Kāda būs pasaule pēc konflikta

Var droši teikt, ka neviena cita norise šonedēļ (un ne tikai šonedēļ) nebūs tik nozīmīga, kā notiekošais Kaukāza sakarā. Jo tas pasaules tā jau trauslo līdzsvaru izkustinājis pavisam bīstami un licis atgriezties pavisam tuvu tiem laikiem, kas politiskais klimats bija ledusauksts.

Var iztikt arī bez dūres

Paldies Dievam, ieroči Kaukāzā apklusuši, un pamazām norimst ne tikai strīdi par to, kas pirmais sāka tos lietot un kas visvairāk nopostīja Chinvali – Gruzijas artilērija vai Krievijas lidmašīnas, cenšoties gruzīnu karavīrus izsist no pilsētas. Pierimst arī savstarpējie pārmetumi, abām pusēm saucot vienai otru par agresoru un vainojot to genocīdā.

Jo uzmanīgāk atskatāmies uz konflikta priekšvēsturi, jo acīm redzamāk, ka Krievija tam pārdomāti gatavojās kopš tā laika, kad kāju tur sāka grasīties iespert NATO, paredzot savā paspārnē ņemt Gruziju ar visu tās izdevīgo tranzīta naftas vadu. ASV jau bija parādījušas piemēru, bez ANO piekrišanas uzbrūkot Irākai, bet Rietumi – no Serbijas atšķeļot separātiski noskaņoto Kosovas provinci un tādējādi neļaujot Balkānos savas pozīcijas nostiprināt Krievijai.

Maskavai tikai atlika šos scenārijus atkārtot Kaukāzā, no Gruzijas atdalot Dienvidosetiju un Abhāziju, un ar tur izvietoto karaspēku saglabāt militāro klātbūtni Kaukāzā. Augsne tam tika sagatavota laikus, vairumam abu reģionu iedzīvotāju piešķirot Krievijas pilsonību. Vajadzēja tikai radīt incidentu, lai, par ieganstu minot savu pilsoņu aizstāvēšanu, iebruktu Gruzijā, sašķeltu to un aizliktu kāju priekšā šīs valsts ceļā uz NATO. Šāds iegansts radās, kad Gruzija neizturēja Krievijas miera uzturētāju spēku atbalstīto osetīnu nedēļu ilgās provokācijas un atbildēja ar triecienu.

Noplaks arī emociju sakultās putas, Krievijai biedējot pasauli ar NATO agresīvo politiku, kuras mērķis esot iekarot Krieviju un īstenot… genocīdu, bet Rietumiem biedējot pasauli ar Krievijas impēriskiem centieniem ar militāru spēku atgūt bijušās PSRS teritoriju, arī Baltijas valstis. Tikai diemžēl Maskava pati tīšuprāt veicina šīs bažas. Cik tad sen, kad PSRS iebrukumu Baltijas valstīs Otrā pasaules kara sākumā Krievija, kaut arī negribīgi, un tomēr atzina par pārkāpumu, taču tagad jaunajās skolu vēstures mācību grāmatās to uzskata par Krievijas kādreizējo teritoriju likumīgu atgūšanu.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs gan mierina, ka Latvijai nedraudot Krievijas dūre, un droši vien viņam taisnība. Kāpēc jāatkārto 1940.gads ar dūri, ja var savu ietekmi šeit nostiprināt citādā veidā – ar ekonomiskām svirām, ar zemes īpašumu iegādi, ar Latvijas iesaistīšanu dažādās Krievijas norisēs.
Krievijai taču izdevīgāk, lai Latvija tai paliktu ārzemes, tikai – mūsu ārzemes, kuras tas pats Vešņakovs tagad sāk mācīt, kā izturēties pret Krieviju.

Kā sadzīvot ar neprognozējamu valsti

Ar vārdu sakot, emocijas mazpamazām rimsies, bet to vietā stāsies prognozes, kāda būs pasaule pēc šā konflikta. Jo nav šaubu, ka tāda tā vairs nebūs, kā līdz šim. Arī Krievija taču vairs nav tāda, kāda bija vēl pirms gada. Tā turpinās demonstrēt savu varenību un izmantos ne tikai energoresursus, ar kuriem likt Eiropai būt paklausīgai. Var neņemt vērā Krievijas vadītāju bravūru, ka viņu valsts nebaidoties no aukstā kara un starptautiskas izolācijas.

Var tikai par muskuļu demonstrēšanu uzskatīt tādu raķešu izmēģinājumus, kurām it kā netraucējot nekādas pretraķešu aizsardzības sistēmas, ar to acīmredzot domājot ASV paredzētās iekārtas Polijā un Čehijā. Un tomēr neapšaubāmi, ka Krievija ar šo konfliktu panākusi savu. Tiesa, vienu mērķi tā nav sasniegusi – Maskavai netīkamais Mihails Saakašvili paliek Gruzijas prezidenta amatā. Taču NATO ienākšanu Kaukāzā Krievija apturējusi. Lai arī Rietumi mierina Gruziju, ka tai ceļš uz Ziemeļatlantijas aliansi vaļā, taču, ja jau ASV karakuģi ar humānās palīdzības kravu neriskēja ienākt Gruzijas ostā Poti tikai tāpēc, ka tajā atradās Krievijas karavīri, tad kā lai Gruziju iekļautu NATO, ja Maskava paziņojusi, ka atstās šajā valstī savus militāros kontrolposteņus?

Kaut arī Eiropas Savienības prezidējošās valsts Francijas izstrādātais konflikta noregulēšanas plāns Krievijai bija labvēlīgs, kaut arī Maskava tam piekrita, tā tomēr šo vienošanos nepilda. Tāpat kā atklāti pārkāpj ANO hartu, ANO Drošības padomes rezolūcijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas lēmumus, kurus pati parakstījusi, un tieši šī starptautisko normu ignorēšana ir pati draudīgākā. Tā Rietumiem gan atvērusi acis uz Krieviju, liekot zaudēt pēdējās ilūzijas, taču izraisījusi arī apjukumu, kā turpināt sadzīvot ar valsti, kuras rīcība nav prognozējama.

Vēl pagaidām šī Rietumu un Krievijas savstarpējo attiecību ļoti asā krīze izpaužas paziņojumu formā. Krievijas rīcību asi nosoda Rietumvalstu vadītāji. Lielbritānija aicina veidot koalīciju pret Krieviju. Francija pirmoreiz rosina sankcijas pret Maskavu. Pat Krievijai tik simpatizējošā Vācija likusi saprast, ka Maskava nedrīkst rīkoties, kā grib. Savukārt Krievija pārmet ASV, ka tās ne tikai iesaistījušās militārajā konfliktā Gruzijā, piegādājot ieročus un koriģējot gruzīnu artilēriju pret Krievijas lidmašīnām, bet pat izraisījušas šo konfliktu, lai saasinātu situāciju reģionā.
Konflikts, kurā nevar būt uzvarētāja

Taču kas notiks tālāk? Cik ilgi Melnajā jūrā koncentrēsies NATO un Krievijas karakuģi, kuriem vēl nesen bija paredzētas kopīgas mācības Klusajā okeānā, bet tagad par kaut kādu Krievijas un NATO sadarbību vairs nevar būt ne runas? Cik ilgi Suhumi ostā ar ziediem sagaidīs Krievijas kuģus, bet Batumi ostā tikpat jūsmīgi sagaidīs ASV kuģus? Gruzijas un Dienvidosetijas konflikts pārtapis Krievijas un Rietumu konfliktā, bet šādā konfliktā nevar būt uzvarētāji. Ja Krievijai pirmajā raundā izdevās pārtrumpot Rietumus, tad tas nenozīmē, ka arī turpmāk tai ļaus uzvesties kā zilonim trauku veikalā. Un te nu ir pats sarežģītākais jautājums – kā šo uzvedību ierobežot? Ar diplomātiskiem līdzekļiem nav izdevies, ar militāriem to darīt būtu neprāts, un paliek vienīgi ekonomika.

Jau izskanējuši rosinājumi Krieviju izmest no lielā astoņnieka, apturēt tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, ieviest stingrāku vīzu režīmu, neuzņemt Pasaules tirdzniecības organizācijā, ierobežot investīcijas, bet ASV gatavojas neakceptēt vairākus gadus izstrādāto vienošanos par atomenerģijas izmantošanu, kas Krievijai varētu nodarīt miljardiem dolāru lielus zaudējumus. Daudz kas izšķirsies šodien, kad jauno situāciju attiecībās ar Krieviju apspriedīs Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji. Tikai maz ticams, ka Krieviju sodīs, nosakot ekonomiskas sankcijas.

Jo tas nozīmētu Krievijas starptautisku izolāciju, taču valsts, kas nokļuvusi izolācijā, var kļūt vēl draudīgāka. 1939.gadā Padomju Savienību pēc iebrukuma Somijā taču izolēja, izslēdzot no Nāciju līgas, bet kas notika pēc tam? Tas viens. Otrs – Eiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes, un te nu savs krekls var izrādīties tuvāks par kopējām drošības interesēm. Tāpēc arī iespējams, ka nolems tikai palīdzēt Gruzijai atkopties pēc Krievijas iebrukuma, bet Maskavas virzienā vienīgi brīdinoši pakratīs pirkstu un varbūt uz laiku atliks sadarbības līguma parakstīšanu.
Jā, sāks arī runāt par to, kā mazināt energoresursu atkarību no Krievijas, bet tas jau ir cits jautājums, kas attiecas uz Eiropas Savienības vienotību.

Cita lieta, ka Krievijai jārēķinās ar prestiža zaudēšanu starptautiskajā arēnā. Protams, olimpiskās spēles Sočos un Eirovīzijas dziesmu konkursu Maskavā neatcels, tikai attieksmes maiņu gan var nākties izjust. Maskavas futbola komanda jau izsvilpta Varšavā, Eiropas Futbola asociācija no Maskavas uz citu valsti pārcēlusi Krievijas un Gruzijas jauniešu izlašu spēli, populārais gruzīnu dziedātājs Vahtangs Kikabidze atcēlis koncertus Krievijā. Šādi sīki kodieni patīkami nav, taču gan jau Krievija tos pārdzīvos, tāpat kā Gruzijas lēmumu pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
Tikai pasaules kārtība gan izjaukta un ģeopolitikā sācies haoss.

Turpmāk dominēs spēks. Kuram tā būs vairāk, tas arī diktēs noteikumus pēc sava prāta, līdz radīsies kopējs ienaidnieks, kas liks atjēgties, ka pasaule ir maza un jāsadzīvo vien ir, kā tas notika, kad sākās starptautiskā terorisma draudi. Bet pagaidām likti pirmie ķieģeļi jaunā Berlīnes mūrī, kas sadala pasauli, tikai šoreiz šis mūris radies Kaukāzā un mēs atrodamies uz šī mūra robežas.

Lasi vairāk:

1. Eiropas Savienība vēlas mazināt atkarību no Krievijas.
2. Sliktākā saeima pasaulē - autobraucējiem.
3. Smejies un pasaule smiesies Tev līdzi.
4. Krievijas centrāla banka atklāti brīdina par rubļa devalvāciju.
5. Krievijas prezidents Medvedevs apvainojies uz Obamu.
6. Latvijas dāvana Krievijas pilsoņiem.
7. Liepājas krievu kopiena, satrakojas