Alkohols.
Šī dzira rada atkarību, īpaši, ja tas tiek lietots daudz un bieži.
Liepājnieki bieži sastopas ar Gunāra Silakaktiņa rakstiem. Parasti viņi sākas ar šādu tekstu:
“Romas dārza pagalmā atvasaras saulē ar Ivaru dzerot Reinas ielejas baltvīnu.” Citreiz gan ir sarkanvīns, nu kā kuru reizi, bet bieži.
Domāju, ka jāuzraksta draudzīgs brīdinājuma raksts. Ka tik kungi nenodzeras!
Par alkohola kaitīgumu.
Par alkoholu parasti sauc etilspirtu. Tā ķīmiskais nosaukums ir etanols, un pēc uzbūves tas pieder pie vienvērtīgiem spirtiem (C2H5OH). Etanols ir narkotiskā viela, kas toksiski darbojas uz centrālo nervu sistēmu.
Līdzīgi citām narkotiskām vielām, arī alkohola iedarbībai uz CNS ir 3 stadijas:
1.Uzbudinājuma stadija
2. Narkozes stadija
3. Agonālā stadija
Sākotnēji, nonākot galvas smadzenēs, alkohols nomāc kavēšanas procesus smadzeņu garozā, un pārsvaru iegūst uzbudinājuma procesi.
Tas izpaužas kā eiforija – pacilāts garastāvoklis un raksturīgais reibums. Šai stadijā cilvēks kļūst bezrūpīgs, pļāpīgs, zūd paškritika un paškontrole. (Ha, ha gribas rakstīt un rakstīt, kopā ar Ivaru)
Tomēr, lasām tālāk.
Dzerot alkoholu, cilvēks uzņem ne tikai mazāk kaitīgo etilalkoholu, bet arī ļoti kaitīgo metilalkoholu.
Precīzāk sakot, nevis metilalkohols jeb metanols ir inde, bet tas, ko mūsu organisms (aknas) no tā izveido kā vielmaiņas produktus – formaldehīdus un aminoskābes.
Metanola saturs dažādos alkoholiskajos dzērienos ir atšķirīgs – degvīnā un džinā tā ir mazāk nekā, piemēram, sarkanvīnā, viskijā vai brendijā.
Nu re, Gunār, tieši runa par sarkanvīnu!
Un patiešām – eksperimenti ir pierādījuši, ka degvīns un džins izraisa procentuāli mazākas paģiras nekā dzērieni ar lielāku metanola saturu.
Taču, tā kā arī vienīgi etilalkoholu saturoši dzērieni izraisa paģiras, metanols nav vienīgais iemesls, kādēļ paģiras rodas.
Enzīmu trūkums.
Alkohols aknās vispirms pārvēršas par acetaldehīdu, tas ir indīgs un izraisa sliktu dūšu un vemšanu, paātrina pulsu un rada piesārtumu sejā.
Organisms ar enzīma aldehīddehidrogenāze palīdzību to ātri pūlas pārvērst par nekaitīgu etiķskābi. Ir cilvēki, kuriem jau no dzimšanas pietrūkst aldehīddehidrogenāzes.
Tādēļ viņiem katra iedzeršana beidzas visai nepatīkami: seja kļūst sarkana un dūša slikta jau tad, kad citi vēl tikai jautri tērgā.
Alkohols aizskalo ūdeni.
Zināms, ka 50 grami alkohola liek no organisma izvadīt no 600 līdz 1000 mililitriem ūdens.
Piemēram, 50 grami alkohola ir vienā litrā alus, puslitrā vīna vai 125 mililitros degvīna. Alkohols traucē antidiurētiskā hormona rašanos organismā.
Tādējādi slāpes, reiboņi, sausa mute un miegainība liecina par ūdens trūkumu organismā.
Taču antidiurētiskā hormona trūkums nevar būt vienīgais iemesls, kādēļ organismā trūkst ūdens, speciālisti domā, ka ir vēl kāds cits – nezināms faktors.
Protams, arī svīšana, vemšana un caureja veicina ūdens trūkumu organismā, tāpat kā svarīgu elektrolītu trūkumu – kālija, nātrija un magnija.
Gunāram un Ivaram, sarkanvīns un galvassāpes.
Sarkanvīns atsevišķiem cilvēkiem paaugstina histamīna un serotonīna koncentrāciju asinīs, un tas paplašina smadzeņu asinsvadus.
Tādējādi daudziem cilvēkiem izraisot galvassāpes, taču kas sarkanvīnā ir tāds, kas šo histamīna un serotonīna līmeni asinīs tik ļoti paaugstina, nav zināms.
Kāpēc streiko kuņģis?
Alkohols kairina kuņģa gļotādu un veicina sālsskābes rašanos kuņģī. Tas var radīt kuņģa gļotādas iekaisumu, alkoholisko gastrītu.
Aizkuņģa dziedzera enzīmu sekrēcija un tievās zarnas darbība tiek veicināta, taču kuņģa iztukšošanās tiek aizkavēta. Īpaši jutīga kuņģa gļotāda ir pret stipro alkoholu.
Paģiras un personība.
Alkoholā bēdas patiešām nevar noslīcināt – slikts noskaņojums alkohola ietekmē drīzāk kļūs vēl sliktāks. Cilvēkiem, kuri dzer, lai slīcinātu bēdas, biežāk vērojamas paģiras nekā citiem.
Tas pats attiecas uz tiem, kam ir sliecība uz depresiju, vainas apziņu un baiļu stāvokļiem.
Īpaši jāuzmanās tiem, kas iedzeršanas laikā labāk panes alkoholu, bet nākamajā dienā piedzīvos lielākas paģiras: tas var liecināt par alkohola atkarības risku.
Palasi arī šo.
Labu Dienu, Romas Dārzā!