LIELDIENAS un tradīcijas.

LIELDIENAS un tradīcijas, Lieldienu olas un zaķis..

Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību.

Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām. Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks. Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena..

Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota: tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu, veselību

Ola ir apaļa kā saule un ola ir sava veida atdzimšanas simbols. Ola ir pašas dabas radīts ideāls iepakojums jaunajai dzīvībai. Jauna dzīvība ir reāla auglības izpausme, vienalga, vai tas ir mazs, zaļš asniņš, tikko atskrējis lopiņš vai cilvēka zīdainis.

Citāts: viens no ticējumiem ir tāds - kuram sitoties

pirmajam ola saplīst, tam mazāka laime

Ola ir arī noslēpums, burvestība, ārstniecisks līdzeklis, barība, zīme. Šodien tikai retais tic olai kā zīmei vai noslēpumam, taču katru pavasari olas krāso un izgrezno miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Lieldienu olu krāsošana:

Ar sīpolu mizām olas var nokrāsot dzeltenīgi brūnas, ar alkšņu mizām - iesarkanas, bērzu lapām un sūnām - dzelteni zaļas, kumelītēm - viegli dzeltenas, rudzu zelmeni - koši zaļas. Lai iegūtu vienkrāsainas olas, tās vāra nokāstā novārījumā, mazliet raibākas sanāks, ja biezumus atstāsi katliņā. Ja gribi lāsumainas vai rakstainas, samitrini olu, ar lupatiņu pietin mizas vai putraimus klāt un cieši nosien. Lai iegūtu svītrainas olas, tās jāapsien ar dažādu krāsu diegiem. Var nosiet arī ar baltiem, bet tad tās jāvāra krāsainā ūdenī.

Pervēsim, māsiņas,

Raibas oliņas,

Šķiņķosim bāliņam

Lieldienas rītā.

To, cik sena ir olu krāsošana, pateikt nevar, taču pie senākajām Lieldienu tradīcijām tā nepieder. Visparastākais un visbiežāk sastopamais olu krāsošanas veids bija vārīt tās sīpolu mizās, tad olas ieguva zeltaini brūnganu krāsu. Tautas ticējumos minēti arī citi krāsošanas paņēmieni : ‘Ar bērza slotu pervē uz Lieldienām olas.’

Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai.

Lielās piektdienas rītā

vajagot iet uz upi mazgāties, tad nemetīšoties vasarraibumi. Bet, ja tādi jau esot, tad tie noiešot. Starp citu, ja seju mazgās strautā, tad mazgātājs nebūs slinks, kā arī nenāks miegs.

Ja Lielās piektdienas vakarā kārpas apsmērē mēness gaismā, tad tās noiet.

Šajā dienā labāk nesukāt matus, jo tad vasarā, mežā ejot, vienmēr redzēs čūskas. Tomēr, ja vēlas garus matus, tad Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāiet zem apiņiem un jāķemmējas, tad augšot gari mati kā apiņi. Ja matus sukās zem eglēm, tad galva nesāpēs.

Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.

Lietus Lielajā piektdienā nes auglību - ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem.

Lielajā piektdienā jāiet pie skudru pūžņa, jānoliecas un jāļauj, lai skudras seju «apdzelda», tad būs balta seja. Tāpat senie latvieši ieteica Lielajā piektdienā ielikt ūdens pudeli skudru pūznī un Lieldienu pirmajā dienā ar šo ūdeni mazgāties.

Lielās piektdienas rītā, kas pēc saules lēkšanas pieceļas, tas to gadu guļ lāča miegu, proti, nekad nevar pietiekami izgulēties un arvien gribas gulēt. Starp citu, Lielajā piektdienā pa dienu nedrīkst atgulties, jo tad visu gadu miegs nākšot.

Ja Lieldienas rītā pirms saules lēkta nomazgā muti tekošā ūdenī vai zirgu silē, tad visu gadu būs jautrs miegs.

Lieldienu rītā jāvelk gluži jauns krekls mugurā - tāds, kas vēl nekad nav valkāts.

Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos. Bērniem Lieldienās jāēd daudz olas, lai augtu apaļi kā olas.

Lieldienu pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.

Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam, - derīgs visām slimībām.

Ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā pirms saules apēst vismaz 13 dzērvenes (ja ēd vairāk, tad vaigi ir sārtāki).

Lieldienas rītā, saulei lecot, jāķemmē mati ar zaķa kāju, apiņos stāvot, tad augs skaisti mati.

Lieldienu naktī redzētie sapņi piepildās.

Lieldienu zaķis

PAR LIELDIENU ZAĶI UN DZEJU, KARTIŅĀM ŠEIT

Lasi vairāk:

1. Liepājas biedrības nama pasākumu afiša aprīlim.
2. Ko darīt brīvdienās ?
3. Pūpolsvētdiena.
4. Iestājies astronomiskais pavasaris.