Pret vai par ielu muzicēšanu. (video)

 

 

Šoreiz parunāsim par jēdzienu “ielu muzikants” un mēģināsim iztirzāt jautājumu…Kas tomēr ir ielu muzikants ? Valdība mums dod striktu ielu muzikanta definīciju…

…persona, kas bez maksas sabiedriskās vietās bez papildu aprīkojuma (skatuves, podestiem, sēdvietām skatītājiem, skaņas pastiprināšanas ierīcēm utt.) sniedz dažādu mākslas veidu priekšnesums (muzikālus priekšnesumus; verbālus priekšlasījumus; dejas; teātra, cirka, pantomīmas, marionešu, leļļu vai ēnu spēļu uzvedumus).

Uzsveru …bez maksas.

Ielu muzikanti nevar koncertēt vietās, kur tie traucē transporta vai gājēju plūsmai… ielu muzikanti 24 stundu laikā nedrīkst sniegt priekšnesumus ilgāk par 2 stundām vienā atrašanās vietā.

Ielu muzikanti nedrīkstētu uzstāties alkohola reibumā, kā arī uzmākties garāmgājējiem ar samaksas pieprasīšanu par saviem priekšnesumiem.

No valdības puses traktētā īsi un kodolīgi, kā jau ierēdniecībai pienākas. Jā, ko tad par to ielas muzicēšanu saka paši mūzas pārpilnie cilvēki… mūziķi.

Projekts “Ielu muzikants” ir Emīla Dreiblata lolojums un tas nebūt nav muzicēšanas veids… ar izstieptu roku vai cepuri pie kājas. Pēc mūziķa domām tas ir mūziķa dzīves veida izlikšana ielās.

Īstenībā, tas viss ir līdz riebumam vienkārši – “Ielu muzikants” ir par brīvu, nepiespiestu un būtībā neorganizētu muzicēšanu Liepājas ielās. “Un viss. Punkts!” uzsver projekta mākslinieciskais autors Emīls Dreiblats.

Šo visu mēs iedomājāmies kā sava veida pozitīvu dauzīšanos. Muzicēšana ielās ir muzicēšana ielās, patīk un viss.

Globāli raugoties, tad saistībā ar ielu muzicēšanu vispār nekas daudz nebūtu bilstams. Vēlreiz gribu teikt, ka ielu muzicēšanas pašos pamatos nav nekā diži vairāk kā pati ielu muzicēšana.

Vienkārši tāpat, tāpēc, ka patīk!

Tā, lūk profesionālis mūziķis un man šķiet pareizi.

Nav noslēpums, ka ir arī citi muzicēšanas veidi…ar izstiepto roku un instrumentu futrāli kur iebērt naudu. Zinu jau zinu, ka daudzi teiks …viņi taču neubago, bet ar savu varēšanu mēģina nopelnīt. Jā, tā tas ir garāmejot un iemetot naudas zīmi noliktajā cepurē, bet jautājums ir par ko citu.

Vai man kāds prasa atļauju uz neprofesionālu skaņas kakofoniju bazūnēšanu vidē kurā es uzturos, pārvietojos vai, jo vēl briesmīgāk… netālu dzīvoju.

Tas spektrs, ko mums piespiedu kārtā sniedz dažnedažādu instrumentu (arī balss) (ne)kvalitātes priekšnesumi ir plašs, uzmācīgs un ilgstošs.
Ņemot vērā , ka gribas arī kādu svaigāku gaisa malku, visu garo dienu strādājot telpās, veram vaļā logus un tad arī sākas nedienas.

Tiekam pārsātināti no šīs nekaunības, jo tieši pie mūsu durvīm (tirgus, veikals ) ir vislielākā vēlēšanās gūt peļņu, bet mēs nekur nevaram aiziet.

Nu un kā tad būt ?

Jā, tas tā pie tēmas…filmētais trubadūrs dažu minūšu laikā, domājams, nopelnīja vairāk, kā vīrs pie martena krāsns pa visu dienu.

Nav jau žēl, bet viņš pat nepasaka paldies, nepaklana ar galvu… man pienākas… ar tādu filozofiju šis jaunais ielu censonis arī strādā.

Ko teiksi lasītāj, kur ir sarkanā līnija, ja tāda ir ?