Braukt vai nebraukt.

Ekonomiskā krīze un Latvijas valdības tuvredzīgā politika ir novedusi pie jauna Latvijas iedzīvotāju aizceļošanas viļņa. Latvijā nav iespējams atrast darbu.
Latvijā nav perspektīvas jaunajiem speciālistiem. Latvijā pazeminās dzīves līmenis. Šādi avīžu virsraksti dominē masu mēdiju izdevumos.

Grūti ir apelēt valdībai pie pilsoņu patriotisma jūtām, ja pati nevar nodrošināt saviem pilsoņiem saistības, kas būtu jāpilda valstij pret saviem pilsoņiem – nodrošināt ar darbu, saņemt adekvātu medicīnisko aprūpi, būt aizsargātiem, saņemt pienācīgu izglītību.
Visas šīs valsts pamatfunkcijas tiek ‘apgrieztas’ un samazinātas līdz minimumam. Latvijā ir 122000 darba meklētāji, kas ir reģistrēti, bet cik ir nereģistrēto un bezdarbnieku statusu zaudējušie iedzīvotāji.

Daudzi ir spēruši šo izmisuma soli un devušies prom no Latvijas darba meklējumos. Ierastā un līdz šim iecienītākā apmešanās vieta ir bijusi Īrija. Kas tad notiek Īrijā krīzes laikā ?
Pēc portāla baltic-ireland rakstītā – bēdīgi.
Īrijas Ekonomisko un sociālo pētījumu institūta (Economic and Social Research Institute - ESRI) jaunākajā ziņojumā tiek prognozēts, ka vēl šogad 187300 cilvēku zaudēs darbu, bet 2010. gadā bez darba paliks 102800 cilvēku.

Pēc ESRI aprēķiniem 2010. gadā bezdarba līmenis Īrijā sasniegs 16,8%.
ESRI prognozē, ka šī gada beigās un nākamajā gadā iedzīvotāju dzīves līmenis pazemināsies par 15% salīdzinājumā ar 2007. gadu.
Institūta ziņojumā arī teikts, ka valsts šogad zaudēs 1,3 miljardus € nodokļu ieņēmumos, bet ražošana samazināsies par 9,2%.
Lai arī valdība ir veikusi budžeta grozījumus, tai tomēr būs jāaizņemas 22 miljardus € šogad un 20 miljardus € nākošgad, teikts ziņojumā.

Sakarā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, Īriju tuvākajos divos gados varētu atstāt 60000 iedzīvotāju, paredz ESRI analītiķi.
Šis ir vispesimistiskākais ekonomiskās situācijas novērtējums kāds jebkad ir bijis prognozēts. Secinājums - Īriju sagaida ļoti grūti laiki ! Padomā vai nav jameklē darbiņš cita virzienā. Kādas ir tavas domas par latvietim ieteicamo un iespējamo ‘sapņu’ zemi.

Vēl jau ir tāds aspekts, ka Īri tevi var arī diskriminēt, vienīgi par to , ka neesi vietējais…
Īrijas Ekonomisko un sociālo pētījumu institūta (Economic and Social Research Institute - ESRI) pētnieki izsūtīja darba devējiem 240 līdzīgus, bet izdomātu CV, kuros tika norādīti īru, Āfrikas, Āzijas un vācu darba meklētāju vārdi un uzvārdi.

Apkopojot darba devēju atbildes, ESRI secināja, ka cilvēkiem ar īrisku vārdu un uzvārdu ir daudz lielākas iespējas tikt uzaicinātam uz darba interviju nekā ārzemniekam, vēstī portāls “Baltic-Ireland”.

ESRI analītiķi uzskata, ka rasisms ir izplatīts Īrijas kompānijās, jo ārzemniekiem ar precīzi tādu pašu kvalifikāciju kā vietējiem iedzīvotājiem darbs tiek piedāvāts daudz retāk. Pētījumā teikts, ka cilvēki ar īrisku vārdu un uzvārdu saņem uzaicinājumu uz interviju, kamēr ārzemnieki saņem e-pasta vēstuli, kura satur atvainošanos un atteikumu.

Pētījums parādīja, ka uzaicinājumu uz darba interviju saņēma:

* pieci Āfrikas pretendenti, attiecībā pret 18 vietējiem iedzīvotājiem;
* septiņi Āzijas pretendenti, attiecībā pret 19 vietējiem iedzīvotājiem;
* trīs vācisku vārdu īpašnieki, attiecībā pret 18 vietējiem iedzīvotājiem;

Vienlīdzības padomes priekšsēdētājs Ričards Beikons, atsaucoties uz ESRI pētījuma datiem, uzskata, ka tas ir pamats nopietnām bažām. Ārzemniekam varētu atteikt darbu tikai tādā gadījumā, ja attiecīgajam darbam ir nepieciešamas lielākas valodas zināšanas, bet ne tādēļ, ka cilvēkam nav īrisks vārds un uzvārds.

ESRI pētījumā arī teikts, ka Īrijā ir daudz augstāks diskriminācijas līmenis nekā citās Eiropas valstīs.

PAPILDINU 10.06.2010

Latvijas valstspiederīgie, kas devušies peļņā uz Īriju, ir zemāk atalgoti nekā citi austrumeiropiešu viesstrādnieki šajā valstī, pētījumā secinājis Īrijas Limerikas Universitātes profesors Pīrss Parkers.

Viņš aprēķinājis, ka viesstrādnieki no Latvijas Īrijā vidēji nopelna 11,16 eiro jeb 7,84 latus stundā. Salīdzinājumam, lietuvieši Īrijā vidēji pelna 12,46 eiro (8,76 latus), poļi - 12,97 eiro (9,12 latus), bet slovāki - 13,30 eiro (9,35 latus) stundā.

Kopumā vidējais atalgojums pašu īru strādniekiem ir 21,9 eiro (15,39 lati) stundā. Gandrīz visi jeb 94,9% viesstrādnieku Īrijā pelna mazāk nekā vidēji īri.

“Latvieši ir kļuvuši par īru lēto darbaspēku,” sacīja Parkers, skaidrojot, ka latvieši saņem Īrijā mazāku algu nekā citi austrumeiropieši, jo nemāk sevi tik labi prezentēt darba devējam, viņiem ir sliktākas angļu valodas prasmes un bieži vien viņi pat nezinot, kā īru darba devējam uzrakstīt savu dzīves gājumu.

“Viņi ir tik ļoti izmisuši pēc darba, ka pieņem pirmo, ko iegūst,” vēl vienu zemā atalgojuma iemeslu skaidroja pētnieks, minot, ka bieži vien viesstrādnieki no Latvijas nevēlas meklēt citu labāk kvalificētu un labāk atalgotu darbu.

Parkers norādīja, ka zemo Latvijas viesstrādnieku atalgojumu ietekmē arī darbinieka vidējais raksturojums, proti, strādnieks no Latvijas ir ar salīdzinoši zemāku izglītības līmeni, nedaudz zemāku angļu valodas prasmi, ir bijis ilgi Īrijā, kā arī no Latvijas uz Īriju peļņā braucošie viesstrādnieki bieži vien ir sievietes.

Pētnieks mudināja latviešus, meklējot darbu Īrijā, būt agresīvākiem un aizrautīgākiem, jo ne vienmēr darbu iegūstot kvalificētākais pretendents. Viņš, balstoties uz pašas Īrijas pieredzi, prognozēja, ka, mainoties situācijai Latvijā, peļņā devušies strādnieki, jau apguvuši jaunas prasmes, atgriezīsies Latvijā.

“Lietas mainās ātri. Latvija kādreiz var kļūt ļoti attīstīta. Šeit pēc desmit gadiem var būt Losandželosa,” sacīja Parkers.

Pētījumā konstatēta saistība starp valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāju un pieprasīto dienesta numuru, kas nepieciešams, lai strādātu Īrijā, skaitu. Proti, jo zemāks IKP valstī, jo vairāk cilvēku devušies strādāt uz Īriju.

Parkers savā doktora disertācijā 2009. un 2010.gadā aptaujājis vairāk nekā 1100 imigrantus, tostarp 263 viesstrādniekus no Latvijas.

2006.gadā Īrijā dzīvojuši un strādājuši ap 13 000 latviešu, bet tagad tiek lēsts - ap 40 000 līdz 50 000.