jādomā par katru bērnu.” A.Ansone ir pārliecināta, ka mazās vidusskolas ir konkurētspējīgas, to pierāda tas, cik daudzi no viņiem iestājas augstskolās. “Esam papētījuši arī to, kā tālāk veicas tiem mūsu 9.klašu beidzējiem, kas aiziet uz Liepājas vidusskolām.
Salīdzinot pēc tam centralizēto eksāmenu rezultātus, tie nebūt nav labāki par Pāvilostas vidusskolas absolventu rezultātiem, varbūt dažkārt pat sliktāki. Turklāt uz Liepāju jau devušies paši spējīgākie,” saka Pāvilostas vidusskolas direktore.
Uzziņai
* Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir vismazākais skolēnu skaits uz vienu pedagogu – 6,3 skolēni.
* Liepājas rajonā šogad skolēnu trūkuma dēļ neviena skola slēgta netiks, bet vairākās pirmklasnieku skaits ir mazākais likumdošanā pieļaujamais.