Atgriezties Latvijā problēma.

Atgriezties no darba ārzemēs var, taču tam seko virkne neatrisināmu problēmu. Pirmo reizi atgriezos pirms vairākiem gadiem pēc ilgstošas prombūtnes Anglijā, lai sāktu darbu līdzīga profila uzņēmumā.

Taču mani “piečakarēja latviešu gaumē” jau pirmajā mēnesī - solīto 950 latu (pirms nodokļa nomaksas) vietā izmaksāja tikai pusi, aizbildinoties, ka visiem jaunajiem darbiniekiem esot “mācību” laiks.

Faktiski mācīju es viņus, jo piecu gadu laikā Anglijā biju izglītojies un smēlies pieredzi, kas atbilda augstākajām prasībām, ko pierādīja saņemtie sertifikāti.

To atzina arī uzņēmuma vadība, taču piebilda, ka tā rīkoties esot spiesti “tradīciju” dēļ (3 mēnešu pārbaudes laiks).

Ne reizi citās zemēs neviens mani nav centies pārbaudīt, jo viss jau ir redzams CV un pirmajā darba dienā! Otro reizi par to pārliecinājos, kad mēģināju savas zināšanas un praksi piedāvāt Latvijas uzņēmējiem pēc vēl divu gadu darba Norvēģijā, kuru laikā pabeidzu starptautiskā standarta augstākā līmeņa sertifikācijas kursus.

Darba līgumā noslēgtā darba alga tika izmaksāta, taču dažu gadu laikā dzīves izmaksas Latvijā pacēlušās līdz tādam līmenim (augstākam par vidējo Eiropā), ka bruto 950 lati ir tikai nabadzīgas izdzīvošanas iztikas minimums, bez jebkādām iespējām uzkrājumiem un normālai, cilvēka cienīgai dzīvei.

Biju spiests pārtraukt darba attiecības, lai varētu vienkārši normāli dzīvot.

Tagad viss atkal ir kārtībā, jo strādāju Austrijā. Ieņemu ļoti labi apmaksātu posteni, atbilstošu manai izglītībai un praksei, taču sekoju līdzi situācijai Tēvzemē, cerot, ka varbūt kādreiz beidzot kāds uzņēmējs sapratīs to, ko sen jau sapratuši ārzemju veiksmīgie biznesmeņi - ir vērts motivēt darbinieku ar normālu atalgojumu, jo tas atmaksājas.

Rezultātā uzņēmums plaukst, labi dzīvo pats uzņēmējs un darbinieks ir apmierināts. Viss elementāri!

Latvijā šī patiesība uzņēmējiem rada paniskas bailes - regulāri saņemu darba piedāvājumus, taču, nosaucot vēlamo atalgojumu (pēc pastāvošajām dzīves izmaksām Latvijā tas ir vismaz 1500 latu pirms nodokļa nomaksas), konstruktīva saruna beidzas un sākas tukši solījumi:

“mēs centīsimies atalgojumus pārskatīt”, “tuvākajā laikā ceram palielināt algas”, “tas būtu labi, bet šobrīd nevaram”, “varētu jau, bet mums ir arī citi strādnieki, kas saņem trīs reizes mazāk” utt.

Kamēr nebūs iespējas atgriezties trešo reizi, jāstrādā vien tepat, taču, godīgi sakot, šī vēlēšanās samazinās proporcionāli citās zemēs pavadītajam laikam, ieguldītajam darbam, saņemtajam atalgojumam un vienkārši priekam par to, ka esi novērtēts un vajadzīgs.

Tas viss taču ir svarīgi katram no mums.

PAPILDINU 28.03.2011

Lai gan pēdējos gados aizbraucēji sāk aktīvāk iesniegt šīs deklarācijas, tomēr vairums nesteidz nokārtot savas saistības ar Latvijas valsti, svētdien vēstīja LNT raidījums «Top 10».

Kāda anonīma Latvijas iedzīvotāja, kura sešus gadus strādāja Īrijā, tagad atgriezusies Latvijā. Īrijā viņa maksāja turienes nodokļus. Viņa ir informēta, ka VID jāiesniedz deklarācija un jāatmaksā nodokļu starpība, tomēr to nav darījusi, raksta Apollo.lv.

«Es pat neinteresējos, bet zināju, ka tā nebūs maza summa. It kā vienu brīdi sāku domāt, ka nauda jāatmaksā, bet kur ir garantija, kur tā nauda aizies un kam viņa tiks,» skaidro sieviete.

Raidījums norāda- summas, kas jāatmaksā VID, tiešām nav mazas. Piemēram, saņemot zemas kvalifikācijas viesstrādnieka algu, kas ir sešas mārciņas (4,78 lati) un strādājot 40 stundas nedēļā, Latvijā VID būtu jāatmaksā ap 1600 latiem gadā.

Vācijā nodokļi ir vēl mazāki, līdz ar to atmaksājamā summa ir vēl lielāka. Piemēram, flīžu licējs, kurš Vācijā saņem septiņus eiro (4,9 lati) un strādā 40 stundas nedēļā, Latvijai spiests atmaksāt vēl 2400 latus gadā.

Nodokļu eksperte Gunta Kauliņa norāda, ka citviet Eiropā ir progresīvā nodokļu sistēma, līdz ar to algas tiek apliktas ar minimālajām likmēm, kas nozīmē, ka vislielākos maksājumus jāveic mazkvalificētajiem darbiniekiem.

Neraugoties uz lielajām atmaksājamām summām, pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri deklarācijas par ārzemēs nopelnīto iesniedz un atmaksā nodokļu starpību. Pērn ārzemēs pelnošie valsts budžetam iemaksāja četrus miljonus latu.

Raidījums norāda, ka šobrīd sākuši darboties starpvalstu līgumi un notiek automātiska informācijas apmaiņa ar 17 valstīm. Tā, protams, notiek ar laika nobīdi, bet dati tiek analizēti un pārbaudīti.

Ja persona nav nomaksājusi nodokli, ir iespēja sazināties ar pašu personu vai ar personas nodokļa administrētāju, lūdzot palīdzību.

Tiem, kuri nevēlas maksāt nodokļu starpību, ir viena iespēja - kļūt par Latvijas nerezidentu, taču nepietiek tikai ar to, ka persona vairāk nekā 183 dienas nodzīvojusi citā valstī. Ir jāraksta iesniegums Pilsonības un imigrācijas dienestam par izceļošanu, kā arī VID par vēlmi atteikties no rezidenta statusa, tomēr to VID var arī neapmierināt.

Nav datu, cik personu statusu mainīja, tomēr skaidrs, ka šī nav tendence nav masveidīga. Ļaudis attur mainīt statusu tas, ka VID var piedzīt nodokļus par trim iepriekšējiem gadiem, kas daudziem ir nesamaksājama summa. FM, saprotot situācijas bezcerīgumu, ko izraisījis informācijas trūkums savulaik, liek domāt par risinājumu.

«Būtu iespējams risinājums, kas nāktu pretī, proti, ja cilvēks ir legāli bijis nodarbināts un maksājis nodokļus savā jaunajā mītnes zemē, tādā veidā varētu atbrīvot no nodokļu nomaksas Latvijā, tomēr jāsakārto attiecības ar valsti un jānomaina statuss no rezidenta uz nerezidenta,» norādīja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele.

Arī stāsta varonei bērni un vecāki dzīvo Latvijā, tāpēc lielāko ienākumu daļu ienākumu sieviete nosūta uz šejieni, līdz ar to viņa neuzskata, ka kaut kas būtu jāmaksā.

“Ja man liks piemaksāt, nekas cits neatliks kā paņemt bērnu un doties projām”

skaidro anonīmā viesstrādniece.

PAPILDINU 07.04.2011

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir tiesības par pēdējiem trīs gadiem iekasēt nesamaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpību no tiem ārzemēs strādājošiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nav nokārtojuši vai nav tiesīgi iegūt Latvijas nerezidenta statusu.

Tas nozīmē - kopējā atmaksājamā summa var sasniegt uzreiz vairākus tūkstošus latu, jo tiks aprēķināta arī nokavējuma un soda nauda.

«Nodokļu starpība nav jāmaksā un ārvalstīs gūtie ienākumi nav jādeklarē tikai pēc nerezidenta statusa iegūšanas.
Protams, VID ir svarīgs katrs nodokļu maksātājs, taču VID nevar rīkoties pretēji likumā noteiktajam. Nodokļu likumu izmaiņas ir nodokļu politikas jautājums, kas jāvērtē atbildīgajām ministrijām un Latvijas valdībai,» laikrakstam norāda VID.

Nosacīti labā ziņa – VID gan neplāno pārbaudīt nerezidenta statusa tīkotājus, lai pārliecinātos, kad viņi izbraukuši un cik ilgi maksājuši vai nav maksājuši likumā noteiktos nodokļus.

VID laikrakstam nevarēja sniegt ziņas par rezidentiem, kuri nav iesnieguši ienākumu deklarāciju par ārzemēs gūtajiem ienākumiem, kā arī par sodītajiem ārzemēs strādājošajiem, jo automatizēti informāciju nevar atlasīt. Nav iespējams uzzināt iesniegumu skaitu par rezidenta statusa maiņu.

Saskaņā ar VID informāciju, ja fiziskās personas ģimenes pastāvīgā dzīvesvieta un pastāvīgā darbavieta ir ārvalstī, minētā persona saņem valstī noteiktās sociālās garantijas, kā arī, ja fiziskā persona savas prombūtnes laikā ir uzturējusies Latvijā mazāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, tad tā pēc visu nepieciešamo dokumentu izvērtēšanas Latvijā uzskatīs par nerezidentu.

Lūk Tā..Laipni lūgti mājup ….

PAPILDINU

16.04.2011

Finanšu ministrijā nolemts izstrādāt grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā, lai citās Eiropas Savienības (ES) valstīs strādājošus latviešus atbrīvotu no pienākuma segt starpību starp IIN likmēm mītnes zemē un Latvijā…

ir tādi ES valstīs strādājošie, kuri IIN starpību samaksā, taču krietni vairāk, visticamāk, ir tādu, kas to nedara. Attiecīgi likuma grozījumi varētu tikt virzīti visai straujā tempā, jo likums par IIN jau ir atvērts. Atbrīvojumi varētu stāties spēkā no 2012. gada 1. janvāra.

Šie atbrīvojumi gan netiks attiecināti uz iepriekšējiem gadiem, kad bijusi spēkā prasība maksāt nodokļa starpību. «Likumam nevar būt atpakaļejošs datums, tāpēc domāsim par kaut kādiem amnestijas pasākumiem tiem, kam bijis jāmaksā, bet kuri to nav darījuši,» teica Finanšu ministrijā.