Alerģija, pavasaris ir piemērots laiks lai par to runātu

Alerģija, kas gan nezina par tās esamību.

Skaitļi ir satraucoši. Saskaņā ar Amerikas Alerģijas, astmas un imunoloģijas koledžas datiem katru gadu aptuveni 50 miljoni amerikāņu cieš no alerģijām.

Alerģija var izpausties dažādos veidos, sākot no sezonālām nebūšanām,  līdz pārtikas alerģijas problēmām.

Alerģijas izraisītāji parasti ir  ziedputekšņi, zemesrieksti, olas vai zemenes.

Alerģija ir dažāda, sīkāk par to arī šajā rakstā.

Alerģijas ir kļuvušas tik izplatītas, kas rada pamatotas  bažas.  Šķiet, ka vārds “alerģija” gandrīz ir zaudējis nozīmi.

JO:

“Cilvēki lieto vārdu alerģija, lai aprakstītu visu, kas viņiem vienkārši nepatīk”

1906. gadā Vīnes pediatrs barons Klemenss fon Piretē izdomāja, ka “alerģija” ir grieķu vārda “allos”, kas nozīmē mainīts, un “ergon”, kas nozīmē reakciju, kombinācija.

Izrādās, ka mūsu imūnsistēma var mūs sāpināt pat tad, ja tā mēģina mūs aizsargāt. Ārsti nebija vienīgie, kas šo amorfo, vilinošo un tieši moderno frāzi iekļāvuši savos vārdnīcās.

Vārds alerģija jau sen ir aizbēdzis no ārstiem un izgājis ielās.  To tautā lieto arī kā antipātijas un noraidīšanas sinonīmu.

Piekritīsi, ka tas ir fakts!

Alerģisks rinīts.

Mūsdienās parastās alerģijas parasti nosaka ar imūnglobulīna E vai IgE antivielu klātbūtni. Būtībā alerģiju izraisošs materiāls, piemēram, ziedputekšņi, saistās ar IgE antivielām un jutīgai personai izraisa histamīnu izdalīšanos.

Histamīns saistās ar šūnām jūsu ķermeņa iekšienē un pietiekamā daudzumā var izraisīt šķaudīšanu, niezi un citus sezonālu alerģiju simptomus.

Tāpēc daudzi cilvēki lieto  “antihistamīna” zāles, lai apturētu šādu reakciju.

Sezonas alerģijas.

Tādas, kuras jūs, iespējams, sākat izjust tieši tagad, ir ļoti reālas alerģijas. Šī alerģiskā reakcija, ko dēvē par alerģisko rinītu vai siena drudzi, rodas pavasarī un vasarā. Jo putekšņi un pelējuma sporas izdalās ar palielinātu jaudu.

To jūt jūsu deguns.

Tas var izraisīt smagu kairinājumu, ieskaitot iesnas, niezi, šķaudīšanu,  un pat visa ķermeņa nogurumu.

Daudzgadīgais alerģiskais rinīts.

Tas cilvēku nomoka visu gadu. Niezes, šķavas  simptomus izraisa putekļu ērcītes un tarakāni, kaķu un suņu blaugznas un pelējums.

Dažreiz jutīgums pret noteiktiem pārtikas produktiem var izraisīt  šos simptomus.

Pārtikas un indes alerģijas.

Pārtikas alerģijas var darboties aptuveni tāpat kā alerģiskais rinīts. Bet šis IgE uzbrukums parasti ir daudz agresīvāks.

Cilvēks tiek pakļauti alergēnam, kā rezultātā viņš var nonāk anafilaktiskā šokā. Ķermenis izdala tik daudz histamīnu, ka elpceļi savelkas, mēle un rīkle uzbriest un pazeminās asinsspiediens.

Bez medicīniskas iejaukšanās daudzi cilvēki, kuriem ir anafilaktiskais šoks, var nomirt.

Lai gan daudzi alergēni teorētiski varētu izraisīt anafilaktisko šoku, ir zināms, ka ir dažas alerģijas, kuras patiešām nogalina.

Tas ietver lateksu, penicilīnu un citas zāles, kā arī kukaiņu dzēlienus. Tomēr lielāko daļu problēmu rada daži pārtikas alergēnu kopumi.

Kā rieksti, zivis un vēžveidīgie, olas, soja un piens.

Šķiet, ka lielākā daļa šo pārtikas alerģiju rodas organiski, taču jūs varat saskarties arī ar šo. Tā ir zīdītāju gaļas alerģija, alerģiska reakcija uz sarkanu gaļu, ko izraisa inficētās “Lone Star” ērces kodums.

Šī konkrētā kukaiņa kodums var izraisīt cilvēku alerģiju pret ogļhidrātiem, ko sauc par galaktozes-alfa-1,3-galaktozi.

Kad inficētā persona ēd liellopu vai cūkgaļu, viņu ķermenis izraisīs IgE izraisītu reakciju, histamīnus un visu pārējo, ko saistām ar alerģiju.

Pārtikas nepanesamība.

Pārtikas nepanesamība atšķiras no pārtikas alerģijām. Patiesībā tā nav alerģija. Pārtikas neiecietība, kaut arī bieži ir briesmīga, parasti nenogalina.

Piens.

Cilvēkiem ar alerģiju pret pienu, graudaugu lietošana pārtikā var izraisīt imūnreakciju.  Tās rezultātā rodas nātrene, ādas nieze un, jā, pat anafilaktiskais šoks.

Biežāka tomēr ir laktozes nepanesība. Piena nepanesības un graudaugu lietošana var izraisīt krampjus, aizcietējumus vai caureju, bet tas arī viss.

Atšķirība ir tāda, ka cilvēkiem ar piena alerģijām piens izraisa histamīnu ražošanu.  Savukārt cilvēki ar laktozes nepanesību vienkārši neražo pietiekami daudz laktāzes enzīmu, lai sadalītu pienā esošo laktozi.

Aktuālas alerģijas.

Ne visas alerģijas rodas no pārtikas, injekcijām vai ieelpošanas. Alerģisks kontaktdermatīts rodas, ja jutīgas personas āda nonāk saskarē ar alergēnu.

Šādu reakciju var izraisīt viss, sākot no lateksa cimdiem līdz niķelim, indes efejās un līdz grimam.

Šādos gadījumos reakcija parasti paliek uz virsmas. Reaģējot uz alerģisko savienojumu, cilvēks var redzēt, ka āda kļūst bedraina, zvīņaina vai sarkana.

un tās notīrīšana var ilgt vairākas nedēļas. Bet šīs reakcijas var būt arī nopietnākas. Saskare ar indīgo efeju un it īpaši lateksu var izraisīt anafilaktisku šoku.

Autoimūnas slimības.

Pēdējos gados publiskajā diskursā dominē viena alerģija, lai arī tā vispār nav alerģija. Celiakija, kas izraisa smagu reakciju uz lipekli, kviešu saturošo olbaltumvielu kopu, skar  miljoniem cilvēku. Bet tā nav pārtikas izraisīta alerģija pret IgE, tas ir autoimūns traucējums.

Cilvēki ar celiakiju raksturo daudzus satraucošus simptomus, sākot no noguruma līdz sliktai dūšai pēc glutēna ēšanas.

Daži no tiem pārklājas ar pārtikas alerģiju vai nepanesības simptomiem. Bet galvenais celiakijas simptoms ir pilnīgi atšķirīgs.

Ar celiakija glutēna nepanesamību, parasti, tiek izraisītas problēmas tievajai zarnai, novēršot pareizu uztura uzsūkšanos.

Kāda tam nozīme?

Ārsti  nenogurstoši ir strādājuši, lai saprastu alerģisko reakciju būtību, imūnos traucējumus, nepanesību un ar to saistītās problēmas.

Viņi ir guvuši ievērojamus panākumus, diagnosticējot un ārstējot.  Sākot no dzīvībai bīstamām zemesriekstu alerģijām līdz mājdzīvnieku izraisītam problēmām.

Atklāti runājiet ar ārstu par šo problēmu, protams, ja alerģija ir.  Tas viss ir pārvarams un ārstējams. Vajag tikai gribēt.

Labu Dienu!