Leišu nedienas uz Liepājas mola

Pēc pusnakts no Liepājas ostas kapteiņdienesta saņēmām informāciju, ka uz viļņlauža, iespējams, atrodas cilvēki, varbūt bērni, jo dega uguntiņa. Tā kā viļņlauzis ir atdalīts no krasta un uz tā var nokļūt tikai ar laivu, mūsu inspektori nolaida ūdenī motorlaivu un devās pārbaudīt informāciju. Vienas stundas laikā viņi izglāba cilvēkus un atveda uz kuģa “Tiira”.

Informējām neatliekamo medicīnisko palīdzību. Izglābtie cilvēki bija stipri nosaluši, viņiem bija pazemināta temperatūra. Pēc stundas, varbūt pēc pusotras, viņi jau būtu pavisam nosaluši. Viļņu augstums bija liels un ūdens šļācās virsū viļņlauzim, pūta vējš. Būtībā viņi bija vēl sliktākā situācijā nekā tad, ja būtu atradušies ūdenī,” pastāstīja A.Volkovs. Dienā cilvēku uzņemšana no viļņlauža nebūtu tik sarežģīta, bet naktī stiprā vējā un viļņos gan.

Pastāvēja risks, ka paši glābēji varēja sabojāt savu peldlīdzekli un palikt turpat, kur nelaimē nokļuvušie. Abi Robežsardzes inspektori Jānis Valaika un Mareks Šinausks parādīja augstu profesionalitāti un pelnījuši atzinīgus vārdus. To apstiprināja arī Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits. “Jebkura glābšanas operācija ir grūts un komplicēts pasākums, jo parasti tā notiek sarežģītos laika apstākļos, kas saistīti ar risku.

Esam pietiekoši labi apmācīti šādām situācijām un devāmies palīgā. Līdz šim cilvēku glābšanas operācijā man nebija nācies piedalīties. Pietuvojoties viļņlauzim, uz mūsu saucieniem atsaucās cilvēki. Jahtas vairs nebija, bet trīs cilvēki bija veiksmīgi tikuši augšā uz viļņlauža un gaidīja palīdzību. Situācija bija pietiekami bīstama, tomēr viss noritēja gludi,” “Kurzemes Vārdam” pastāstīja Jānis Valaika.
Tomēr Robežsardzi ieinteresējuši ne tikai trīs lietuvieši, no kuriem tikai vienam bija pase (tiesa, diviem citiem tā varēja arī būt palikusi jūras viļņos), bet arī jahta, ar kuru it kā viņi peldējuši no Gotlandes uz Klaipēdu. “Noskaidrojām lietuviešu personības ar Lietuvas kolēģu palīdzību.

Guvām apstiprinājumu, ka tādi cilvēki ir, ka viņi nav meklēšanā, nav tiesāti, paņēmām visus nepieciešamos datus, un mums nebija iemesla liegt viņiem doties mājās. Tagad notiek apstākļu noskaidrošana, jūras negadījuma izmeklēšana, kuru vadīs Jūras spēku Meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs,” pastāstīja A.Volkovs. “Gribam arī noskaidrot, kur pēdējos sešus mēnešus noslīkusī jahta kuģojusi, jo mums ir pamatotas aizdomas, ka tā varētu būt bijusi zagta. Sazinoties ar Zviedrijas krasta apsardzi un Zviedrijas policiju, uzzinājām, ka viņiem nav nekādu ziņu par tādas jahtas eksistenci. Esam nosūtījuši pieprasījumu kolēģiem uz Igauniju un Lietuvu par šo jahtu un par cilvēku, kurš iepazīstināja ar sevi kā jahtas īpašnieks.

Lietuvas pilsonis, īpašnieks jahtai ar Zviedrijas karogu… Tas šķiet aizdomīgi. Zviedrijā nozagt jahtu nav īpašu problēmu, jo jahtu reģistrācijā tur neeksistē tāda kontrole kā pie mums. Tur jahtas reģistrācija būtībā ir brīvprātīgs pasākums Savukārt aizdomīgs šķiet arī fakts, ka, vējam pūšot ar ātrumu 20 metri sekundē un sinoptiķiem prognozējot, ka vējš pieņemsies spēkā vēl, lietuvieši ar burām gājuši pret vēju. Tas tomēr ir risks.. no liepājniekiem.lv

Un te arī glābēju un viņu ventspils priekšnieka foto. Aleksandrs Volkovs vakar ieradās Liepājā, lai turpinātu noskaidrot apstākļus, kas saistīti ar jahtas nogrimšanu un lietuviešu izglābšanu.