Pensijas
Izdienas Pensijas
Kopš 1998.gada izdienas pensiju loks pakāpeniski ir paplašinājies un papildus no speciālā budžeta izmaksājamajām izdienas pensijām no valsts pamatbudžeta piešķir un izmaksā izdienas pensijas:
militārpersonām,
Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm,
prokuroriem,
Satversmes aizsardzības biroja,
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām,
valsts un pašvaldību profesionālo orķestru,koru, koncertorganizāciju,
teātru un cirka māksliniekiem,
diplomātiem,
tiesnešiem un Informācijas analīzes dienesta amatpersonām.
Minēto izdienas pensiju pensionēšanās vecums ir zems - no 38 līdz 55 gadiem (izņemot tiesnešiem), - izdienas pensiju paaugstināšanas priekšlikums paskaidrots LM valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā “Par Koncepcijas projektu par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā”.
Latvijā izdienas pensijas saņem vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, norādīts ziņojumā. Citos informatīvajos materiālos tiek minēts par diviem tūkstošiem mazāks skaits.
Centrālās statistikas pārvaldes apskatā par pensionāriem Latvijā minēts, ka Latvijā pagājušā gada beigās bijuši 2,7 tūkstoši izdienas pensijas saņēmēji. Tikpat uzskaitē ir arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Aritmētisko nekonsekvenci arī var izskaidrot ar izdienas pensionāru atrašanos deviņu dažādu iestāžu “pakļautībā”.
Deviņu administratoru vietā paliks divi
Pagājušogad jūnijā tika ierosināts centralizēt izdienas pensijas vienuviet - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), kura jau pašlaik daļēji administrē izdienas pensijas.
Tālab ir sagatavoti grozījumi koncepcijā jau nosaukto profesiju izdienas pensiju likumos, kuri paredz, ka no 2011.gada izdienas pensiju administrēšana būs VSAA pārziņā.
Izdienas pensiju administrēšana nošķirti paliks tikai Satversmes aizsardzības birojā sakarā ar tā darbības specifiku un valsts noslēpumiem.
Kā izdienas pensiju vienotas administrēšanas ieguvumi tiek minēta labāka kontrole gadījumos, kad izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirts bezdarbnieka pabalsts.
Piešķirot izdienas pensijas vietā cita veida pensiju, cilvēkam būs jāvēršas tikai vienā institūcijā. Likumprojekti paredz, ka darbiniekiem, kuriem vienlaikus ir tiesības uz vairākām izdienas pensijām, piešķirs tikai vienu pensiju pēc viņu izvēles.
Izdienas pensijas apmērs tiks pārskatīts reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja indekss būs mazāks par skaitli “1″, izdienas pensijas nepamazinās.
Lai piedzītu naudu, kas izdienas pensijas saņēmējam pārmaksāta viņa vainas dēļ, ik mēnesi tiks ieturēti 10 % no izmaksājamās izdienas pensijas.
VSAA preses sekretāre Edīte Olupe klāsta, ka pensijas saņēmējiem nevajadzētu būt nekādām nopietnām izmaiņām, kad tās visas būs VSAA pārziņā:
“Pensijas tiks izmaksātas kā līdz šim un līdzīgi kā mēs tās maksājam saviem pensionāriem - vai nu ar pārskaitījumu uz bankas vai PNS kontu, vai ar piegādi mājās (par “Latvijas pasta” noteikto samaksu).
Arī saņemšanas datumos izmaiņas neprognozējam. VSAA ir sagatavots pasākumu plāns izdienas pensiju pārņemšanai, kur precīzi pa datumiem noteiktas tās aktivitātes, kas jāveic VSAA, lai pārņemtu šīs pensijas (no izmaiņām programmatūras nodrošinājumam pakalpojumu piešķiršanai un izmaksai līdz lietu nodošanai un pat tādiem sīkumiem kā vāku iepirkšana klientu lietām).
Izmaiņas gan būs pašā VSAA, lai varētu administrēt šīs pensijas (jāizstrādā gan iekšējie normatīvie akti, gan amatu apraksti tiem diviem cilvēkiem, kas nāks klāt, lai varētu administrēt šo lielo pensiju masu, ko mēs pārņemsim un ko citos resoros administrēja daudz lielāks darbinieku skaits).”
Izdienas pensiju avoti ir atšķirīgi
VSAA izdienas pensijas maksā no speciālā budžeta, ministrijas un iestādes - no pamatbudžeta. Tālab šogad pēc tam, kad Satversmes tiesa bija par nelikumīgu atzinusi arī izdienas pensiju ieturēšanu (nestrādājošajiem izdienas pensionāriem ieturēja 10%, strādājošajiem - 70%), ministrijām nācās prasīt budžeta papildinājumu. Piemēram, valdība 8.jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas lūgumu piešķirt 176 719 latus, lai izmaksātu ieturētās izdienas pensijas māksliniekiem par laiku no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam, kā arī turpmāk maksātu pilnā apmērā.
Valstī nav regulāri apkopotas un detalizētas informācijas par visām izdienas pensijām, saņēmēju skaitu un pensiju apmēru.
Kā paskaidroja LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Kupče, izstrādājot grozījumus izdienas pensiju likumos (kas nodrošinātu vienu izdienas pensiju administrēšanu VSAA), no izdienas pensiju administrētājiem tika iegūta informācija par katra resora izdienas pensionāru skaitu un vidējo apmēru.
Šāda informācija ir tikai uz pagājušā gada novembri. Lai iegūtu informāciju par tik specifiskiem jautājumiem, jāgriežas pie katra izdienas pensijas administrētāja. Pārskatāma aina par izdienas pensiju saņēmēju skaitu un pensiju apmēru atrodama VSAA mājaslapā, taču tikai par apmēram trešo ceturto daļu šo pensiju saņēmējiem.
Saskaņā ar VSAA rīcībā esošajiem datiem, kas saņemti no resoriem tad, kad tika pieņemts lēmums atdot šo pensiju administrēšanu VSAA, Latvijā kopā bija 8,5 tūkstoši izdienas pensionāru. Šajā laikā skaits noteikti ir pieaudzis, tā vismaz apgalvo Iekšlietu ministrija un noteikti jau tuvojas 10 tūkstošiem, informēja VSAA preses sekretāre E. Olupe.
VSAA klientu skaits sarūk
VSAA administrēto izdienas pensijas saņēmēju skaits samazinās: piemēram, pērn janvārī bija 3127, decembrī - 2702. Kopš 2003.gada izdienas pensiju saņēmēju skaits samazinājies uz pusi.
Kā paskaidroja E.Olupe, kopš 1999.gada 1.janvāra tos, kuri strādāja izdienas profesijā, pārtrauca apdrošināt izdienas pensijai un pārtrauca noteikt viņiem izdienas stāžu. Līdz ar to VSAA piešķir izdienas pensijas personām par to stāžu, kas uzkrāts izdienas profesijās līdz 1998.gada 31.decembrim.
Kad tiek sasniegti vecuma pensijas piešķiršanai noteiktie 62 gadi, personām izdienas pensijas vietā piešķir vecuma pensiju.
Izdienas pensijas piešķir pēc līdzīgiem nosacījumiem, taču atsevišķās profesiju grupās šīs pensijas statuss ieviests atšķirīgā laikā.
Piemēram, “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likums” ir spēkā kopš 2005.gada 1.janvāra. “Likuma mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku tiesības uz izdienas pensiju sakarā ar to, ka šajās profesijās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas,” paskaidroja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste un mājaslapas redaktore Dace Vizule.
“Šajās profesijās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas.”
Līdz šim KM ir piešķīrusi izdienas pensiju 160 personām un trim ir atteikusi izdienas pensijas piešķiršanu. Pašreiz izdienas pensijas tiek izmaksātas 135 personām. Divi izdienas pensijas saņēmēji ir atgriezušies strādāt profesijā, kura dod tiesības uz izdienas pensiju, tādēļ viņiem izdienas pensijas izmaksa ir apturēta.
Divas personas ir mirušas, viena ieguvusi invaliditāti un saņem invaliditātes pensiju, kura ir lielāka, un 20 personas jau ir sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un saņem vecuma pensijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, informēja KM pārstāve.
Saskaņā ar pārējo izdienas pensiju maksātāju sniegto informāciju Iekšlietu ministrija pašreiz administrē visvairāk - 6966 - izdienas pensijas. Ārlietu ministrija administrē 14 izdienas pensijas. Aizsardzības ministrijā (AM) uz 1.jūliju izdienas pensiju saņēma 1332 cilvēku. Plānots, ka līdz gada beigām tie būs apmēram 1570.
Tiesu administrācija (TA) administrē 32 tiesnešu izdienas pensiju izmaksu. Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks informēja, ka no 2000.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 15.jūlijam ir piešķirtas 120 prokuroru izdienas pensijas.
Šobrīd uzskaitē ir 106 pensionāri, no tiem deviņi nesaņem izdienas pensiju (piešķirtā vecuma pensija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ir lielāka par piešķirto prokuroru izdienas pensiju).
Tādējādi prokuroru izdienas pensiju saņem 97 pensionāri, no tiem 65 saņem prokuroru izdienas pensijas daļu un vecuma pensiju VSAA, bet 32 saņem tikai prokuroru izdienas pensiju.
Prāvākās izdienas pensijas tiesnešiem un diplomātiem
Kā liecina VSAA statistika, tās administrēto vidējo izdienas pensijas lielums ir 175 lati. VSAA šā gada maijā pensijas maksāja 2586 cilvēkiem - izdienas pensionāru vīriešu ir trīs reizes vairāk nekā sieviešu.
Prāvs skaits izdienas pensijā no VSAA saņem nelielu naudu - mazāk par 30 latiem mēnesī - 119 pensionāri, no 30 līdz 50 latiem - 400 pensionāri. Pārējiem ir lielākas summas. Piemēram, no 200 līdz 300 latiem mēnesī saņem 447 izdienas pensionāri. Ir izdienas pensijas arī virs 1000 latiem - tādu ir 23.
KM administrēto pensiju vidējais izdienas apmērs ir 274,93 lati, mazākā izdienas pensija ir 51,37 lati, lielākā - 450 latu. KM pārstāve D.Vizule norāda, ka vairākām personām tika aprēķināta arī par 450 latiem lielāka izdienas pensija, taču likumā ir noteikts ierobežojums, ka izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt desmitkārtīgu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (45 lati x 10 = 450,00 lati).
Iekšlietu ministres padomniece Viktorija Šembele informēja, ka Iekšlietu ministrijas administrēto pensiju vidējais apmērs ir 202,48 lati. Statistikā, kuru pēc LV.LV lūguma sagatavoja IeM Veselības un sociālo lietu aģentūra, nošķirta pensija, ko izdienas pensionāri saņem no VSAA (2527) un no IeM budžeta (4439).
Izdienas pensijas no ministrijas budžeta ir diapazonā no 70 līdz 1444 latiem (tik liela gan ir tikai viena). No sociālā budžeta maksātās pensijas ir pieticīgākas, tikai pāris cilvēkiem tās ir virs 300 latiem mēnesī.
Ārlietu ministrijas administrēto izdienas pensiju vidējais apmērs ir 948 lati. Izdienas pensiju amplitūda ir no 305 līdz 1 525 latiem, informēja ministrijas Preses un informācijas nodaļa.
Kā paskaidroja Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne, lai aplēstu izdienas pensiju vidējo apmēru šogad, jāņem vērā iepriekš noteiktais pensiju ieturējums, tad atkal pensiju ieturētās daļas atmaksāšana pēc Satversmes tiesas lēmuma. AM vidējā pensija varētu būt 185 lati, mazākā - 48 lati, lielākā - 671 lats (pirms nodokļu nomaksas).
Ģenerālprokuratūras vidējais izmaksājamais izdienas pensijas apmērs ir 405,85 lati mēnesī. Mazākā izdienas pensija, ko izmaksā prokuratūra, ir 41,26 lati, lielākā - 1742, 90 lati mēnesī. Tās ir bruto izmaksas - vēl tiek noņemta nost nodokļu daļa, piebilst preses sekretārs A. Vasks.
Tiesu administrācijas vidējais aprēķinātās izdienas pensijas apmērs ir 995,78 lati. Aprēķinātās izdienas pensijas ir no 375,58 līdz 1715,72 latiem. “Jāņem vērā, ka aprēķinātā summa atšķiras no izmaksājamās, jo Tiesnešu izdienas pensiju likums nosaka: ja izdienas pensiju piešķir personai, kurai jau ir piešķirta vecuma pensija, aprēķināto izdienas pensiju samazina par personai piešķirtās vecuma pensijas apmēru,” paskaidro TA pārstāvis Gatis Tauriņš. Izmaksātās izdienas pensijas ir no 137,65 līdz 1321,59 latiem, vidējā - 591,72 lati.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kurā ir deviņi izdienas administratori, konkrētie jautājumi par izdienas pensijām pašreiz nav aktuāli. “Viens no likumā minētajiem kritērijiem izdienas pensijas saņemšanai ir 10 pēdējie nostrādātie gadi KNAB amatpersonas statusā.
Ņemot vērā, ka birojam ir tikai septiņi gadi, šis jautājums nebūs aktuāls vēl pāris gadu.,” paskaidroja KNAB galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Andris Vitenburgs.
Izdienas pensiju saņēmēju strādā maz
Izdienas pensiju var saņemt, ja turpina strādāt, bet ne tajā pašā dienestā, darbā un amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.
Likumprojektus pavadošajos dokumentos kā problēma norādīta tā, ka nereti nav zināms, vai izdienas pensijas saņēmējs strādā. Saskaņā ar likumu izdienas pensiju pārtrauc maksāt, ja tās saņēmējs atsāk strādāt tajā pašā profesijā, kura devusi tiesības uz šo pensiju. Strādājot citā profesijā, izdienas pensija tiek saglabāta. No VSAA administrēto izdienas pensiju saņēmējiem maijā (2586) strādājošo bija apmēram viens tūkstotis, informēja E.Olupe.
Citi šādu informāciju neapkopo, jo likums nenosaka darba devējiem pienākumu sniegt ziņas par izdienas pensijas saņēmēja stāšanos darbā. Izdienas pensijas saņēmējiem likums liek pašiem sniegt informāciju, ja tiek atsākts darbs profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.
“Ārlietu ministrijas administrēto izdienas pensiju vidējais apmērs ir 948 lati.”
Izdienas pensiju izmaksātājiem gan ir ziņas par laiku, kad tās ar likumu tika izmaksātas nepilnā apmērā. Pēc KM informācijas, tajā laikā strādājuši 32-33 šo pensiju saņēmēju. Ministrija prognozē, ka strādājošo skaits palielināsies, sākoties sezonai kultūras jomā, kā arī atsākoties mācību gadam mācību iestādēs, kad arī izdienas pensijas saņēmēji iesaistīsies citos darbos.
IeM Veselības un sociālo lietu valsts aģentūra neapkopojot datus par strādājošajiem izdienas pensiju saņēmējiem. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju (sakarā ar ieturējumiem 2009.gadā) strādājuši 1304 izdienas pensionāri.
Kā paskaidro Ģenerālprokuratūras pārstāvis A.Vasks, saskaņā ar “Prokuroru izdienas pensiju likuma” 9.panta pirmās daļas 2.3.4.punktu izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja saņēmējs no jauna tiek iecelts prokurora vai tiesneša amatā vai no jauna uzsāk dienestu tajās iestādēs, kurās dienests dod tiesības uz izdienas pensiju. Pēc prokuratūrai pieejamās informācijas, citās iestādēs, kas nedod tiesības uz izdienas pensiju, strādā trīs prokuroru izdienas pensijas saņēmēji.
Pensijā no 38 gadiem līdz 55 gadiem
Speciālistu komentāros izpratnei par izdienas pensijām allaž tiek minēti baleta mākslinieki. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumu tiesības uz izdienas pensiju ir personām, kuras ne mazāk kā 10 gadus strādājušas attiecīgajā profesijā un ir darba attiecībās šajā profesijā, sasniedzot šādu vecumu: baleta un cirka mākslinieki - 38 gadus; solisti vokālisti - 45 gadus; orķestru mākslinieki - 50 gadus; koru mākslinieki - 50 gadus; leļļu teātru aktieri - 50 gadus; teātru aktieri - 55 gadus.
Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensiju maksā, ja sasniegts 50 gadu vecums un izdienas stāžs ir vismaz 20 gadu. Militārpersonai ir tiesības uz izdienas pensiju, ja izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un ja nodienēts ne mazāk kā 15 gadu. Diplomātam jāsasniedz 55 gadu vecums, lai pēc nodienētiem 20 gadiem saņemtu izdienas pensiju.
Izdienas vecuma paaugstināšanai - uzreiz “nē”
Pēc priekšlikuma paaugstināt arī izdienas vecuma pensiju publiskošanas jūnijā izskanēja pirmie iebildumi. Izdienas pensiju vecuma sliekšņa iespējamā palielināšana varētu būt apspriežama, taču šis jautājums būtu jāvērtē katrā profesionālajā nozarē individuāli, aģentūrai BNS pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Viņasprāt, patlaban svarīgākais ir strādāt pie vienota regulējuma radīšanas izdienas pensijām, kas likumsakarīgi ļautu arī racionāli spriest par vecuma sliekšņa noteikšanu.
Tiesa, kamēr tas ir tikai LM ierosinājums, A. Barča visai skeptiski raugās uz šīs iniciatīvas tālāko virzību, norādot, ka LM koncepcijas un priekšlikumi šajā jomā jau vairākkārt noraidīti valdībā: “Un ne tikai šajā [valdībā] - tas bija arī pie [ekspremjera Aigara] Kalvīša, [Ivara] Godmaņa un tagad arī [pašreizējā premjera] Valda Dombrovska.”
Arodbiedrības saskatījušas tiesiskās paļāvības principu pārkāpšanu, mainot izdienas pensijas vecumu, jo tas šiem darbiniekiem bijis ne tikai ar likumu garantēts, bet arī apmaksāts, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas paaugstinātā apmērā.
PAPILDINU 25.11.2010
Lai nodrošinātu speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu, laikā no 2011. līdz 2013. gadam būs iesaldēta pensiju, kā arī atlīdzību par darbspēju un apgādnieka zaudējumu indeksācija.
To paredz šodien valdībā apstiprinātie grozījumi likumā Par valsts pensijām un likumā Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Grozījumi likumos vēl jāpieņem Saeimai.
Vienlaikus izmaiņas likumā Par valsts pensijām paredz, sākot ar 2012. gada 1. janvāri, pārtraukt piešķirt piemaksas pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kuras tiks piešķirtas pēc minētā datuma.
Tāpat no 2012. gada 1. janvāra paredzēts pārtraukt piešķirt pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos.
Tas nozīmē, ka šie cilvēki nevarēs saņemt pensiju no agrāka vecuma.
Ņemot vērā, ka vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs ne tikai no „uzkrātā” pensijas kapitāla, bet arī no pensionēšanās vecuma, tad, pensionējoties vēlākā vecumā, piešķirtās pensijas apmērs būs lielāks, nekā tas būtu pensionējoties pēc pašreiz spēkā esošās likuma normas.
Tie cilvēki, kuriem piemaksa pie pensijas piešķirta līdz 2011. gada 31. decembrim, vai kuriem pensija pēc atvieglotiem noteikumiem piešķirta līdz minētajam datumam, pensiju un piemaksu turpinās saņemt līdzšinējā apmērā.
Pēc Labklājības ministrijas informācijas 2010. gada septembrī valsts pensiju saņēma 564 528 cilvēki, tajā skaitā vecuma pensiju - 474 785, invaliditātes pensiju – 68 847, apgādnieka zaudējuma pensiju – 20 107, izdienas pensiju – 2472.
Vidējais pensijas apmērs (ieskaitot piemaksu) bija 172,87 lati.
Piemaksas pie vecuma pensijas apmērs jaunpiešķirtajām pensijām ir 16,32 lati, invaliditātes pensijām -10,57 lati.
PAPILDINU 01.01.2012
Tiesības uz invaliditātes pensiju turpmāk būs personām, kurām nav piešķirta vecuma pensija, tai skaitā priekšlaicīgi, vai kuras nav sasniegušas pensijas vecumu.
Iespēja priekšlaicīgi pensionēties tiek saglabāta līdz 2013.gada 31.decembrim. Tas nozīmē, ka arī šogad un nākamgad cilvēki no 60 gadiem varēs pieprasīt vecuma pensiju divus gadus ātrāk, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
Līdz nākamā gada beigām saglabāts atvieglojums pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai. Tas nosaka, ka cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet kuru ienākumi ir bijuši zemāki nekā vidēji valstī pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai nozīmīgajos gados (1996.-1999.) tiek izmantota nevis individuālā apdrošināšanas iemaksu alga, bet gan vidējā alga valstī šajā periodā.
Tāpat līdz nākamā gada beigām pagarināta iespēja no ātrāka vecuma pieprasīt vecuma pensiju par darbu sevišķi smagos un sevišķi kaitīgos, kā arī smagos un kaitīgos darba apstākļos.
Šis vecums no katra gada 1.jūlija pakāpeniski tiks paaugstināts par pusgadu, līdz sasniegs vispārējo pensionēšanās vecumu. Iespēja pieprasīt vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem vēl 5 gadus ātrāk no šī gada sākuma ir izslēgta.
Vecuma pensiju minimālie apmēri šogad nemainās – tie nevar būt mazāki par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (2011.gadā – vispārīgā gadījumā 45 lati). Cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 20 gadiem minimālā vecuma pensija ir 49,50 lati, no 21 līdz 30 gadiem - 58,50 lati, no 31 līdz 40 gadiem - 67,50 lati, bet ar apdrošināšanas stāžu no 41 gada un vairāk minimālā vecuma pensija ir 76,50 lati.
Valsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā noteiktas tiesības uz vienreizējo pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā arī pārdzīvojušajam laulātajam, kurš saņem izdienas pensiju, kas piešķirta saskaņā ar speciālajiem izdienas pensiju likumiem.
Cilvēkiem, kuriem izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu “Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)”, sasniedzot pensionēšanās vecumu, izdienas pensijas vietā turpmāk tiks piešķirta vecuma pensija.
Normatīvajos aktos tas jau ir noteikts attiecībā uz izdienas pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu “Par izdienas pensijām” un speciālajiem izdienas pensiju likumiem.
PAPILDINU 01.01.2012
Sociālā apdrošināšana
Maksātnespējas procesa administratoram maksātnespējas procesa laikā būs tiesības iesniegt un precizēt darba devēja ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Par cilvēkiem, kuri pašvaldībās veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus, no valsts pamatbudžeta tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 20% apmērā no 50 latiem pensiju apdrošināšanai. Tādejādi iepriekš minētais periods tiks ņemts vērā apdrošināšanas stāža aprēķinā vecuma pensijai.
Šogad mainās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem - pašnodarbinātajiem, strādājošiem pensionāriem un invalīdiem un citiem.
Darba ņēmējiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem piešķirta valsts vecuma pensija, tai skaitā priekšlaicīgi, šogad obligāto iemaksu likme būs 30,30%, kur darba devējs maksās 20,80%, bet darba ņēmējs – 9,50%. Darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas vai invalīdiem-valsts speciālās pensijas saņēmējiem šogad iemaksu likme būs 32,82%, kur darba devējs maksās 22,53%, bet darba ņēmējs – 10,29%.
Obligātā sociālo iemaksu likme pašnodarbinātajam 2012.gadā noteikta 32,46% apmērā no darba ienākumiem. Savukārt cilvēkiem, kuri pensiju apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi, iemaksu likme šogad būs 26,74%. Pašnodarbināto laulātajiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem nav piešķirta valsts vecuma pensija, tai skaitā priekšlaicīgi, brīvprātīgo iemaksu likme pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanai šogad noteikta 33,18%.
Strādājošajiem obligātās sociālās iemaksas tāpat kā pērn būs jāveic 35,09% apmērā no darba ienākumiem – 24,09% maksās darba devējs un 11% - darba ņēmējs.
Neesi slinks...padalies ar draugiem :
Ja ir interese par rakstiem ... spied uz RSS Ikonas, ievadi savu e-mail un viss notiksies... (saņemsi savā e-pastā jaunākos rakstus par baltu velti, tas taču ir jauki ! ) > > > > >
spied uz RSS ikonu, ievadi savu e-mail un saņem jaunumus
Saeimas komisija rosina arī 2013.gadā saglabāt 2% sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā
Lēmums saglabāt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā 2013.gadā 2% apmērā nozīmē nākotnes pensionāriem atņemt iespēju palielināt pensiju vecumdienās, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina aptaujātie eksperti.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā 2013.gadā saglabāt 2% apmērā, bet 2015.gadā noteikt 3% apmērā.
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve Baiba Melnace norādīja, ka nesen aģentūra “SKDS” prezentēja pētījuma rezultātus, kas norādīja uz ļoti zemu sabiedrības uzticēšanos Latvijas pensiju sistēmai un pensiju 2.līmenim. “Diemžēl tādi lēmumi kā šodienas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedoklis ir arī izskaidrojums, kādēļ uzticība ir tik zema - sistēma tiek mainīta un lēmumi pieņemti, nepaskaidrojot, neargumentējot, nepildot pašu iepriekš pieņemtos likumus. Tas tiešām neveicina pārliecību par sistēmas ilgtspēju,” uzsvēra asociācijas pārstāve.
Melnace piebilda - lemjot samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī, nākotnes pensionāriem tiek atņemtas iespējas pelnīt un palielināt savu pensiju vecumdienās. Viņa atgādināja, ka kopumā kopš sistēmas darbības sākuma pensiju 2.līmenis ir nopelnījis jau 156 miljonus latu. LKA izsaka nožēlu, ka tiek izteikti un atbalstīti šādi priekšlikumi, kas nav ne pamatoti, ne izsvērti.
Arī “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Harijs Švarcs atzina, ka saglabāt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā 2013.gadā 2% apmērā ir pretējs 1,1 miljonam Latvijas nodokļu maksātāju interesēm, jo pēc būtības šis priekšlikums paredz samazināt nākotnes pensijas 1,1 miljonam Latvijas strādājošo.
“Likumā ir ierakstīts, ka iemaksām pensiju 2.līmenī nākamgad ir jābūt 6%. Tas ir apsolīts gan Latvijas iedzīvotājiem, gan arī Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai. Tādējādi solījumu mainīšana, mazinot motivāciju maksāt nodokļus, lai saņemtu adekvātu pensiju vecumdienās, sanāk arī pretrunā ar aicinājumu maksāt nodokļus un vēlmi mazināt ēnu ekonomiku,” atzina Švarcs.
Savukārt “SEB Wealth Management” Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds sacīja, ka priekšlikums nepalielināt iemaksu apjomu valsts fondēto pensiju shēmā liecina, ka, neskatoties uz apgalvojumiem par pretējo, daļa politiķu tomēr mēģina risināt īstermiņa valsts budžeta problēmas uz nākotnes pensionāru rēķina.
“Iepriekš izskanējusī informācija liecināja, ka iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā (otrajā pensiju līmenī) nākamgad tiks palielinātas līdz 4%, bet turpmāko triju gadu laikā pakāpeniski sasniegs 6% līmeni. Saeimas budžeta komisijas priekšlikums radīs problēmas Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējai. Laikā, kad tiek runāts par nepieciešamību apkarot ēnu ekonomiku, šāds priekšlikums nekādi nemotivēs aplokšņu algu saņēmējus legalizēt savus ienākumus un maksāt nodokļus,” teica Rozenfelds.
Priekšlikumu noteikt iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā nākamgad 2% apmērā, bet no 2015.gada 3% apmērā iesniedza deputāts Jānis Lāčplēsis (Vienotība). Viņš skaidroja, ka šie līdzekļi paliks sociālajā budžetā un veidosies uzkrājums vai arī būs iespēja šos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem. Balsojumā šo priekšlikumu atbalstīja opozīcijas partiju pārstāvji.
Savukārt koalīciju pārstāvošie deputāti priekšlikumu neatbalstīja, un komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība) sacīja, ka šāda iecere samazināt pensijas nākotnes pensionāriem un arī esošajiem pensionāriem nedos ieguvumu no šīs naudas, kas netiks novirzīta iemaksām otrajā pensiju līmenī.
Tomēr komisijas deputāti vēl nav nobalsojuši par šī likumprojekta virzīšanu uz Saeimas sēdi, jo nepieciešams Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas saskaņojums. Balsot par šo likumprojektu komisijas deputāti varētu nākamnedēļ.
Sociālo iemaksu veicējiem, kas dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija, līdzdalība fondēto pensiju shēmā ir noteikta obligāta, savukārt tiem, kas dzimuši no 1951.gada 2.jūlija līdz 1971.gada 1.jūlijam, - brīvprātīga. Līdz ar to pirmie fondēto pensiju atbilstoši veiktajiem ieguldījumiem saņems cilvēki, kuri shēmai pievienojušies brīvprātīgi un pensionēsies 2013.gadā.
PENSIJAS
CIK LIELA?
• Vidējais piešķirtais pensijas apmērs 179,01 lats
• Vecuma pensijas vidējais apmērs 190,29 lati
• Invaliditātes pensijas vidējais apmērs 117,39 lati
• Izdienas pensijas vidējais apmērs 234,04 lati
• 2013. gada februārī piešķirtās vecuma pensijas vidējais apmērs ir tikai 145,52 lati
CIK DAUDZI SAŅEM?
• Visas pensijas 580 817
No viņiem
• vecuma pensijas 481 074
• invaliditātes pensijas 71 021
• izdienas pensijas 10 449
Avots: VSAA, 2013.g. februāria dati
2014.g
LM priekšlikums paredz indeksēt visas pensijas līdz noteiktam līmenim ar vienu koeficientu, ko veido patēriņa cenu izmaiņu indekss un darba algas pieauguma indekss. Visām pensijām tiktu indeksēta viena bāzes summa jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas algas.
Siliņš sēdē norādīja, ka šāds pensiju indeksācijas modelis nodrošinātu lielāku pieaugumu lielajām pensijām. Piemēram, 200 latu un lielākas pensijas pieaugtu par apmēram pieciem latiem, 150 latu lielas pensijas - par 3,75 latiem, bet 100 latu lielas pensijas - par 2,50 latiem.
Tomēr LPF uzskata, ka pensiju indeksācijai ir jādod vienādi liels pielikums visām pensijām, tāpēc būtu jāievieš diferencēts indeksācijas koeficients atkarībā no pensijas apmēra.
Sēdē izskanēja vēl virkne citu iespējamo pensiju indeksācijas variantu, tomēr Siliņš norādīja, ka izvēles iespējas, ņemot vērā šī brīža situāciju valdībā, ir tikai divas - atbalstīt LM piedāvājumu vai saglabāt spēkā esošo sistēmu.
«Pašreiz ir svarīgi panākt, lai šis jautājums vispār neapstājas. Kā mēs zinām, valdības vadītājs ir paziņojis par demisiju, kas nozīmē, ka atkāpjas viss Ministru kabinets. Kāda būs jaunā valdība, mēs nezinām, bet mums tas nozīmē, ka par pensiju indeksācijas jautājuma risināšanu, visdrīzāk, būs jāaizmirst, jo visas sarunas ar Labklājības ministriju faktiski būs jāsāk no jauna,» sacīja Siliņš.
Viņš arī norādīja, ka LM piedāvātais risinājums esot daudz labāks nekā patlaban spēkā esošais pensiju indeksācijas mehānisms.