Jauns pasākums Latvijā, nulles deklarācija.

 

 

Sāksim ar nulles deklarācijas galvenajiem un noteicošajiem pamata rīkojumiem.

Uzreiz teikšu, ka viss pasākums vēl nav līdz galam skaidrs… ir dažādi neatrisināti un jautājumi, kas noteikti radīsies deklarējot savus īpašumā nonākušos priekšmetus.

Sāksim ar to , ka noskaidrosim, kad ir jāiesniedz deklarācija…un pakāpeniski apskatīsim galvenos jautājumus, kas ir jāzina pie deklarācijas sastādīšanas :

* Deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz vienu reizi, laika posmā no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam.

* Būs vairākas iespējas iesniegt deklarāciju. To varēs izdarīt, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā personīgi, elektroniski, izmantojot VID deklarēšanās sistēmu vai sūtot pa pastu ierakstītā vēstulē.

* Sākumdeklarācija neattieksies uz valsts amatpersonām, kas Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz ikgadējo deklarāciju, taču arī šīm personām būs saistošs nosacījums par skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, iemaksu kredītiestādē.

* Par jauno likumu nav jāuztraucas arī tiem, kuru rocība nesniedz 10 000 latu un kuriem nav īpašumi ārzemēs.

* Cilvēkus, kuri legalizēs iepriekš nedeklarētos ienākumus, atbrīvos no administratīvās un kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Galvenais jautājums, kas ir Jādeklarē ?

Jādeklarē, vismaz 10 000 latu vērti nekustamie īpašumi, uz kuriem līdz šim nav nostiprinātas īpašumtiesības, kā arī īpašumi ārvalstīs.

Atšķirībā no nekustamā īpašuma, kurš jādeklarē tikai tad, ja tas nav nostiprināts, piemēram, zemesgrāmatā, visi pārējā 10 000 latu vērtības robežu pārsniedzošā rocība jādeklarē pat, ja šķietami tāpat jau labi redzama atbildīgajām institūcijām.

Tāpat jādeklarē transportlīdzeklis, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu.

Jādeklarē naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 000 latu.

Jādeklarē privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas vai veikto dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) prēmiju maksājums, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 latu.

Jādeklarē arī iepriekšējos punktos neminēts īpašums, piemēram, mākslas priekšmeti, vērtīgas rotaslietas un citas preces, kuru kopējā vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latu.

Jādeklarē arī līgumi, saskaņā ar kuriem deklarācijas iesniedzējs ir patiesā labuma guvējs.

Visa šie rocības veidi, ja tie atrodas ārzemēs, jādeklarē pat, ja to vērtība ir zem 10 000 latu.

Jādeklarē savu mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24.00.

Par brīvo naudu , kas atrodas mājās…

Lai nodeklarētu glabātu naudu mājās, kas gūta laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim un par kuru nav samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tā sākumā jāieskaita bankas kontā.

Tiesa, likumā paredzēts, ka šim kontam jāatrodas “reģistrētā” kredītiestādē, bet pagaidām vēl nav zināms, kas tā tāda, jo Ministru kabinets līdz 1.februārim izstrādās noteikumus par naudas iemaksas kārtību un termiņiem.

Kopš šī brīža tādi ienākumi skaitās legāli, tāpēc par tiem saskaņā ar “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiks piemērota iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme 15% apmērā, kas būs jāiemaksā valsts budžetā.

Tādā veidā, piemēram, ja persona minētajā laika posmā būs strādājusi bez darba līguma, par padarīto saņemot naudu “aploksnē” un uzkrājusi , tad tā saskaņā ar jauno likumu, gūtos ienākumus varēs legalizēt.

Ir daži izņēmumi par naudas deklarēšanu…

Nedz esošās, nedz bijušās valsts amatpersonas(strādājusi bez darba līguma, par padarīto saņemot naudu “aploksnē” un uzkrājusi )šādus līdzekļus legalizēt nevarēs.

Ienākumus, kuri gūti noziedzīgā ceļā, legalizēt, izmantojot “nulles deklarāciju” nevarēs. Saskaņā ar jauno regulējumu legalizēt varēs tikai tos ienākumus, uz kuriem attiecas likums par iedzīvotāju ienākumu nodokli, un deklarēt negodīgi vai noziedzīgi iegūtus līdzekļus, piemēram, no narkotiku tirdzniecības, nebūs iespējams.

Tiesa, kā skaidroja Finanšu ministrijā, visi deklarācijas iesniegušie cilvēki netiks pārbaudīti.

Valsts ieņēmumu dienests skaidros naudas izcelsmi vien tiem, par kuru ienākumiem radīsies šaubas.

Šaubu kritēriji arī pagaidām nav zināmi.

Ja, piemēram, cilvēkam būs uzdāvināts dārgs gredzens, kura vērtība pārsniegs 10 000 latu. Vai cilvēkam dāvinājuma fakts būs jāpierāda un vai par dāvanu būs jānomaksā nodoklis?

Kur…. no Latvijas Valsts puses visā šajā pasākumā ir tā galvenā “odziņa” ?

Ja tiks izdarīti kādi lieli pirkumi un tas nonāks VID redzeslokā, tad būs jāspēj pamatot, kur šī nauda iegūta pēdējo gadu laikā. Jo vairs nevarēs teikt, ka es to nopelnīju, pārdodot puķes 90.gadu sākumā.

Ja cilvēks nedeklarēs, tad tiks uzskatīts, ka šādas naudas viņam nav bijis ar visām no tā izrietošām sekām.