Fiktīvas laulības

Īrijas Tieslietu ministrija paudusi bažas par strauji augošo iesniegumu skaitu no Pakistānas pilsoņiem, kas lūdz uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz to, ka viņi precējušies ar Latvijas vai citu Baltijas valstu pilsonēm, vēsta laikraksts “Irish Times“.

2009.gadā Īrijā patvērumu lūguši 384 Pakistānas pilsoņi, kā pamatojumu minot laulības ar Latvijas pilsonēm.

Līdzīgi iesniegumi saņemti no 50 pakistāniešiem, kas precējušies ar Polijas pilsonēm, un 47 pakistāniešiem, kas precējušies ar Igaunijas pilsonēm.

Reaģējot uz šiem statistiskas datiem, Īrijas tieslietu ministrs Dermots Aherns aicinājis Eiropas Savienību (ES) pārskatīt bloka uzturēšanās atļauju likumus, lai cīnītos pret pieaugošo skaitu fiktīvu laulību starp ES pilsoņiem un trešo valstu iedzīvotājiem.

“Aizvien pieaug pierādījumi par ES imigrācijas likumu ļaunprātīgu izmantošanu, un Īrijas dati liecina, ka mīlas afēra starp Pakistānu un Baltijas valstīm pieņemas spēkā,” Aherns sacīja nedēļas nogalē notikušajā ES tieslietu ministru sanāksmē Toledo, Spānijā.

Pēc Īrijas aprēķiniem, aptuveni 30% no visiem iesniegumiem, lūdzot uzturēšanās atļauju saskaņā ar ES brīvas pārvietošanās regulām, tiek saņemti no personām, kas Īrijā uzturas nelegāli vai arī kuru esošajai uzturēšanās atļaujai tūlīt beigsies termiņš.

Īrijas Nacionālais imigrācijas birojs šobrīd izmeklē vairāk nekā simts lietas par laulībām vai saderināšanos starp vīriešiem no Āzijas un sievietēm no Austrumeiropas.

Pēc izmeklētāju novērtējuma, lielākā daļa šādu laulību ir fiktīvas un tās tiek slēgtas, lai attiecīgie vīrieši no Āzijas varētu lūgt uzturēšanās atļauju Īrijā.

Blenharstounas apgabala tiesā pirmdienas rītā tika notiesāts kāds 27 gadus pakistānietis, kurš aizturēts ar divām viltotām pasēm. Notiesātajam pakistānietim šonedēļ bija paredzētas laulības ar jaunu sievieti no Latvijas, taču tiesa aizliedza laulības sakarā ar aizdomām, ka tās būtu fiktīvas.

Žēl , ka nepadomā par sekām, jo daudzviet fiktīvā laulība pārvēršas par īstu verdzību.

Un vēl viens stāsts:

Ja es zinātu, kā tas viss beigsies, es ar viņu nemaz nebūtu ielaidusies, secina Evelīna, kuras piecus gadus ilgusī laulība ar vīrieti musulmani sākusies rožaini, taču beigusies ar vardarbību.

Pēc vidusskolas beigšanas Evelīna devās uz Somiju, lai tur strādātu par auklīti. Pēc pāris dienu dzīves Somijā, jaunā sieviete kļuva par tumšacaino vīriešu uzmanības objektu.

Evelīna bija dzirdējusi, ka no viņiem labāk turēties tālāk. Viņa bija dzirdējusi par kādu meiteni no Igaunijas, kura ar interneta starpniecību bija iepazinusies ar turku tautības vīrieti, aizbraukusi dzīvot uz Turciju un tad sapratusi, ka islāma pasaules dzīves apstākļi nav viņai piemēroti.

Taču aizbraukt viņa vairs nav varējusi. Evelīnu šis stāsts bija pamatīgi iebiedējis.

Taču viņas draudzenes no Somijas tomēr spēja viņu ievilkt karstasinīgo vīriešu kompānijā. Vienam no viņiem Evelīna iedeva savu telefona numuru. Pēc gada viņi apprecējās un pārcēlās uz Tuvajiem Austrumiem.

Kā gan musulmanim izdevās iekarot igaunietes sirdi? «Viņi ļoti labi prot manipulēt ar cilvēkiem. Viņi spēj tevi pierunāt, demonstrē uzmanību un rūpes. Ja ir kāda problēma, viņi uzklausa un palīdz,» stāsta Evelīna.

Pēdējā laikā musulmaņu vīrieši ļoti iecienījuši sievietes no Igaunijas. Savukārt tūristes esot pavisam «gards kumoss». Kāda tumšmate no Igaunijas atzinusies, ka nedēļas laikā, ko viņa pavadījusi Ēģiptes kūrortā, saņēmusi piecus bildinājumus. Viņas 60 gadus vecā māte saņēmusi divus šādus piedāvājumus. Turklāt aktīva zilacaino ziemeļvalstu iedzīvotāju «apzināšana» izvērtusies plašumā caur internetu un «Skype».

Tomēr lielākoties uz šādiem soļiem musulmaņus nepamudina mīlestība, bet kas cits. Lai arī viņi stāsta par lielo mīlu jau pirmajā randiņā pat neraugoties uz to, ka sievietei jau ir gandrīz 70 gadu, bet «Romeo» knapi 20.

Lielākoties vīrieši ar sieviešu palīdzību cenšas izrauties no nabadzības un vietējās dzīves, nokļūt Eiropā un tur iegūt dzīvojamo platību.

Arī valsts drošību sargājošās iestādes vairs nevar palikt vienaldzīgas pret apmēriem, kādos notiek Igaunijas sieviešu iepazīšanās ar musulmaņu vīriešiem.

Eiropā jau bijis daudz gadījumu, kad saviem tuvu ne draudzīgajiem plāniem, musulmaņi izmantojuši lētticīgās Eiropas iedzīvotājas.

Gandrīz visos gadījumos, īsti nav iespējams saprast, ar kādu nolūku musulmaņu vīrieši ierodas Igaunijā. Piemēram, 2005. gada beigās ar vīrieti no Marokas apprecējās kāda sieviete no Beļģijas un vēlāk uzspridzinājās kā teroriste-pašnāvniece. Tādēļ Igaunijas drošības iestādes izskata laulības ar musulmaņiem cīņas pret islāmistu ekstrēmistiem kontekstā.

Dīvainas attiecības

Silja apprecējās ar pakistānieti pagājušā gada vasarā. Viņai ļoti iepatikās vīrieša nepiespiestā izturēšanās un brīvā angļu valoda. Viņa melnie, cirtainie mati un mirdzošais smaids sievieti apbūra. Turklāt viņš nedzēra un nesmēķēja.

Pēc kāzām vīrs negaidīti kļuva skarbs un sākās nopietni strīdi.

«Tas, kas ir pilnīgi normāli mūsdienu pasaulē - īsziņu un vēstuļu sūtīšana uz Igauniju maniem draugiem un radiem, tas viss viņu darīja ļoti bažīgu,» atceras Silja. Lai saglabātu ģimeni, viņa pārstāja kontaktēties ar vairākiem paziņām un draugiem.

Taču viņas vīram ar to bija par maz. Pēc Siljas teiktā, vīrs apmēram desmit reizes dienā pārbaudīja, kam viņa ir zvanījusi. Vienreiz viņš ieraudzīja svešu numuru un sācis trakot - sasitis sievas mobilo telefonu. Kaislības pieauga.

«Sākumā viņš solīja mani nogalināt. Pēc tam atnesa no virtuves nazi un pieprasīja, lai es viņu nogalinu.

Viņš vicināja nazi gar savu kaklu un centās mani piespiest viņam to pārgriezt.

Viņi taču nedrīkstot izdarīt pašnāvību, jo tad nenonākot debesīs. Es teicu, ka iešu uz policiju, jo negribēju paciest šādu izturēšanos. Viņš centās izlīgt,» sacīja Silja.

Taču savu viedokli par baltajām sievietēm viņas vīrs nav mainījis. Viņš uzskatīja un uzskata, ka «visas eiropietes ir prostitūtas».

«Jāsaka godīgi: neviena musulmaņu ģimene nebūs laimīga, ka viņu dēls atvedis mājās sievu no ārvalstīm,» sacīja Marija, kura piecus gadus dzīvojusi laulībā ar musulmaņu vīrieti un dzemdējusi viņam divus bērnus.

Vairākas Marijas draudzenes no Eiropas un ASV arī apprecējušās ar musulmaņiem. Viņu pieredze ļāvusi sievietei izdarīt plašākus secinājumus.

Pirmkārt, sieviete no citas valsts nekad nekļūs par musulmaņu ģimenes locekli. Musulmaņi tāpat izturas ar skepsi pret to, ka cilvēks no rietumiem spēj pareizi audzināt bērnus.

Otrkārt, pēc Marijas teiktā, pēc kāzām ļoti bieži vīri mainās. «Arābu vīriešiem nepatīk pavadīt laiku ar savu ģimeni. Viņi aiziet un nodarbojas ar nezin ko. Sieva paliek mājās viena ar bērniem. Vīra viņas dzīvē vairs nav. Tēva nav arī bērnu dzīvē. Bērni nekad nespēlējas ar saviem tēviem,» norāda Marija.

Pēc viņas teiktā, «attiecības ar citām sievietēm, elektroniska sarakste, īsziņas, attiecības ar arābu sievietēm, ballītes un nebūšana mājās nakts stundās, ir visai ierasta parādība. Ja sieva jautās vīram, kur viņš bijis, viņai ilgi to nāksies nožēlot. Arābu vīriem nedrīkst pieprasīt paskaidrojumus. Kā atbilde visdrīzāk sekos fiziska vardarbība».

Biedējošais islāma spēks

Pēc stāšanās laulībā Evelīnas dzīve krasi mainījās, kad viņa pārcēlās dzīvot uz Tuvajiem Austrumiem pie vīra. «Katastrofāla garlaicība! Sieviete viena nedrīkst iet ārā no mājas,» viņa sacīja.

Vienīgais prieks - dažreiz iet iepirkties kopā ar vīra radiniekiem. Ar kādu vietējo sievieti, ar kuru Evelīna sadraudzējusies, vīrs viņai vēlāk aizliedza tikties, jo «sieviete izrādījusies pārāk eiropeiska un varēja viņu slikti ietekmēt».

Somijā vīrs bija jautrs, lietoja alkoholu, bet dzimtenē kļuva skarbs un turējās pie ticības baušļiem. «Jo vairāk viņš nodevās islāmam, jo baisāks viņš kļuva. Viņš mani bija pavisam iebiedējis,» sacīja Evelīna un piebilda, ka viņš sievai aizliedzis arī smaidīt sabiedriskās vietās.

Kad Evelīna bija sestajā grūtniecības mēnesī, vīrs pirmoreiz viņai iesita. Viņa nesalocīja veļas žāvējamo agregātu tik ātri, cik ātri vīrs vēlējās, lai viņa to izdara. Toreiz viņa saņēma vairākus sitienus pa galvu. Vēlāk vīrs sacīja, ka viņa pati esot vainīga, jo ar savu neizdarību vīru pamatīgi saniknojusi.

Nākamreiz vīrs viņai iesita, ka mazulis jau bija piedzimis. Viņš sievieti piekāvis tik stipri, ka viņai bija jāmeklē mediķu palīdzība. Viens kauls bija lauzts. «Un vēl vīrs man solīja nocirst galvu. Nē, palikt tur nebija iespējams. Tā bija veltīga dzīves šķērdēšana,» atceras sieviete.

Pēc tam, kad pakistāniešu vīrs bija nosaucis sievu par padauzu, viņa vairs neklusēja un izteica visu, ko domā par pakistāniešiem. «Savas ticības dēļ viņi ir nabadzīgi, neizglītoti, melīgi, slinki, bet viņu dzīve ir primitīva,» viņa uzskata.

Ar laiku strīdi tikai pieauga un reizēm vīrs pat neļāva Siljai naktīs gulēt. «Viņš vaidēja, žēlojās, turēja aizdomās un apsaukāja mani par padauzu. Kad viņš dusmojās, tad arī sita,» stāsta sieviete.

Mēs viens otru sitām ar dūrēm pa seju, rāvām aiz matiem, bet kad viņam atkal nāca virsū «nosit mani» lēkmes, viņš vicinājās ar nazi, sasistu pudeli vai citiem tamlīdzīgiem priekšmetiem. Atlika tikai viens — bēgt.

Bezcerīgā šķiršanās

Taču bēgt nebija vienkārši. Musulmaņu vīri nereti savu sievu un bērnu pases glabā pie sevis. Un bieži nemaz ne mājās, bet darbā. «Tādēļ sievietei nav iespēju pamest valsti,» stāsta divu bērnu māte Marija.

Turklāt daudzām sievām-mājsaimniecēm, ja rodas tāda nepieciešamība, nemaz nav naudas, lai aizbrauktu. Arābu valstī sievietei pieprasīt šķiršanos ir bezjēdzīgi. «Jūs to nedabūsiet. Jums atņems bērnus un izraidīs no valsts,» norāda Marija.

Pēc Marijas teiktā, viņu izglāba viltība. Kad viņa vēl labi sapratās ar vīru, vasarā viņa kopā ar bērniem devās un Igauniju ciemos pie radiem. Lai izbrauktu no valsts kopā ar bērniem, vajadzīga rakstiska atļauja no vīra un viņš toreiz tādu uzrakstīja. Igaunijā viņa uzreiz iesniedza šķiršanās pieteikumu. Tiesa viņas laulību atzina par lauztu. «Vīram tas bija īsts šoks. Viņš solīja atbraukt un mani nogalināt,» atzīst sieviete.

Siljai un viņas pakistāniešu vīram bērnu nebija. Viņai nokļūt dzimtenē palīdzēja kāds paziņa. Viņa atbrauca mājās ar tukšām rokām, bez jebkādas iedzīves. Ar skumīgu secinājumu: «Ar šo laulību es iznīcināju savu pēdējo cerību par normālu ģimenes dzīvi».

Kad Evelīna paziņoja savam vīram, ka vēlas no viņa aiziet viņš sacīja: «Vari braukt, bet bērns paliks šeit». Evelīnu tas šokējis. Vēlāk gan viņš sacījis, ka viņa var doties, taču, ja vēlreiz apprecēsies, tad viņai jāatdod bijušajam vīram bērns. Bet pats pēc neilga laika vīrietis apņēma citu sievu un nemaz nepainteresējās, ko par to domā Evelīna.

Viņa ar bērnu ir atgriezusies ģimenē, bet draudi atbraukt un paņemt līdzi bērnu, no bijušā vīra puses turpinās. «Šie cilvēki neliks mieru,» sacīja sieviete.

Eiropas sieviešu bailes no viņu musulmaņu vīriem ir tik lielas, ka viņas visas tomēr noklusējušas daļu skarbās patiesības un lūgušas nenosaukt īsto vārdu.

Tomēr šīm sievietēm ir veicies — viņas varējušas atgriezties ģimenē. «Es pazīstu daudzas Igauņu sievietes, kurām klājas daudz sliktāk nekā man. Daudzām nepietiek spēka bēgt no musulmaņu vīriem, daudzas nespēj organizēt šķiršanās prāvas sākumu. Dažām ir tik ļoti kauns, ka viņas nemaz nespēj atgriezties mājās,» atklāj Marija.

Audzinot savu mazo meitiņu, Evelīna lasa grāmatas par baltajām sievietēm musulmaņu pasaulē. «Ja vien es būtu to izlasīju agrāk…» — skumji noteica sieviete.

PAPILDINU 31.08.2010

Īrijas policijā vērsusies jauna latviešu sieviete, kura uz Īriju atvilināta ar piedāvājumu par samaksu slēgt fiktīvu laulību, taču nonākusi krāpnieku rokās un piedzīvoju fizisku un seksuālu vardarbību, vēsta laikraksts “Sunday Independent”.

Sieviete policijā stāstīja, ka viņu seksuāli izmantojuši un izvarojuši vairāki vīrieši no Āzijas, kas viņu pārvietojuši no vienas mājas uz citu Korkas apriņķa pilsētās Midltonā un Kobā.

Viņa atstāta bez naudas, izteikti draudi un dots pieticīgs uzturs. Kaut arī sieviete nav turēta ieslēgta, viņa baidījusies bēgt projām, jo nepārvaldīja angļu valodu un nebija kur doties. Galu galā sieviete izstāstījusi par savām likstām kādam vietējam iedzīvotājam, kas viņu nogādājis Dungarvanas policijas iecirknī.

Latvijas valstspiederīgās piedzīvotais izraisījis divas plaša apmēra izmeklēšanas.

Korkā un Voterfordā tiek veiktas izmeklēšanas par seksuālo verdzību, bet Īrijas policijas nacionālajā imigrācijas birojā (GNIB) pārbauda fiktīvās laulībās iemānīto sieviešu izmantošanu.

Izmeklēšanas gaitā aizturēti vismaz trīs vīrieši, kuru lieta tuvākajās nedēļas tiks nosūtīta prokuratūrai.

Tā ir viena no piecām imigrācijas biroja izmeklētajām lietām, kurās Austrumeiropas sievietes atvilinātas uz Īriju, lai slēgtu fiktīvas laulības, bet galu galā piedzīvojušas vardarbību.

“Sievietes uz Īriju atbraukušas, jo viņām solīts darbs, bet pēc ierašanās viņas piespiestas slēgt laulības. Piecos sešos gadījumos sievietes ir kļuvušas par cilvēku kontrabandistu upuriem,” laikrakstam pavēstīja augsta ranga avots no tiesībsargājošām institūcijām.

“Parasti sieviete tiek nogādāta kādā mājā un tad atklāj, ka viņai nav iespēju to pamest. Sliktākajos gadījumos notiek arī fiziska vardarbība. Viņas tiek piespiestas salaulāties,” sacīja informētā persona.

Kaut arī izskanējusi informācija, ka noziedzīgie grupējumi sievietēm no Austrumeiropas piedāvā līdz 10 000 eiro par fiktīvu laulību noslēgšanu, tomēr pārsvarā gadījumu sievietes saņem ļoti niecīgas summas vai pat neko, norāda izmeklētāji.

No tām sievietēm, kas Īrijā ieradušās apzināti, lai stātos fiktīvā laulībā, lielākā daļa dzīvo dziļā nabadzībā un nav saņēmušas neko vairāk kā apmaksātu ceļu uz Īriju un dzīves vietu.

Īrijas policija izvērtusi plašu operāciju, vēršoties pret pēdējos gados strauji pieaugošu fiktīvo laulību skaitu starp nelegālajiem imigrantiem no Āzijas un sievietēm no Austrumeiropas.

Īrijas policija atklājusi virkni grupējumu, kas vervē austrumeiropiešu līgavas, kas ir Eiropas Savienības (ES) pilsones, un pārdod viņas neeiropiešu vīriešiem, lai pēc laulību noslēgšanas viņi iegūtu uzturēšanās atļaujas Īrijā.

Noziedznieki savervētās sievietes uzdod kā fiktīvu kompāniju darbinieces, lai apmierinātu Īrijā noteiktās prasības, ka eiropiešiem jābūt nodarbinātiem tajā valstī, kurā viņi vēlas apprecēties.

2009.gadā, pamatojoties ar noslēgto laulību ar kādu ES pilsoni, uzturēšanās atļauju Īrijā lūguši 2129 cilvēki, salīdzinot ar 1207 cilvēkiem 2006.gadā.

2009.gadā Īrijā patvērumu lūguši 384 Pakistānas pilsoņi, kā pamatojumu minot laulības ar sievietēm no Austrumeiropas. 110 pakistānieši precējušies ar Latvijas pilsonēm, 50 ar Polijas pilsonēm un 47 ar Igaunijas pilsonēm.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos ar līdzīgu pamatojumu uzturēšanās atļauju Īrijā lūguši 1182 cilvēki, kuru dzimtene ir ārpus ES.

No šogad saņemtajiem iesniegumiem 223 personas bija pakistānieši, kas veido lielāko nacionalitātes grupu. 95 no šiem pakistāniešiem salaulājušies ar Latvijas pilsonēm. 131 iesniegums saņemts no nigēriešiem, no kuriem 13 salaulājušies ar Latvijas pilsonēm, un 78 iesniegums no indiešiem, no kuriem 27 salaulājušies ar Latvijas pilsonēm.

Kopš 2002.gadā pēc šādas shēmas uzturēšanās atļauju lūguši 1235 pakistānieši, no kuriem 393 salaulājušies ar Latvijas pilsonēm.

PAPILDINU 05.09.2010

Pēdējos gados Īrijā reģistrēti vairāki simti aprēķina laulību, tādēļ Latvijas vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts aicina latviešu meitenes

neticēt laimes lāčiem un nelikt uz acīm rozā brilles

Elferts intervijā aģentūrai BNS pastāstīja, ka pārsvarā Latvijas sievietes piekrīt slēgt fiktīvas laulības cerībā iegūt naudu.

«Cilvēki domā, ka viņi ar to krietni nopelnīs. Tomēr te man gribas atgādināt to, ka vieglas peļņas šajā dzīvē nav - ja kaut kas tiek solīts ļoti viegli, tad, visticamāk, tas nozīmē, ka būs problēmas. Nevajag likt uz acīm rozā brilles un ticēt laimes lāčiem,» aicināja vēstnieks.

Viņš uzsvēra, ka šie darījumi var beigties arī letāli, ar seksuālu izmantošanu, ekspluatāciju vai vardarbību. «Visi šie mani nosauktie piemēri reāli ir bijuši,» norādīja vēstnieks.

Elferts pavēstīja, ka pēdējos gados Īrijā noslēgti vairāki simti aprēķina laulību, bet šogad vien veikti aptuveni 16 aresti. Viņš informēja, ka šādas problēmas ir bijušas arī Kiprā un Lielbritānijā, taču Īrijā tā kļuvusi aktuāla likumu robu dēļ.

Tagad gan Īrijā ir radīts mehānisms, lai policija varētu iejaukties laulību slēgšanas procesā.

«Pamatā to var darīt, izjautājot cilvēkus. Piemēram, topošā sieva un topošais vīrs atsevišķi tiek izjautāti par savu dzīvi, piemēram, kā jūs iepazināties, ko jūs abi šorīt ēdāt brokastīs un tā tālāk. Ir arī citi veidi un mehānismi, kā šīs lietas pārbaudīt, vai tās nav fiktīvas laulības vai vēl trakāk - cilvēku tirdzniecības gadījums,» klāstīja Elferts.

Arī vēstniecībai ir bijuši gadījumi, ka cilvēki ar interneta starpniecību ir meklējuši palīdzību. «Mēs varam teikt, ka mēs esam palīdzējuši izglābt kādas latviešu sievietes dzīvību,» sacīja vēstnieks.

Elferts vēl minēja, ka jārēķinās, ka fiktīvajiem vīriem var būt teikšana arī pār sievu un viņas bērniem.

«Bet cilvēki domā, ka šādā veidā tiks pie viegla lata vai eiro. Šīs lietas gan arī bieži vien tiek tēmētas uz cilvēkiem, kas ir lētticīgi, ne tik labi izglītoti un nedomā par sekām. Bet sekas var būt uz daudziem, daudziem gadiem,» uzsvēra vēstnieks.

Aplēses, cik Latvijas sieviešu ir iesaistījušās fiktīvās laulībās, vēstnieks nevarēja nosaukt, vien piebilda - «daudzi simti».

PAPILDINU 10.10.2010

…«The Irish Times» sociālo ziņu korespondents Dž. Smits norāda: «Mūsu laikrakstam šī tēma šķiet ļoti aktuāla. Īrijā šobrīd masveidā iebrauc un uzturas trešo valstu pilsoņi ar mērķi apiet imigrācijas likumdošanu – tas ir nopietns apdraudējums nacionālajai un ES drošībai. Bez tam Austrumeiropas sievietes nereti tiek izmantotas, un Īrijas teritorijā tiek pastrādāti smagi noziegumi.

Ņemot vērā, ka Īrijā ir ļoti daudz viesstrādnieku no Latvijas, mūsu valstu attiecībām ir izšķiroša nozīme – tas arī kalpoja par papildu stimulu pētījuma veikšanai. Tā kā šāda latviešu līgavu «plūsma» ir cieši saistīta ar ekonomisko lejupslīdi, plānoju rakstīt arī par kopējo situāciju Latvijā.

Runājot par fiktīvajām laulībām kā cilvēktirdzniecības veidu, jāsaka, ka to apkarošana līdz šim nav bijusi efektīva. Statistika ir šausminoša – ap 15% visu Īrijā veikto civilo ceremoniju varētu būt fiktīvas. Projekta gaitā savāktie materiāli apstiprina, ka šī ir ļoti sarežģīta un daudzšķautņaina problēma, kas pieprasa efektīvu risinājumu.

Ceru, ka mūsu pētījums, izgaismojot iepriekš nezināmus un nereti šokējošus faktus, ļaus sabiedrībai ieraudzīt problēmas patiesos apmērus un liks Īrijas politiķiem spert soļus tās risināšanai. Ņemot vērā, ka šis ir visas Eiropas Savienības jautājums, izsaku cerību, ka publikācijas raisīs diskusijas ES mērogā un rosinās pārdomas par pašreizējās likumdošanas atbilstību reālajai situācijai.»

Arturs Vaišļa, VP ONAP Cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks: „Jau kopš 2006. gada cenšamies pievērst īru kolēģu uzmanību aizvien pieaugošajam transnacionālajam organizētās noziedzības rūpalam, kas ir izplatījies jau ārpus Eiropas robežām. Diemžēl Īrijas varas iestāžu pasīvās sadarbības dēļ bijām spiesti pārtraukt tādu piecu personu, kuras bijām aizturējuši par cilvēku tirdzniecības organizēšanu, vervēšanas aktivitātes Latvijā,.

Ceru, ka šobrīd esošās sadarbības ietvaros Īrijas puse izpildīs divus mūsu tiesiskās palīdzības lūgumus un paši likvidēs fiktīvo laulību cēloņus, tādējādi novēršot cilvēku tirdzniecību pašā saknē.”

Dimitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas nacionālais koordinators: Šobrīd Latvija ir uzskatāma par fiktīvo līgavu izcelsmes valsti, jo tādējādi Latvijas sievietes cenšas atrisināt savas ekonomiskās problēmas. Līdz ar to primāri gan Latvijas, gan Īrijas valsts iestādēm būtu jāveic prevencijas pasākumi, nodrošinot sievietes ar informāciju par to, kādu ļaunumu cilvēka un valsts interesēm var nodarīt stāšanās fiktīvajās laulībās.

Papildus tam, tā kā fiktīvas laulības tiek izmantotas kā nozieguma pastrādāšanas metode, ir vitāli svarīga tiesībaizsardzības iestāžu pārrobežu sadarbība pierādījumu savākšanā pirmstiesas izmeklēšanā. Ceru, ka šis projekts veicinās sabiedrības izpratni par fiktīvo laulību sekām ES».

Sandra Zalcmane, NVO Patvērums «Drošā māja» vadītāja: «Esam gandarīti, ka izdevās noorganizēt starpnozaru tikšanos, kurā vispusīgi tika atspoguļota Latvijas situācija. Ceru, ka pētījums un rakstu sērijas nodrošinās plašu informāciju par riskiem, slēdzot fiktīvu laulību ne tikai Īrijā, bet arī Latvijā vai citās ES valstīs, kā arī pievērsīs uzmanību fiktīvām laulībām kā cilvēku tirdzniecības formai.»

Vadoties pēc Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas departamenta pērnā gadā veiktās statistikas – pamatojoties uz noslēgto laulību ar kādu ES pilsoni, uzturēšanās atļauju Īrijā lūguši 2129 cilvēki, salīdzinot ar 1207 cilvēkiem 2006. gadā. Tostarp vēlmi legalizēties izrādījuši 384 Pakistānas pilsoņi. 110 pakistānieši precējušies ar Latvijas pilsonēm, 50 ar Polijas pilsonēm un 47 ar Igaunijas pilsonēm. Savukārt šogad pirmajā pusgadā uzturēšanās atļaujai pieteikušies jau ap 100 pakistāniešiem, kas nesen apprecējuši sievietes no Latvijas.

2010. gada 3. martā ar Ministru prezidenta rīkojumu Nr. 77 tika izveidota starpinstitucionālo ekspertu darba grupa «Programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.–2013. gadam» īstenošanas koordinēšanai. Šis sadarbības formāts nodrošina regulāru informācijas par aktuālo situāciju cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā apmaiņu starp visu nozaru ekspertiem. Darba grupā tiek noteiktas īstermiņa un ilgtermiņa prioritātes gan valsts programmas ietvaros, gan to aktivitāšu īstenošanas ietvaros, kas ir saistītas ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās.

Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis - personas ekspluatācija, lielākoties peļņas gūšanas nolūkos. Personas ekspluatācija sevī ietver personas izmantošanu dažādiem nolūkiem.
Tiek izdalīti sekojoši cilvēku tirdzniecības veidi: prostitūcija un citas seksuālās ekspluatācijas formas; piespiedu darbs vai pakalpojumi; verdzība; orgānu izņemšana. Cilvēku tirdzniecībai visvairāk pakļautās riska grupas: cilvēki ar zemu izglītību un personas, kurām ir finansiālas problēmas (kredīti, līzingi u.tml.).

Riska grupu vidū ir meitenes un jaunas sievietes bez izglītības, bez profesijas un nodarbošanās, vientuļās mātes, bāreņi un bezpajumtnieki, ielas bērni. Tomēr jāatzīmē, ka noteiktam riskam pakļauti ir visi iedzīvotāji, it īpaši tie, kam ir finansiālas grūtības un kuri meklē darbu ārzemēs.