Ābols, kā tas var ietekmēt ķermeni, regulāri tos lietojot

Ābols ir garšīgs.

Latvisks našķis gan maziem, gan lieliem. Ābols bagāts ar veselībai būtiskām vielām. Starp citu, ikvienam no mums pieejams un pazīstams.

Tomēr, rodas ikdienišķs jautājums. Vai un kā, ābols ietekmē manu ķermeni?

Ābols un tā īpašības.

Runājot par āboliem, bez vilcināšanās var teikt, ka šis ir tieši tas produkts, kuru droši varat iekļaut savā ikdienas uzturā.

Pašlaik zinātnei jau ir pierādījumi, ka bioloģiski aktīvās vielas, kas atrodas ābolu mīkstumā un mizā, var būtiski uzlabot cilvēka veselību.

Vitamīni un minerālvielas.

Āboli satur C vitamīnu. Starp citu, diezgan lielā daudzumā (apmēram 10% no ikdienas nepieciešamās normas uz 100 g produkta). Mazākos daudzumos – B1, B5, B6, K1 un PP vitamīnus.

K1 vitamīna ietekmē zarnās tiek sintezēts pazīstamais un populārais K2 vitamīns, kas nepieciešams kalcija iekļaušanai kaulaudu sastāvā.

B vitamīni ir iesaistīti olbaltumvielu sintēzē.  C vitamīns un PP – asinsvadu sieniņu stiprināšanā.

Ābols satur arī citus elementus.

Āboli satur daudz kālija, kobalta, vara.  Mazākos daudzumos – silīciju, mangānu, molibdēnu un hromu. Tie ir ļoti svarīgi elementi veselībai. Kālijs ir intracelulārs jons, tas ir iesaistīts impulsu pārnešanā muskuļu šūnās.

Tajā skaitā sirds šūnās. Vēl var piebilst, ka ir nepieciešams normālai zarnu darbībai.  Kobalts ir iesaistīts vielmaiņā. Silīcijs veicina kolagēna sintēzi un zarnu darbību. Varš ir daļa no liela skaita enzīmu.

Piedalās hematopoēzes procesos, ķermeņa aizsardzībā no brīvajiem radikāļiem. Tas ir nepieciešams arī normālai sieviešu reproduktīvās sistēmas darbībai.

Mangānam ir svarīga loma kaulu matricas un saistaudu veidošanā, un tas ir iesaistīts vielmaiņā. Molibdēns ir daļa no daudziem fermentiem, kas regulē aminoskābju un citu vielu metabolismu.

Ābols

Ābols un ķermeņa antioksidācija.

Āboli satur lielu daudzumu bioloģiski aktīvo fitoķīmisko vielu.  Tie ir polifenoli, augu sterīni (fitosterīni), triterpēni un organiskās skābes.

Šīs sastāvdaļas ir spēcīgi antioksidanti (vielas, kas palīdz aizsargāt pret iekaisumu, kanceroģenēzi, aterosklerozi). C vitamīns ābolos arī ir spēcīgs antioksidants.

Vēža profilakse.

Triterpēniem papildus antioksidanta iedarbībai ir augsts pretvēža potenciāls. Tos aktīvi pēta onkoloģijā kā potenciālus profilaktiskus pretvēža līdzekļus.

Turklāt ir pierādījumi par fitosterīnu līdzdalību plakanšūnu ādas vēža un dzemdes kakla vēža profilaksē.

Āboli ir bagāti ar šķiedrvielām. Sastopamas šķīstošas un nešķīstošas šķiedrvielas. Šķīstošās uztura šķiedras absorbē ūdeni un veido želeju, kas spēj saistīt dažādas toksiskas vielas.

Tostarp radioaktīvos, smagos metālus, lieko cukuru un holesterīnu, kas tiek izvadīti  no organisma.

Ābolu pektīns kopā ar citām ābolā esošajām bioloģiski aktīvām vielām ir iesaistīts zarnu vēža un vairāku citu vēža veidu profilaksē.

Pētījumi liecina, ka katru dienu apēdot vairāk nekā vienu ābolu, kolorektālā vēža risks samazinās par 50%.

Tas ir nopietni! Kolorektālais  vēzis jeb resnās zarnas vēzis ir otra biežākā̄ onkoloģiskā̄ slimība Latvijā.

Ābols, skaistuma saglabāšana un sports.

Tādam triterpēna veidam kā ursolskābe, kas atrodama ābolos, ir nozīmīga anaboliska iedarbība uz skeleta muskuļiem.

Tam ir svarīga loma priekšlaicīgas novecošanās novēršanā un sporta efektivitātes uzlabošanā. Fitosterīni var paātrināt brūču dzīšanu, uzlabot kapilāru cirkulāciju un veicināt muskuļu pieaugumu.

Tie arī uztur ādu hidratētu, saglabājot to mīkstu un samazinot ādas problēmu risku.
C vitamīns veicina kolagēna sintēzi, kas ir būtiska veselīgai ādai, matiem un kauliem.

Zobu veselība.

Fitosterīni veicina arī mutes čūlu dzīšanu un periodontīta ārstēšanu. Ēdienu košļāšana ar ābolos atrodamajām šķiedrām palīdz attīrīt zobus no aplikuma un baktērijām.

Samazināta ēstgriba un tieksme pēc cukura.

Ābolos esošās nešķīstošās diētiskās šķiedras uzbriest kuņģa-zarnu traktā, veidojot ēdiena kamolu, tādējādi veicinot ātru sāta sajūtu un pasargājot no pārēšanās.

Hroms regulē ogļhidrātu vielmaiņu, stimulējot insulīna darbību un samazinot vajadzību pēc saldumiem, kas ir svarīgi diētas ievērošanai.

Pozitīva ietekme uz gremošanas trakta un aknu veselību.

Diētiskās šķiedras arī stimulē peristaltiku un veicina pārtikas kustību caur zarnām. Tie ir vitāli svarīgi mikroflorai. Pildot prebiotiku, tas ir, vielu, kas veicina labvēlīgās mikrobiotas vairošanos, funkciju.

Polifenoli ir šī augļa galvenās antioksidantu biomolekulas, kurām ir vairākas citas labvēlīgas īpašības.

Piemēram, tiem ir hepatoprotektīvs efekts un tie nomāc aknu steatozi (aptaukošanos). Tā mūsdienu sabiedrībā ir plaši izplatīta uztura un liekā svara dēļ.

Polifenoli aizsargā kuņģa un zarnu gļotādu no iekaisumiem, tiem piemīt antibakteriālas īpašības, paaugstina jutību pret insulīnu un palīdz samazināt viscerālos (iekšējos) taukus.

Ābols, sirds un asinsvadu slimību profilakse.

Starp citu, apēdot tikai 150 gramus ābola dienā, TU sevi pasargāsi. Gribi zināt no kā?

Ābols tevi pasargās ar zemāku sirds un asinsvadu slimību risku un zemāku asinsspiedienu, kopējo un sliktā holesterīna līmeni, samazinātu iekaisumu un uzlabotu asinsvadu endotēlija darbību.

Demences un citu neirodeģeneratīvu slimību profilakse.

Antocianīniem, kas galvenokārt atrodami ābolu mizās, ir svarīga loma ar oksidatīvo stresu saistīto slimību, tostarp neirodeģeneratīvo slimību (īpaši demences) profilaksē.

Ābols, samazina diabēta attīstības risku.

Pateicoties lielam kvercetīna daudzumam, ābolu ēšana var samazināt diabēta risku. Tāpat konstatēts, ka ābolos esošie fenola savienojumi būtiski ietekmē insulīna sintēzi, glikozes līmeni asinīs un, izmantojot zarnās ražotos hormonus, samazina glikozes uzsūkšanos.

Pētījumi liecina, ka ābolu ēšana samazina 2. tipa diabēta risku par 18%.

Tādējādi viena vai vairāku ābolu lietošana dienā palīdz novērst daudzas slimības, saglabāt jauneklīgu ādu, uzlabot zarnu darbību un uzturēt labu garastāvokli un pašsajūtu.

Jāiet apēst kādu ābolīti!

Labu Dienu!

 

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *