Stipri jādomā, kas ir noticis Latvijas zemē

Skatoties ‘Tv’, lasot laikrakstus… politiķu uzstāšanos… rodas iespaids, ka viss līdz galam nav pateikts….Varbūt guļam ar vaļējam acīm ?
Vai tik neesam hipnotiskā miega pārņemti ?
Kāpēc ir sajūta, ka darbiņš ar bankām, lielo aizdevumu….. Liepājas Metalurgu ir samākslots. Domburšova laikā televīzijā Godmanis apmulst no daudziem jautājumiem un skaidru atbildi nesniedz.
Mulsums …vai negriba teikt taisnību.

Dažas atbildes var atrast neatkarīgajā presē, lasi un pārdomā:
Sabiedrības prātus šajās dienās ir pārņēmusi sekošana līdzi trakajām norisēm ap Parex bankas nopirkšanu par diviem latiem.
Un tas ir pamatoti – ir jau arī bēdīgi, ka nabaga baņķieriem ir nācies atdot valstij paauklēt uz krīzes laiku savus parādus kā gražīgu bērnu.
Gan jau atnāks krievi un nopirks.
Ja neatnāks… nu tad neatnāks. Bet, kā jau tas daždien lielu un spilgtu skandālu laikā atgadās, daža laba cita problēmiņa lielo un krāsaino problēmu izmanto kā dūmu aizsegu un fonu, uz kura pašai izskatīties sīkai un nenozīmīgai.

Tā šepat ir sanācis ar valdības garantijām 160 miljonu eiro apmērā Liepājas metalurgam.
Parex filiāles ir visur ar izkārtnēm uz ielas pusi, kamēr kausētu dzelzi lej tikai Liepājā ļoti lokālās domnās.
Parex konti ir diezgan palielai ļaužu masai un valsts un pašvaldību iestādēm turklāt, kamēr Liepājas metalurgam nav kontu, depozītu, noguldītāju un nerezidentu.
Parex te sanāk kaut kas liels un redzams, bet kas tad tur kaut kāds nieka metalurgs?
Bet nu metalurga problēma arī nav nekāda sīkā – dīvainības, mistika un meli ap metalurgu patiesībā ir dīvaināki, mistiskāki un melīgāki pat nekā ap Parex banku.

Jo, redzi, bankas lietā figurē mistiskais skaitlis 200 miljoni, kas ir liels skaitlis, kamēr Liepājas mistikā skaitlis tāpat nav nekāds maziņais – 160 miljoni.
200 miljoni latu esot vajadzīgi, lai valsts glābtu banku – šeit tā kā ir runa par paniku un iespējamās traģēdijas novēršanu. Metalurga gadījumā 160 miljoni eiro esot it kā vajadzīgi modernizācijai.
Šo modernizāciju it kā prasot kādas Eiropas Savienības regulas, nevis kādas briesmas un šausmas, un krīzes.

Ja tādas regulas ir, tad ko ir darījuši Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā?
Kāpēc nav lobējuši kādus pārejas laikus, termiņu pagarinājumus, kuros Liepāja varētu modernizēties pamazām?
Ja jau Liepājas metalurgam tā jāmodernizējas, kur tad šīs rūpnīcas īpašnieki bija agrāk?
Bizness kaut kā ir jāplāno uz priekšu, jāmeklē finanšu avoti. Bet nu finanšu avotus biznesmeņi ir veiksmīgi atraduši – Latvijas valdību jeb valsti.

Metalurga gadījumā vajagot saglabāt darba vietas liepājniekiem, taču ražošanas modernizācija automātiski nozīmē, ka uzņēmumam turpmāk būs nepieciešams mazāk darbinieku. Ļoti interesanti ir arī tas, ar kādiem noteikumiem valsts dāsnums izpaužas vienā gadījumā pret Parex banku, otrā pret Liepājas metalurgu.

Parex bankas gadījumā pret 200 miljonu palīdzību valsts nacionalizē bankas akciju kontrolpaketi. Tas, protams, ir diezgan maigi, jo līdzšinējie bankas īpašnieki iegūst ne tikai katrs pa vienam latam, bet arī saglabā kredītiestādē būtisku ietekmi – Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis katrs pa 16,6% akciju.

Liepājas metalurga gadījumā nav pat nekādas runas par kādu akciju nacionalizāciju, rūpnīcas īpašnieki paliek vecie, valsts garantē viņiem kredīta ņemšanu, turklāt uz nesalīdzināmi tīkamākiem noteikumiem nekā Parex gadījumā.
Teorētiski, ja Kargins un Krasovickis gribēs un dabūs savu banku atpakaļ, aizņemšanās no Valsts kases viņiem par valsts palīdzību maksās 20,27% gadā.

Tikmēr Liepājas metalurga gadījumā valsts garantijas kredīta ņemšanai šīs rūpnīcas īpašniekiem Kirovam Lipmanam un Co izmaksās vien 2,34% gadā.
Vienus noslauc, otriem debesu dāvana! Tas ir superbizness no uzņēmēju viedokļa un brīnumains, neredzēts dāsnums, pretimnākšana, lai neteiktu – Liepājas metalurga privātuzņēmēju bučošana uz visiem četriem vaigiem no valdības un valdošās koalīcijas puses.

Pat Parex bankas mīlēšana un nesavtīgā glābšana te ne tuvu nestāv līdzi. Patiesībā te ir nopietns pamats sabiedrībai pārskatīt savus līdzšinējos priekšstatus par līdz šim apziņā iecietinātajiem stīvajiem mītiem par oligarhiem un viņu ietekmi. Cilvēks ar tauriņu no Smilšu ielas, Puzes hūtainis vai Mākoņu vīrs ar skumjo bulterjera skatienu pašlaik dzīvo no problēmas uz problēmu, kamēr Liepājas čuguna lējējiem problēmu nav nekādu.

Piemēram, savulaik, kad Ventspilij vajadzēja tiešām ostas infrastruktūras modernizācijai tiešām vitāli svarīgu kredīta garantiju, valdība šo lietu marinēja mēnešiem ilgi līdz pēdējam, kamēr beigās gariem zobiem to parakstīja. Bet Liepājas gadījumā sanāk, ka valdība ir gatava visu parakstīt pēc pirmā pasvilpiena. Liepājas metalurga gadījumā nav arī kādas neveselīgas KNAB intereses, Ģenerālprokuratūra nav sākusi kādu Liepājas amatpersonu lietu, nav kādu Liepājas stipendiātu sarakstu, par valdības garantijām neinteresējas arī vienmēr it kā visur esošie šņukurētāji no Delnas un Providus.

Varbūt metalurgi jau ir paguvuši pa kluso finansēt kādus praidus, lai šo slaveno antikorupcijas organizāciju sakodiens atslābtu? Tad metalurgi pareizi darījuši, jo lieka trokšņošana ap darījumu par labu diezin vai nāktu. Darījums patiesi ir interesants, kas tikai no vienas puses it kā izskatās pēc tā, kā izskatās.
No otras puses, tas faktiski ir nekustamā īpašuma darījums – liepājnieki valdībai pret kredīta garantiju dod nekustamo īpašumu – zemi, ēkas.

Nu ja – valdībai jau sen trūka zemes… Vispār jau, ja valdībai vajag vēl zemi, tā varētu glābt ne tikai Liepājas metalurgu, bet arī, piemēram, Gati Saknīti, kuram arī esot problēmas ar nelikvīdo īpašumu uzsišanu gaisā. Galu galā arī Saknītis ir nozīmīga persona, vismaz bija tāda vēl nesen – arī viņš ir devis tik daudz darba KNAB darbiniekiem, ceļu policistiem, tiesnešiem un žurnālistēm.

Te stipri jādomā, kas tad tāds ir noticis latvju zemē?
Laikam jau te būs kaut kāds sakars ar kādu partiju, varbūt Tautas partiju, kura būs paskatījusies, ka nepakļauties Liepājas metalurga īpašnieku prasībām var nozīmēt sociālas skumjas pilsētā tieši pirms pašvaldību vēlēšanām.

Un tad šajā pilsētā uz kādu laiku paliktu tik vien ko kopt kā tikai eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apdainotais vējš. Lai pašvaldību vēlēšanās vējš nepūstu opozīcijas stabulē, tagad ir īstais brīdis likt lietā administratīvo resursu – noslēgt ne tikai dīlu, bet vēl pasniegt to kā lielu rūpi par pilsētas un valsts interesēm.
nra.lv

Lasi vairāk:

1. Latvijas dzimšanas diena ar asaru.
2. Liepājnieki noraizējušies par lata stabilitāti.
3. Genocīds pret Latvijas Tautu.
4. Parex bankrota gadījumā valsts zaudētu miljardu latu.
5. Latvijas Valdība atradusi supermeni Liepājā !
6. Vienkāršas lietas, ko Latvijā dara īpatnēji.
7. Naudas pārskaitījumi ceļo vienā virzienā – prom no Latvijas.