MIELAVS UN PĀRCĒLĀJI- Liepājā.

MIELAVS UN PĀRCĒLĀJI ar
Koncertprogrammu „NOSPIEDUMI” Liepājā

Sakrātās dzīves gudrības un patiesības Ainars Mielavs kopā ar grupu “Pārcēlāji” ir gatavs pastāstīt un izdziedāt liepājniekiem - 6.novembrī plkst. 19.00 viesojoties Liepājas latviešu biedrības namā ar koncertprogrammu “Nospiedumi”.
Koncerta divās daļās Ainara Mielava un grupas PĀRCĒLĀJI izpildījumā, līdzās Mielava un Ginta Solas dažādos laika posmos sacerētām dziesmām, skanēs citu autoru darbi krievu, angļu, itāliešu un franču valodās. Tās ir dziesmas, kas gadu gaitā atstājušas neizdzēšamas atmiņas – nospiedumus dziedātāja apziņā.

Starp šo dziesmu autoriem ir Boriss Grebenščikovs, Mikaels Tariverdijevs, Bulats Okudžava, Žilbērs Beko, Pols Saimons u.c.

Šoruden klajā nāca MIELAVA UN PĀRCĒLĀJU kārtējā skaņuplate ar nosaukumu „Nospiedumi”. Tās bukleta ievadā Ainars Mielavs raksta:

„Tas esmu es uz šīs grāmatiņas vāka. Man tur varētu būt kādi 7 gadi. Plati, ko turu rokās, visticamāk, no Kanādas atveda mana mamma, kad padomju režīms viņu neticamā kārtā 1966.gadā palaida apciemot savu kara laikā pazudušo un beidzot laimīgi atrasto māsu – tanti Idu.
Tomēr „bītlu” dziesmas nedzirdēsiet. Dzirdēsiet 10 citas – citu izcilu dziesmu rakstnieku radītas. Tās ir dziesmas, kas manā apziņa nogūlušas kā neizdzēšami nospiedumi. Dziesmas, kuras esmu uzdrošinājies nodziedāt, tādejādi pasakoties un atdodot godu to autoriem.”.

Biļetes iepriekšpārdošanā Liepājas latviešu biedrības nama un Biļešu servisa kasēs.

Biļešu cena: Ls 4,- 5,- 6,-
Pēdējās nedēļas īpašais piedāvājums –
studnetiem un pensionāriem 50% atlaide!

Papildus informācija: www.biedribasnams.lv
LIEPĀJAS LATVIEŠU BIEDRĪBAS NAMA
Projektu vadītāja:
Madara Pūķe

Ardievu Volvo!

Ardievu Volvo , šoreiz laikam ardievas vietā…
Viss tiek pārdots un vēlreiz pārpārdots. Tādu likteni ir piedzīvojis Volvo. Kādreizējais Zviedru industrijas gigants Volvo pārdevās Ford kompānijai. Vai zaudējām ? Domāju, ka zviedru auto šarms ar katru nākamo modeli zuda. Par kvalitāti lai spriež lietotājs un jaunā auto īpašnieks, kas braucot ar Volvo tomēr brauc ar FORD.
Laikam jau katram brendam ir savs liktenis. Volvo pārpērk no Forda ķīniešu kompānija Geely Holding. Jāpiezīmē, ka Ķīna ar auto ražošanu 2009.gadā ir kļuvusi par lielāko auto ražotāju pasaulē apsteidzot ASV. Pēc būtības jau nebūtu nozīmes, kā sauc ražotājfirmu un kurā pasaules daļā tā atrodas. Piemērs ir ‘Land Rover’, kas tagad pieder Indijai. Galvenais nezaudēt kvalitāti. Ja runājam par kvalitāti Ķīnas auto lasīt visu ierakstu

Jaunums visiem melomāniem.

Jaunums visiem melomāniem, kas ir iecīnījuši klausīties mūziku ar mazajām (ausī ieliekamajām) austiņām. Kā Tu vari izrādīt uz ielas savu individualitāti. Ar apģērbu, matu piegriezumu, riņķiem ausīs, degunos…. Izrādās mazais nieciņš ausī arī varēs pavēstīt apkārtējiem par tavu noskaņojumu stilu un vēlmēm. Austiņas’ Crazy Ears’ Tev to nodrošinās. Speciālisti no kompānijas Solid Alliance ir izdomājuši, kā var individualizēt austiņas. Vienkārši un ar izdomu.
Tagad no ausīm būs redzams lasīt visu ierakstu

Liepājas latviešu biedrības namam – 75

Koncertu cikla “Sajūti jubilejas elpu
“Liepājas latviešu biedrības namam – 75”!”
3. koncerts “Con Sentimento”

31. oktobrī plkst. 17.00 Liepājas latviešu biedrības nams aicina uz jubilejas koncertu cikla “Sajūti jubilejas elpu “Liepājas latviešu biedrības namam – 75”!” 3.koncertu. Kopš 1934. gada, kad tika likts Biedrības nama pamatakmens ir pagājis notikumiem bagāts laiks. Laiks, kurš sevī ietver 75 gadu vēsturi un pieredzi.
Liepājas latviešu biedrības nams savos jubilejas koncertos sveic viesus no Rīgas un ar neviltotu prieku klausās liepājnieku loloto mūziku. lasīt visu ierakstu

Latvijā nokritis meteorīts (video)

Mazsalacas novadā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni 20 metrus platu krāteri, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses sekretāre Inga Vetere.
Meteorīts nokritis netālu no mājām “Kundrati”, taču notikumā cietušo nav. lasīt visu ierakstu

Banneris par 500 tūkstošiem dolāru…

Mikrobloginga servisa twitter vadība saņēma vilinošu priekšlikumu. Tikai uz vienu diennakti izvietot twitter vietnē banneri un par to saņemot 500 tūkstoši dolāru. Tādu vēlmi ir izteikusi mārketinga kompānija uSocial.net, kas par darījuma atmaksāšanos nešaubās ne mirkli.
Jāatzīmē, ka twitter vēl līdz šim nav izmantojis savā vietnē reklāmas. Pagaidām, jo twitter vadība neizslēdz reklāmas izvietošanas iespēju. lasīt visu ierakstu

Halovīns

Kā leģenda vēsta, naktī no 31. oktobra uz 1. novembri garu pasaule, mošķi un raganas svin savu varenību. Tomēr lielais vairums cilvēku pasaulē un pēdējos gados arī Latvijā Halovīna nakti atzīmē kā jautru pasākumu ar pārģērbšanos, iešanu ciemos, dauzīšanos.
Pēc Holivudas filmām un seriāliem var rasties priekšstats, ka šo svētku dzimtene ir ASV, patiesībā tā gluži nav, saknes meklējamas Lielbritānijā un Īrijā vai, precīzāk, teritorijās, kuras apdzīvoja ķelti. Zemkopju un lopkopju tauta bija atkarīga no laika apstākļiem, tādēļ, rīkojot svētkus, tā mēģināja izlūgties dieviem ražas gadu.
Izplatoties kristietībai, pāvests Gregors III un vēlāk arī Gregors IV 8. gadsimtā kristiešu Visu svēto dienu pārcēla no 13. maija uz 1. novembri, lai izskaustu ķeltu pagāniskās tradīcijas un piespiestu tos svinēt kristiešu svētkus. Tradīcijām sajaucoties, izveidojušies svētki, ko pazīstam kā Halovīnu. Tiem, kas Halovīnu atzīmē tāpēc, ka uzskata to par iešanu līdzi laikam, jo tā dara visa Eiropa un Amerika, ieteiktu uzklausīt cita veida informāciju no turienes. Piemēram, Lielbritānijā garīdznieku grupa aicinājusi tirdzniecības tīklus padarīt Halovīnu lasīt visu ierakstu

Kas nepieciešams īstam vīrietim?

Kas nepieciešams īstam vīrietim? Jā, kas tad ir tas nepieciešamais dižķibeles laikā vīrietim lai nesamistu un saņemot darbā atbrīvošanas lapu stingri turētos uz kājām.

Par to domas dalās joprojām. Labs ieteikums ir nauda, bet ar to par maz labsajūtas uagstākā punkta sasniegšanai….
Minimumu nosacītais top piecpadsmit ir vīrietim nepieciešamās lietas (kuras dažkārt tikai
nosacīti var saukt par lietām), kas ietekmē viņa rīcību, izlēmību un veiksmi. Kas
tad varētu būt aktuāls un vairāk vai mazāk, bet obligāts vīrietim, kas
dzīvo 21.gadsimtā? Vēl vairāk, Latvijā , krīzes nomaktajā ikdienā…

Saka, ka ir jābūt:

• veselai imūnajai sistēmai,
• vismaz vienam pārim tīru zeķu,
• pieklājīgam uzvalkam,
• pietiekami ērtam krēslam kā darbā, tā mājās,
• mērķim dzīvē,
• humora izjūtai,
• kā minimums vismaz 24 zobiem,
• iecienītam bāram,

• nedaudz naudai bankas kontā,

• pazīstamam, uzticamam ārstam,
• grupas “Bītli” dziesmu izlasei,
• sporta zāles abonementam,
• labai draudzenei (tikai draudzībai),
• labai draudzenei (ne tikai draudzībai),
• automašīnai, kas priecē paša sirdi.

ATCERIES

lasīt visu ierakstu

Kokmuižas muzikanti - Liepājā.

24. oktobrī plkst. 20.00 uz rudenīgo šlāgerballi aicina Liepājas latviešu biedrības nams.

Šlāgerballē „Sirdspuksti rudenī” rudenīgo noskaņu palīdzēs uzburt grupa „Kokmuižas muzikanti” no Valmieras.

Liepājas latviešu biedrības namā sezona rit pilnā sparā un pasākumu dažādībai piedāvājam šlāgerballi „Sirdspuksti rudenī”, kur sirsnību un dejas nerimtību mums sniegs grupa „Kokmuižas muzikanti”.

Grupa „Kokmuižas Muzikanti” darbību uzsākusi 1982. gada pavasarī un 2007. gadā nosvinēja savu 25 gadu pastāvēšanas jubileju. Laika gaitā sastāvs mainījies, bet mūzika un repertuārs ir tautā pārbaudītas un populāras dziesmas no valša līdz rokenrolam. Šobrīd grupā spēlē arī liepājnieks, leģendārās grupas „Līvi” dalībnieks Guntars Mucenieks.
Grupas nosaukums ir cēlies lasīt visu ierakstu

Klimata izmaiņas Latvijā.

Klimata izmaiņas… Vai tas ir nopietni ? Vai mūs baida ? Palasi, VARBŪT , radīsies atbilde. Zinātnieki, kā nozīmīgākās klimata pārmaiņu tiešās izpausmes Baltijas jūras reģionā prognozē jūras līmeņa paaugstināšanos, siltākas un īsākas ziemas, biežākas un intensīvākas vētras. Tā teikts Vides ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojumā “Par piemērošanos (adaptāciju) klimata pārmaiņām”. Zinātnieki norāda, ka jūras līmeņa paaugstināšanās veicina plūdu riska iespējas, biežākas un intensīvākas vētras ar lielāku vēja ātrumu, kā arī palielinās jūras krasta erozijas risks. Eksperti prognozē izmaiņas nokrišņu sadalījumā, ieskaitot spēcīgu lietusgāžu un kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanos, mazāk nokrišņu vasarās, toties vairāk ziemās. Pētījumi rāda, ka temperatūra būtiski palielinās janvārī, februārī un martā. Latvijā kopumā pēdējos 50 gados atmosfēras nokrišņu gada daudzumam ir tendence palielināties. Savukārt pārmērīgs sausums un stipri vēji palielina meža degamības iespēju. Latvijā gar atklātās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krastu 5 līdz 10 kilometru platā joslā dzīvo vairāk nekā miljons cilvēku. Aptuveni 67 procenti no 496 km garās krasta līnijas ir jutīgi pret noskalošanu vētru laikā. Pēdējo 70 gadu laikā, vētrām noskalojot no 50 līdz 200 m platu pamatkrasta joslu, Latvija kļuvusi mazāka par 1000 hektāriem. Izplatītā informācija patiesībā pārsteigumu nesagādā. Var jau ironiski teikt, ka bērnībā zāle bija zaļāka un debesis augstākas, taču, ja atskatāmies gadus desmit tālā pagātnē, atliek vien secināt, ka klimatiskie apstākļi mūsu mazajā Latvijā patiesi bijuši citādi nekā pēdējos gados. Bijušas īstas ziemas, kad sals kniebis ar visu 30 grādu niknumu, un sniegs, kā pirms Ziemassvētkiem uzkritis, turējies līdz pat aprīļa sākumam. Tagad par ziemas priekiem bieži varam tikai sapņot – Ziemassvētki un Jaungads atbrien pa dubļiem. Savukārt uz pavasara pusi, kad jau atgriežas saulīte, ziema par mums atceras. Un vētras. Pēdējo gadu laikā tās kļūst arvien negantākas – pamanās ne tikai kokus lauzt un ļaudis tumsā atstāt, bet katru gadu apēd pa gabalam piekrastes. Daļa ļaužu priecājas, ka nav vairs bargo ziemu, taču siltajam un mitrajam klimatam ir arī nelāgas sekas. Vairojas mošķi. Piemēram, šogad novērojama ozolu mūķenes masveidīga savairošanās, kādēļ mūsu pilsētā, slimnīcas apkaimē, lapu koki pilnīgi atlapoti apmēram 30–40 hektāru platībā. Speciālisti mierina, ka apgrauztie koki pamazām atlabšot, no snaudošajiem pumpuriem plaukstot jaunas lapas. Tomēr viņi arī brīdina, ka šī kaitēkļu suga ir jutīga pret ziemas salu, tātad, ja šī ziema būs maiga, vairošanās varētu turpināties arī nākamgad. Diemžēl ozolu mūķenes nav vienīgie kukaiņi, kas mīlīgā klimata dēļ pastiprināti vairojas. Kārtīgu ziemu trūkums, kad mošķi izsalst, veicina arī citu kukaiņu izplatību. Odu ik gadu kļūst arvien vairāk, Latvijā reģistrēti pat ar malāriju inficēti odi. Tāpat speciālisti ar katru gadu biežāk brīdina sargāties no ērcēm. Pirms vairākiem gadiem man radās iespēja intervēt gaišreģi Pāvelu Globu, kad viņš uz pāris dienām bija ieradies Liepājā. Astrologs, taujāts, kas nākotnē sagaida mūsu pilsētu, pareģoja, ka Liepāja, kas atrodas starp ezeru un jūru, reiz būšot līdzīga Venēcijai. Turpinoties globālajai sasilšanai, ūdens līmenis celšoties, daļu pilsētas appludinot. Negribas, protams, šim pareģojumam ticēt, taču jūra nāk aizvien tuvāk, gruntsūdens līmenis ceļas. Varbūt jāsāk apsvērt iespēju auto mainīt pret laivu? Turklāt tādu, kas pārsegta ar moskītu tīklu, lai varētu patverties no mošķiem.
Pārdomu raksts ‘Blog Action Day 2009′ tēmas ietvaros.

Statistikas apkopojums no citas puses.

Vidējais sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis augustā pēc “Eurostat” datiem joprojām parāda, ka Latvija dzenas pakaļ Spānijai, lai bezdarba rādītājā nostātos pirmajā vietā. Augustā Spānijas rādītājs bija 18,9 procenti, bet Latvijas – 18,3. ES dalībvalstīs vidējais – 9,1. Bet pašlaik, iespējams, Latvija jau ir nostājusies šī saraksta spicē. Pavisam nesen – pirms diviem gadiem – Latvijā bija viens no zemākajiem bezdarba rādītājiem Eiropā. Bija !
Pēc “Eurostat” datiem šā gada otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, samazinājies par 17,3 procentiem (Latvijas Centrālās statistikas pārvalde iepriekš bija nosaukusi skaitli 18,7 ) ir otrais lielākais kritums starp ES valstīm. Lielākais bijis Lietuvā – mīnus 20,4 procenti. Mūsu ziemeļu kaimiņiem mīnusi nedaudz mazāki – 16,1. Visā Savienībā ekonomika sarukusi par 4,9 procentiem. Dzirdēts, ka vietām lejupslīde sāk pāraugt augšupejā, bet tas Eiropas dižvalstīs.
Lūkojoties šajās statistikas skaitļu rindās, vājš mierinājums ir tas, ka pēc ANO datiem Latvija ierindota to valstu grupā, kurā tautas attīstības līmenis ir augsts. Laikam lūkojušies Jūrmalas villu virzienā…
Valsts vadība grasās samazināt budžeta pīrāgu par pusmiljardu Un kā nu nē, ja ar valsts pārvaldes aparātā nodarbināto skaitu Latvija ir otrajā vietā Eiropā. Izrādās, ka ierēdņu ir daudz vairāk nekā mūsu sagrautā ekonomika spēj nest.
Vidējā darba alga pārvaldes aparātā 2009. gada pirmajos 8 mēnešos ir samazināta tikai par 6%. Reāla strādājošo skaita samazināšana ir notikusi tikai attiecībā uz skolotājiem un policistiem un stipri atpaliek no 6% līmeņa attiecībā uz kopējo nodarbināto skaitu. Atgādinu, ka Izpildot SVF prasības, kas izklāstītas saskaņā ar saprātīgiem ekonomikas apsvērumiem, ierēdņu darba algas mums jāsamazina par 40% no esošā līmeņa. Toties samazinot valsts aparātā nodarbināto skaitu par 40%, budžetā rodas ekonomija 1350 miljonu latu apjomā. Samazinot valsts aparāta skaitlisko sastāvu tikai par 20 %, 44 tūkstoši cilvēku papildinās bezdarbnieku rindas. Tomēr faktiski tie ir tikai cilvēki, kuru pakalpojumi sabiedrībai vairs nav vajadzīgi. Tieši tāpat kā tai vairs nav vajadzīgi vairāk kā 120 tūkstošu celtnieku, tirdzniecības darbinieku, autopārvadātāju pakalpojumi. lasīt visu ierakstu

Vienreiz ir piegriezies….

Saeimā šodien izskatīts priekšlikums par grozījumiem likumā “Latvijas valsts karoga likums”. Tajā paredzēts samazināt dienu skaitu, kurās izkarams Latvijas valsts karogs. Debašu laikā Ingmārs Līdaka asi vērsās pret kreisā spārna deputātiemar vārdiem : ” aizver muti ! ”

UN PAREIZI! Vienreiz ir piegriezies….

video, kur visu sapratīsi… lasīt visu ierakstu

Nākošā lapa »