Sveicam mammas, Mātes Dienā.

 

Nenoliedzami un neapstrīdami, ka Mātes Dienā ir jādara viss lai iepriecinātu savu mammu.

Piekritīsi, ka tie ir vieni no aizkustinošākajiem svētkiem!

Katrs no mums no bērnības līdz pat savām pēdējām dienām savā sirdī glabā vienīgo un neatkārtojamo… savu mammu.

Mamma vienmēr visu sapratīs, vienmēr pažēlos un vienmēr mīlēs… neskatoties ne uz kādām dzīves nebūšanām …

DĀVANA… Pati vērtīgākā dāvana.

Mātes dienas rītā cieši apskauj savu mammu, nobučo viņu un pasaki, cik viņa Tev svarīga. Tā ir dāvana, kas mammu sildīs ilgi un pamatīgi. Mammām ir patiešām svarīgi justies mīlētām.

Neaizmirsti… Ziedus.

Lielākā daļa bērnu savām mammām svētkos dāvina ziedus. Te der atcerēties, ka nav nepieciešams pirkt greznu rožu vai neļķu pušķus, liels pieneņu, sniegpulksteņu vai vizbulīšu pušķis mammā atraisīs pat vairāk sajūsmas nekā rozes.

Dāvinot ziedus iesakām pušķī ielikt arī emocijas – īpaši pasniedzot ziedus vai pievienojot tiem pašgatavotu kartiņu ar sirsnīgu vēlējumu.

Apsveikums no sirds…

Jau pieauguši bērni nereti atklāj, ka mammas visu mūžu glabā bērnu gatavotos apsveikumus. Trīs gadnieka neveikli uzkrāsotas puķes vai skolnieka mākslas darbs – šī ir īstā reize, kad tos dāvināt māmiņai.

Un to buču !!!

Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.

Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.
L. Vāczemnieks

 

Mātes dienas tradīciju pirmsākumi ieliecas 16. - 17. gs. Anglijā, kad dienā, kas tika dēvēta par Mātes dienu, bērni centās atgriezties vecāku mājās un sveikt māti.

Šajā dienā ticīgie devās uz draudzes baznīcu, lai pateiktos Dievam.

Šos svētkus svinēja nelielā ģimenes lokā. Tai pat laikā ir vēstures liecības, kas rāda, ka jau senajiem grieķiem bija tradicionāli pavasara svētki, kas bija veltīti māšu aizgādnei, dievietei Rejai, bet senajā Romā martā tika rīkotas svinīgas ceremonijas par godu dievietei Kibelei, māšu aizgādnei.

Viduslaiku Anglijā Lielā gavēņa laikā baznīcas svinēja Mātes svētdienu.

Mācekļi un kalpotāji šo dienu pavadīja mājās nestrādājot un pasniedza savām mātēm nelielas dāvaniņas vai “mātes kūku”.
Sākot ar 1921. gadu, Latvijas presē tiek publicēti raksti par Mātes dienu norisi ārzemēs.

Šo dienu Latvijā sāka svinēt 1922. gadā un to rīkoja draudzes un biedrības.

Ar 1934. gadu arī mūsu zemē Mātes dienu svin maija otrajā svētdienā, kad māti piemin un godā arī citās valstīs.

Māmiņ, šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos,lai tev nepietrūktu
Labu,jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ,mīļā tu arvien!

Māmulīt,saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku-gadā tik vienu,
Saņem ziediņus,kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.

Tā māte, kas man vizbulītes dāvāja,
Tā latvju māte — tā ir mana māte,
Un daudzi labi sirmi cilvēki
Tā arī paliks kaut kur nezināti.

Kāds grumbains vaigs, kāds acīs siltums maigs…
Varbūt no dārza nāca vai no ielas.
Un kāda sirds — kā pūkains kaķa bērns,
Un kādas rokas — sastrādātas, lielas.

Tā māte kādu auklējusi ir,
Un kāds šai karā vai tai otrā karā
Ir nomocīts vai nošauts tāpat vien,
Vai pakārts ceļa malā liepas zarā.

Varbūt ne tas. Varbūt pavisam cits.
Var būt, ka rudzupuķes atcerējās
Vai to, kā lēca pāri ugunij
Un apmaldījās Jāņu naktī meijās.

Jā, dzīve būs. Un jauna dzīve būs —
Un saule rītiem, mēness pusnaktij.
Un tā, kas vizbulītes dāvāja,
Tā māmuļa — tā mana māte bij.
I.Ziedonis

Māmiņ šodien Tava diena
Nestrādā un atpūties
Vēlam mēs tev tikai labu
Sveicam Tevi šodien dikti
Prieku, laimi mātes dienā!