Lieldienu tradīcijas un paražas.

 

 

Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām paražām un laicīgiem pasākumiem.

Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks.

Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena.

Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota.

Tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu un veselību.

Ola ir apaļa kā saule un ola ir sava veida atdzimšanas simbols.

Ola ir pašas dabas radīts ideāls iepakojums jaunajai dzīvībai. Jauna dzīvība ir reāla auglības izpausme, vienalga, vai tas ir mazs, zaļš asniņš, tikko atskrējis lopiņš vai cilvēka zīdainis.

Viens no ticējumiem ir tāds - kuram sitoties pirmajam ola saplīst, tam mazāka laime

Ola ir arī noslēpums, burvestība, ārstniecisks līdzeklis, barība, zīme. Šodien tikai retais tic olai kā zīmei vai noslēpumam, taču katru pavasari olas krāso un izgrezno miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu.

Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums.

Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai.

Lieldienās ēdieni galvenokārt ir no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši, tādi ir vārītas olas un zirņi.

Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību un turību. Olu ēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz lopiem.

Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos.

Olas vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt un smieties nav vēlams. Kad ola labi lobās, aug labi lini un būs viegli tos kult.

Lieldienās olas tiek nestas arī uz kapiem, simbolizējot atdzimšanu, lai arī mirušais divreiz atdzimtu.

Ticējumi vēsta, ja meitenes vēlas garus matus, tad Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāiet zem apiņiem un jāķemmējas, tad augšot gari mati kā apiņi. Ja matus sukās zem eglēm, tad galva nesāpēs.

Lielās piektdienas rītā…

Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusu, ne mušu, savukārt lietus Lielajā piektdienā nes auglību ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem.

Kas Lielās piektdienas rītā pēc saules lēkšanas pieceļas, tas to gadu guļ lāča miegu. Lieldienu pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.

Ticējumos arī teikts, ka Lieldienu rītā pirms saules jāapēd vismaz 13 dzērvenes, jo tad būs sārti vaigi.

Vajagot iet uz upi mazgāties, tad nemetīšoties vasarraibumi. Bet, ja tādi jau esot, tad tie noiešot. Starp citu, ja seju mazgās strautā, tad mazgātājs nebūs slinks, kā arī nenāks miegs.

Ja Lielās piektdienas vakarā kārpas apsmērē mēness gaismā, tad tās noiet.

Šajā dienā labāk nesukāt matus, jo tad vasarā, mežā ejot, vienmēr redzēs čūskas. Tomēr, ja vēlas garus matus, tad Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāiet zem apiņiem un jāķemmējas, tad augšot gari mati kā apiņi.

Ja matus sukās zem eglēm, tad galva nesāpēs.

Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.

Lietus Lielajā piektdienā nes auglību - ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem.

Lielajā piektdienā jāiet pie skudru pūžņa, jānoliecas un jāļauj, lai skudras seju «apdzelda», tad būs balta seja. Tāpat senie latvieši ieteica Lielajā piektdienā ielikt ūdens pudeli skudru pūznī un Lieldienu pirmajā dienā ar šo ūdeni mazgāties.

Lielās piektdienas rītā, kas pēc saules lēkšanas pieceļas, tas to gadu guļ lāča miegu, proti, nekad nevar pietiekami izgulēties un arvien gribas gulēt. Starp citu, Lielajā piektdienā pa dienu nedrīkst atgulties, jo tad visu gadu miegs nākšot.

Ja Lieldienas rītā pirms saules lēkta nomazgā muti tekošā ūdenī vai zirgu silē, tad visu gadu būs jautrs miegs.

Lieldienu rītā jāvelk gluži jauns krekls mugurā - tāds, kas vēl nekad nav valkāts.

Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos. Bērniem Lieldienās jāēd daudz olas, lai augtu apaļi kā olas.

Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam, - derīgs visām slimībām.

Lieldienu naktī redzētie sapņi piepildās.

Lieldienu zaķis… (krāsošanai)

PAR LIELDIENU ZAĶI UN DZEJU, ŠEIT

Lieldienu olu krāsošana:

Ar sīpolu mizām olas var nokrāsot dzeltenīgi brūnas, ar alkšņu mizām - iesarkanas, bērzu lapām un sūnām - dzelteni zaļas, kumelītēm - viegli dzeltenas, rudzu zelmeni - koši zaļas.

Lai iegūtu vienkrāsainas olas, tās vāra nokāstā novārījumā, mazliet raibākas sanāks, ja biezumus atstāsi katliņā. Ja gribi lāsumainas vai rakstainas, samitrini olu, ar lupatiņu pietin mizas vai putraimus klāt un cieši nosien.

Lai iegūtu svītrainas olas, tās jāapsien ar dažādu krāsu diegiem. Var nosiet arī ar baltiem, bet tad tās jāvāra krāsainā ūdenī.

Pervēsim, māsiņas,
Raibas oliņas,
Šķiņķosim bāliņam
Lieldienas rītā.

To, cik sena ir olu krāsošana, pateikt nevar, taču pie senākajām Lieldienu tradīcijām tā nepieder. Visparastākais un visbiežāk sastopamais olu krāsošanas veids bija vārīt tās sīpolu mizās, tad olas ieguva zeltaini brūnganu krāsu.

Tautas ticējumos minēti arī citi krāsošanas paņēmieni… Ar bērza slotu pervē uz Lieldienām olas.

Sarkanas olas

Varam iegūt ar sarkanajām bietēm. Puslitru sarkano biešu sulas savāra ar 2 ēd.k. etiķa, klāt pievārot arī olas, un ļauj tām pāris stundu sakrāsoties.

Sarkanu krāsu vēl piešķir avenes, dzērvenes, dzērveņu, arī vīnogu sula un asinszāle. Savukārt sarkanbrūno var iegūt, olas iekrāsojot ar alkšņu mizām.

Brūnas olas

Iegūsim no melnās tējas novārījuma vai sīpolu mizām. Toņu dažādībai šo mizu novārījumam var pieliet melleņu sulu. Savukārt kafijas novārījums (100 g smalki samaltas kafijas uz litru ūdens), kas lēnām uzvārīts, dos pauteļiem gaišu brūnumu.

Melnas olas

Iegūst, vārot kopā ar melnajiem rīsiem (nevis tā sauktajiem savvaļas rīsiem, kas ir garenas graudzāles, bet rīsiem, kas izskatās kā jau parasti rīsi, tikai melni).

Zaļas olas

Dzīvīgi zaļu toni olām piešķirs rudzu zelmenis, pelašķi vai piparmētras. Zaļgandzeltenas olas varēs celt galdā, ja izmantos bērzu lapas. Novārījumu gatavo no jaunu vai kaltētu bērzu lapām. Tās aplej ar ūdeni un kārtīgi nostādina.

Olas tajā vāra 10 minūtes. Šādu nokrāsu var iegūt arī no dzeltenām ābolu mizām un kumelītēm (8 ēd. k. kumelīšu ziedu pārlej ar litru verdoša ūdens un pusstundu ļauj ievilkties). Novārījumu izkāš caur sietu, ieliek tajā jau vārītas olas un atstāj uz pāris stundām.

Zilas, pelēkzilas un lillīgas

Olas var iegūt no mellenēm vai upenēm, vai šo ogu ievārījuma: ber katlā, pielej ūdeni, liec olas un vāri aptuveni 10 minūtes, tad ļauj, lai ievelkas vēl vismaz 10 minūtes. Gaiši zilas oliņas sanāk no violetas krāsas ziedu, piemēram, lavandas, novārījuma, kam piejauktas 2 tējk. citronu sulas.

Par zilumzālēm kalpo arī sarkanais kāposts (pirms tam sakapā, aplej ar 6 ēdk. etiķa un nakti izturi) un tumšo vīnogu sula.

Dzeltenas un oranžas

Saules dzeltenu krāsu piešķirs kurkuma. 3 ēd. k. kurkumas uzvāra ar puslitru ūdens. Tur ieliek olas un ļauj vairākas stundas iekrāsoties. Dzelteni iekrāsos arī pūpolu zari ar mizu, seleriju vai ķimeņu sēklas, tāpat kliņģerīšu ziedi.

Gaiši dzeltenu toni piešķirs apelsīnu vai citronu mizas, nātru vai spinātu lapas, tāpat burkāni un ābeļu zariņu mizas. Bet oranžīgu zeltainumu dod asinszāles lakstu uzlējums.

Rozā, violetas un lillā olas

Tā nokrāso aroniju sula (uzvāri ½ l aroniju sulas, liec tajā tikko vārītas olas un atstāj uz pāris stundām!). Savukārt ½ l sarkano biešu sulas, kas sajaukta un uzvārīta kopā ar 2 ēdk. etiķa, kalpo par ideālu krāsvielu aveņsarkanām olām – atstāj šajā šķidrumā tās uz pāris stundām! Rozā toni dod dzērvenes, avenes.

Ja nav žēl tik gardas tējas, violetas olas var iegūt no tējas Karkade.

PRIECĪGAS LIELDIENAS UN IEVĒROSIM LIELDIENU TRADĪCIJAS !