Neskatoties uz protestiem gāzes vada izbūves idejas realizējas tālāk. “Nord Stream” gāzes vada projekts Latvijā ietekmēs zvejniecību, skaidroja “Nord Stream” konsorcija pārstāvji plānotā gāzes cauruļvada Baltijas jūrā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā.
Cauruļvada vecākais inženieris Saimons Bonels atzina, ka vēl nav pabeigts izvērtējums, kādu ietekmi uz zvejniecību atstās plānotais gāzes cauruļvads, taču zināms tas, ka zvejniecību ar traļiem ierobežos tikai vietās, kur ir izbūvētas gāzes vada atbalsta struktūras vai akmens uzbērumi, lai kompensētu jūras gultnes nelīdzeno reljefu.

Patlaban zināms, ka tralēšanas aprīkojumu drīkstēs vilkt pāri gāzes vadam līdzenajās jūras gultnes vietās, kur gāzes vads pieguļ gultnei. Gāzes vada būvniecības laikā Baltijas jūrā zvejniecība gāzes vada ielikšanas koridora tiešā tuvumā būs aizliegta, taču to varēs atsākt uzreiz pēc cauruļvadu ielikšanas pabeigšanas.

Projekta autori uzskata, ka ilglaicīgas ietekmes uz zivīm nebūs. Zivis pametīs būvniecības darbu teritoriju un atgriezīsies pēc darbu pabeigšanas. Rezultātā jūras gāzes vads kalpos par savdabīgu, mākslīgu rifu, kurš pievilinās dažādas patvērumu meklējošas zivju sugas. Par projekta ietekmi uz zvejniecības nozari “Nord Stream” speciālisti ar Latvijas zvejniecības organizāciju pārstāvjiem plāno tomēr runāt.

“Nord Stream” pārstāvji stāsta, ka būvniecības laikā gāzes vada ietekme uz apkārtējo vidi būs īslaicīga, bet ekspluatācijas laikā – minimāla. Baltijas jūra ir sarežģīta ekosistēma, tāpēc gāzes vada maršruts ir izplānots tā, lai pēc iespējas mazāk skartu jūras jutīgās daļas. Cauruļvada dēļ ir sagaidāmi nelieli kuģu navigācijas jeb kustības ierobežojumi un nelieli vai mēreni ierobežojumi zvejniekiem ar iespējamiem zvejas aprīkojuma bojājumiem.
“Nord Stream” Baltijas jūras izpētē ir ieguldījusi 100 miljonus eiro (70 miljonus latu), un tās rezultātā ir noskaidrots, ka jūras gultnē ir 100 000 līdz 150 000 mīnu, jo īpaši tas vērojams Somu līcī, tāpēc tajās vietās, kur nebūs iespējams mainīt gāzes vada maršrutu, mīnas tiks uzspridzinātas, lai gāzes vada koridors būtu brīvs no sprādzienbīstamām mīnām.

Militārās munīcijas iznīcināšana ir plaši izplatīta, un to veiks pieredzējuši speciālisti, kas jau līdz šim ir nodarbojušies ar mīnu iznīcināšanu. Atmīnēšanu veiks laikā, kad zivis nenārsto, turklāt zivis, jūras zīdītājus atbaidīs no šīm vietām ar akustiskām iekārtām. Atmīnēšanas darbi tiks veikti tikai dienas laikā, lai varētu novērot darbu norisi.
Ir zināms, ka pie Dānijai piederošās Bornholmas salas ir trīs ķīmiskās munīcijas objekti, kurus neplāno iznīcināt, jo tie neapdraud ne vidi, ne gāzes vadu. Munīcijas aizskaršanas iespējamība novērtēta kā maza, bet ietekme ir novērtēta kā mērena.

Sākotnēji tika pieļauts, ka “Nord Stream” būvēs atzaru uz iespējamo Dobeles gāzes krātuvi, taču patlaban šāda iespējamība netiek apspriesta. “Tehniski izbūvēt šādu atzaru ir iespējams, taču patlaban netiek runāts ne par viena atzara būvniecību,” teica “Nord Stream” atļauju direktors Vugars Veisalovs.

Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukšēvics atgādināja, ka rakstiski komentāri, ierosinājumi un priekšlikumi par sagatavoto ziņojumu jāiesniedz līdz 2009. gada 15. maijam Vides pārraudzības valsts birojā. Iesniegtie priekšlikumi līdz 1.jūnijam tiks apkopoti un iesniegti izcelsmes valstu kompetentajām institūcijām.

Patlaban birojs nav saņēmis nevienu rakstisku priekšlikumu. Nav jau arī vērts – viss jau ir izlemts Krievijas un Vācijas starpā. Tā, lūk ,izpaužas ES solidaritātes princips. Savs deķis tuvāk…

Kā ziņots, “Nord Stream” gāzes vada būvniecības projektu īsteno Krievijas enerģētikas koncerns “Gazprom” kopīgi ar Vācijas enerģētikas kompānijām BASF un E.ON, kā arī Nīderlandes enerģētikas kompāniju “N.V. Nederlandse Gasunie”.

“Nord Stream” projekts paredz būvēt divus cauruļvadus Baltijas jūrā 1200 kilometru garumā, kas savienos Viborgu Krievijā Somu līča krastā ar Greifsvaldi Vācijas ziemeļu piekrastē. Gadījumā, ja šogad izdosies saņemt Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas valstu atļaujas, gāzes vada būvniecības sāksies 2010. gadā. Pirmā cauruļvada nodošana ekspluatācijā tiek plānota 2011. gadā, bet otrā – 2012. gadā.

Būtu pat priecīgs ja tā caurule sasietos mezglā.

Kas spēcīgāks par tevi, menca?
Baltijas jūras nākotne pētnieku redzējumā
Nora Driķe

Vai Baltijas jūra nākotnē kļūs par nedzīvu, pūstošām aļģēm piedūņotu, noslāpušu ezeru? Vai upes tajā turpinās ienest lauksaimniecības ķīmijas piesārņojumu, bet kuģi – naftu? Vai mencu zveja un zveja vispār mums būs jāaizmirst? Vai Latvijas zvejnieku nākotne ir smelt no jūras vairs tikai metāllūžņus? “Es spēcīgāks par tevi, menca,” skan sens lībiešu teiciens. Jūras dzīve 21. gadsimtā pierāda, ka to vēl tā īsti nevar zināt.

Viegli kļūt pesimistiem

“Baltijas jūra lēni mirst, ja mēs ātri nerīkosimies. Mums nepieciešams izjaukt burvju loku un vienoties kopīgā Baltijas jūras glābšanas operācijā,” – tā šopavasar izteicies Somijas premjers Mati Vanhanens. Vai tiešām ir tik slikti?

Pētot Baltijas jūras vidi, viegli kļūt pesimistam, atzina Stokholmas universitātes profesors Stūre Hansons, jūnijā Zviedrijas galvaspilsētā runājot ar sešu valstu žurnālistiem. Viņš uzsvēra cilvēku negatīvo lomu jūras liktenī. Kopš 20. gadsimta 50. gadiem cilvēku darbības dēļ jūrā nokļuva toksiskas vielas, tādas kā DDT, kas veicinājušas, piemēram, roņu izmiršanu.

Pagājušā gadsimta 60. gados DDT aizliedza, un tagad roņu skaits ir krasi palielinājies. Intensīvās lauksaimniecības dēļ upes jūrā ienesušas piesārņojumu – nitrātus un fosfātus, kas veicina aļģu ziedēšanu – katru vasaru tās klāj aizvien lielāku jūras teritoriju. Aļģes patērē skābekli uz zivju rēķina un veicina jūras eitrofikāciju jeb pārpurvošanos, līdz ar to jūras ūdenī, it sevišķi 60 – 180 metru dziļumā, trūkst skābekļa un šādās vietās Baltijas jūra it kā noslāpst.

Bet tieši dziļūdens ieplakas ir mencu nārsta vietas. Kopš 1998. gada gan novērojama neliela situācijas uzlabošanās, taču jūras veseļošanās process ir ļoti lēns. Degradētās vides un pārāk lielas nozvejas dēļ sarūk dažu zivju sugu populācija.

Kam menca vajadzīga

Nu, protams, gardo platmuti mencu gribam mēs, tās ēdāji. Kad runājam par mencu krājumu atjaunošanu jūrā, tad parasti tā arī saprotam: zivju resursi jāatjauno, lai cilvēkiem būtu ko zvejot, pārdot un ēst. Taču pētnieki uzsver citu aspektu. Menca ir vajadzīga jūrai – jūras videi un tās daudzveidībai. Tieši menca ir svarīga tādēļ, ka tā ir Baltijas jūras svarīgākā plēsīgā zivs.

“Jebkurā ekosistēmā plēsējam ir lielākā nozīme. Plēsēji uztur vidē zināmu līdzsvaru,” skaidro Latvijas Zivju resursu aģentūras Jūras laboratorijas vadītājs Māris Plikšs. S. Hansons: “Tad, kad tiek samazināti mencu krājumi, palielinās to lielākā laupījuma – brētliņu – bari.
Savukārt tas veicina zooplanktona samazināšanos (bez tam brētliņas izēd mencu ikrus, saka M. Plikšs), tā vietā pieaug fitoplanktons, kas savukārt veicina aļģu ziedēšanu.” Zviedri uzskata, ka ir jāveicina brētliņu zveja, lai palīdzētu mencām atgūties.

Ja jūra zaudēs zivis, mēs zaudēsim jūras vidi, sacīja S. Hansons, izvirzot jautājumu: ko darīt, ja 60 – 70 procenti zivju krājumu ir iznīcināti ķīmisku vai citu nedabisku iemeslu dēļ? Vēsturiski zvejniecība nebija vides problēma, bet tagad ir, uzskata S. Hansons. Lai gan netiek noliegts, ka tieši pēdējos gados mencu krājumi atkal ir palielinājušies, piemēram, 2006. un 2008. gads mencām bijis labvēlīgs.

2010. gadā mencu nozvejas kvotu varētu palielināt par 15 procentiem, sacīja M. Plikšs. Eiropas Savienības mencu krājumu atjaunošanas plāns, mencu zvejas flotes samazināšanās, noteiktā samazinātā mencu zvejas kvota, uzlabotā zvejas kontrole, pazeminātā mencu cena ir veicinājusi, ka mencu krājumi pašlaik palielinās.

Valdības pārāk bezatbildīgi atbalsta mencu zveju un tās palielināšanu, un mencu krājumi pirmām kārtām jāuzlūko kā vides problēma, nevis kā zvejniecības nozares problēma, uzskata S. Hansons un fonda “Baltijas jūra – 2020” (“Baltic Sea 2020”) vadītājs Bjorns Karlsons no Karaliskās zinātņu akadēmijas. B. Karlsons sacīja, ka, lai atjaunotu Baltijas jūras dabas vidi, radikāli jāierobežo zveja.

Valstis pie Baltijas jūras varot to atļauties, jo nevienai no tām ekonomikā zvejniecībai, viņaprāt, nav izšķirošas lomas, kā tas ir, piemēram, Īslandei vai Norvēģijai. B. Karlsons uzskata, ka jāpanāk, lai zvejniecība nekādā veidā netiek subsidēta, un jāapkaro nelegālā zveja, lai tādas zivis neviens nepirktu.

Puse – nelegālu lomu?

M. Plikšs, kurš Latvijā ir atbildīgs par jūras zivju krājumu novērtējumu, tomēr uzskata, ka radikāli ierobežot vai pat aizliegt mencu zveju būtu stipri pārspīlēti. Viņaprāt, viena no Baltijas jūras zvejas lielākajām problēmām ir nelegālā zveja un neadekvāta zivju krājumu regulēšana.

Nelegālā zveja nav tikai Liepājā slavenā Igora Fiksa kuģu lieta, bet tā ir problēma visās valstīs pie Baltijas jūras, turklāt Latvija visu valstu starpā nav tā sliktākā. M. Plikša viedoklis: kopš 2000. gada ap 30 – 40 procentu no visa Baltijas jūras loma tiek nozvejots nelegāli.
Savukārt Latvijā, viņaprāt, nelegālā nozveja samazinājusies aptuveni par 75 procentiem kopš 90. gadu sākuma. Zviedri nenoliedz, ka arī Baltijas jūras rietumu krastā pastāv nelegālas zvejas problēma, tomēr tā ir samazinājusies.

Konkrētāku viedokli par Latvijas zvejnieku nelikumīgajiem lomiem M. Plikšs negribēja izpaust, “lai Latvija netiktu atkal kritizēta, un arī precīzāks novērtējums nav principā iespējams”. Bet žurnālists no Pēterburgas Sergejs Anatskis stāstīja, ka, spriežot pēc tā, cik bieži zvejnieki maina automašīnas, Krievijā nelegāli tiekot nozvejots ap 90 procentu loma, bet kontrole ir neefektīva, jo inspektori pelnot tik maz, ka bez kukuļiem viņi neizdzīvotu.

Kas nav cilvēku varā

Baltijas jūras nākotne būs atkarīga no tā, kā mainīsies vide gan cilvēku, gan no mums neatkarīgu klimata pārmaiņu ietekmē, uzsver M. Plikšs. Kaut kādu globālu pārmaiņu dēļ Baltijas jūra paliek saldāka, tajā ieplūst vairāk saldūdens. Mencas Baltijas jūrā, kuru tās nelielā sāļuma dēļ drīzāk vajadzētu dēvēt par Baltijas ezeru, spēj dzīvot tādēļ, ka sāļuma līmenis jūras ūdenī ir ļoti nevienāds, un tikai dziļūdens ieplakās tas ir pietiekams, lai mencas tajās varētu nārstot.

Arī palielinātas saldūdens ieteces dēļ jūrā labāk jūtas reņģes un brētliņas, nevis mencas. Arī siltāks ūdens ir labvēlīgāks brētliņām, nevis mencām. Ekosistēma var mainīties globālu klimata izmaiņu dēļ. Tāpēc iespējams, ka, tikai regulējot vien – samazinot mencu un palielinot brētliņu zveju, mencas netiks glābtas.

Vēl viena samērā jauna jūras vides problēma – Baltijas jūrā ieceļojušas vai ievazātas svešas sugas, piemēram, apaļais jūrasgrundulis, kuram būtu jādzīvo Melnās jūras baseinā. Polijas piekrastē tas jau konkurē ar plekstēm un lucīšiem, un sagaidāms, ka apaļais jūrasgrundulis negatīvi ietekmēs Baltijas jūras dabiskās sugas arī mūsu krastos.

Jūras stratēģija

“Jūras vide un Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūrai” – tikšanos ar zviedru zinātniekiem un valdības pārstāvjiem par šādu tēmu Baltijas jūras valstu žurnālistiem jūnijā rīkoja Zviedrijas valdības preses dienests. No 1. jūlija Zviedrija uz sešiem mēnešiem ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Viena no Zviedrijas prezidentūras prioritātēm būs Baltijas jūras stratēģija, uzsvēra Zviedrijas ES lietu ministre Sesīlija Malmstrēma.

Zviedrija vēlas, lai Eiropas Padome šo dokumentu apstiprina šoruden. Baltijas jūras stratēģija ietvers ne tikai priekšlikumus jūras vides atveseļošanai, bet arī Baltijas jūras reģiona valstu labklājības, pievilcības, drošības, energodrošības, ekonomikas izaugsmei un konkurētspējas veicināšanai uz sadarbības pamatiem.

Tikai viens piemērs: vides jomā plāno izskaust fosfātus no mazgāšanas līdzekļiem – aprēķināts, ka tā Baltijas jūrā nonākušo fosfātu daudzumu varētu samazināt par ceturtdaļu un tas mazinātu aļģu ziedēšanu. “Ceru, ka 2020.gadā Baltijas jūras vide būs veselīga, ka mūsu ekonomika pret jūru būs saudzīga,” sacīja B. Karlsons.


Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

7 − six =