Zvejnieki tīklu no jūras izceļ ar vinču.

 

Inspektori pārliecinājās, ka zvejas kuģa “Līva” kapteiņa Oskara Kadeģa vīri priekšrakstus ievēro. Kuģa žurnālā bija veikti nepieciešamie ieraksti, 300 kilogramu smagajā mencu lomā mazizmēra zivju nebija.

 

Netālu no Pērkones krasta pētniecības zveju veica Valentīns Vasars. Viņa tīklā torīt bija iepinies taimiņš. Pie airiem sēdēja zvejnieka dēls.

 

Ar vērīgu skatienu var palepoties “Ekologa” kapteinis Ivans Kozlovs, kurš spēj pamanīt pat dzelmē iegremdētu tīklu.

 

Tāda ir Jūrmalciema piekrastes zvejnieku rocība.

Reņģes un citi jūras labumi …

Šopavasar reņģu nārsts sācies tieši laikā, kad to prognozēja, un jūrā tas virzās no dienvidiem uz ziemeļiem. Jau pirms Lieldienām labus lomus izvilkt palaimējies Jūrmalciema piekrastes zvejniekiem, bet pagājušajā naktī vairāki simti kilogramu sidrabaino zivju bija iepinušās arī netālu no Liepājas strādājošās Oskara Kadeģa zvejas kuģīša “Līva” komandas izmestajos tīklos.

Kuģa kapteinis pastāstīja, ka zvejojuši aptuveni kilometrus divus trīs no krasta. “Ja jau sākums ir, tad būs arī turpinājums,” viņš cerīgi teica, informējot, ka jau ceturtdienas rītā liepājnieki, gluži tāpat, kā tas noticis senāk, svaigas reņģes varēs iegādāties tieši no laivas. Beidzot visas nepieciešamās formalitātes esot nokārtotas un nekas vairs nevarot aizkavēt ieceri īstenot.

Reņģes sāks pārdot ceturtdien, 16.aprīlī, pulksten 9 kanālā netālu no Tramvajtilta, kur pie jahtu piestātnēm ierīkots jauns soliņš, lai gaidītājiem nebūtu jāstāv kājās un vecāka gadagājuma cilvēkiem būtu kur apsēsties.

 

Turpmāk informāciju par svaigu zivju tirdzniecību varēs saņemt, piezvanot pa tālruni 26656628.

Oskars teica, ka mencas tagad neķeroties, bet tās tīklos varētu parādīties maijā. Tad vispār zivju klāsts kļūšot bagātāks. Arī cenas tām būšot zemākas, nekā prasa tirgus paviljonā.
Pēteris Jaunzems

papildināts….18. aprīlī

Naktī selgā savaņģoto lielo reņģu lomu tur tirgoja piekrastes zvejnieks Oskars Kadeģis ar saviem palīgiem. Kā jau to varēja sagaidīt, pirkt gribētāju Vecajā ostmalā netrūka. Liepājnieki jahtu piestātnē bija sastājušies garā rindā.
Katrs ņēma pa diviem trim kilogramiem svaigo sidrabaini mirdzošo zivtiņu un tikpat daudz arī savam kaimiņam.

Tāpēc no jūras atvestās reņģu kastes jau pēc stundas izrādījās tukšas un dažiem, kas piestātnē bija ieradušies vēlāk, nekāds pirkums nesanāca. Taču “Līvas” kapteinis nomierināja bešā palikušos, ka nākamajā un turpmākajos rītos viņš atkal piestāšot kanālmalā un tirgošanās turpināšoties, jo visas nepieciešamās atļaujas šādai nodarbei tagad esot saņemtas un neviens velns viņam ceļā stāties vairs nevar.

Oskars nesūrojās, ka birokrātijas šķēršļu pārvarēšana prasījusi tam vairākus mēnešus laika un ilgu staigāšanu pa kabinetiem, bet pateicās ierēdņiem par sapratni un pretimnākšanu, ko viņš visnotaļ baudījis, savu nodomu īstenojot. Īpaši jau Pilsētas domē. Taču citi zvejnieki atzinīgi novērtēja viņa centienus un neatlaidību, pielīdzinot “Līvas” kapteini īstam birokrātijas ledlauzim, kurš uzdrīkstējies pārvarēt dažnedažādu aizliegumu biezo leduskārtu.

Šis apzīmējums patiešām ir trāpīgs, jo Oskars ir pirmais cilvēks Latvijā, kurš mūsu valstī zivis no kuģa mūsdienās pārdod legāli. Ar to viņš esot kļuvis pazīstams ne tikai visā Kurzemes piekrastē, bet, iespējams, arī Vidzemes jūrmalā.

Cerēsim, ka pirmajai bezdelīgai, kas, kā zināms, viena pati vēl nekādu pavasari nenes, sekos arī citas un cilvēkiem, kas dzīvo pie jūras, beidzot būs iespējams baudīt arī svaigi zvejotas, nevis tikai noliktavu plauktos nostāvējušās zivis.
Pēteris Jaunzems


foto no liepājniekiem

Draudi Baltijas Jūrai

Izstrādātā dokumentā par ‘Nord Stream’ būvniecību teikts, ka gāzesvada būvniecība vidi mēreni ietekmēs, tomēr ir ļoti maza iespējamība, ka tiks skarti ķīmisko ieroču krājumi, kas atrodas Bornholmas un Gotlandes salu tuvumā. Kopumā ‘Nord Stram AG’ ietekmes uz vidi novērtējumam iztērējusi vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Eiropas valstīm jāpieņem lēmums par ‘Nord Stream’ būvniecību līdz gada beigām, pretējā gadījumā projekta īstenošana var būt atlikta. Pēdējie pētījumi no mūsu kaimiņiem Igauņiem liecina par daudz lielākām briesmām. Baltijas jūrā plānotais gāzes vads pašreizējā veidā draud iznīcināt dzīvību Baltijas jūrā uz laiku līdz 300 gadiem laikrakstam “Postimees” apgalvoja Tallinas Tehniskās universitātes Kibernētikas institūta vadošais zinātnieks Tarmo Somere.

Baltijas jūru var apdraudēt Otrā pasaules kara laikā nogrimušo spridzekļu iznīcināšana gāzes vada plānotajā teritorijā. Precīzs, Baltijas jūrā nogremdētās munīcijas, spridzekļu un dzīvsudraba daudzums nav zināms, jo šo informāciju kara laika sabiedrotie joprojām glabā noslēpumā, tomēr, pēc vācu žurnāla “Der Spiegel” aplēsēm, piemēram, nogremdētā dzīvsudraba daudzums var sasniegt pat 1000 tonnu.

Jāatceras, ka Baltijas jūras virsējo slāņu ūdens nomainās 25 gadu laikā. Jūras gruntsūdeņi var saturēt vēl citas kaitīgas vielas, piemēram, pirms pāris desmit gadiem no Somijas jūrā ieplūda dioksīni, kas var radīt zivju saindēšanos. Gāzes vads daļēji šķērsos teritoriju, kurā joprojām ir augsta šīs indīgās vielas koncentrācija. Kā pastāstīja Igaunijas Zinātņu akadēmijas Dabas aizsardzības komisijas loceklis Ivars Pūra, ‘Nord Stream’ vides ietekmes ziņojumā dioksīnu jautājums nav aplūkots vispār, lai arī dabas zinātnieki vairākas reizes ir vērsuši uz to uzmanību. Pirms trīs gadiem Baltijas jūra tika atzīta par īpaši jutīgu jūras teritoriju.

Cauruļvada būvētāji vadās pēc tām normām, kuras ir vispārēji atzītas tādās atklātās jūrās kā Ziemeļjūra un Vidusjūra. Ja gāzes noplūdes vietu šķērsotu kuģis, var notikt sprādziens. “Dažādu apstākļu sakritības rezultātā var rasties liels vilnis,” skaidroja Somere. Pēc viņa vērtējuma, Igaunijai cunami lielu kaitējumu nenodarītu, taču tas varētu applūdināt, piemēram, Sanktpēterburgu.

Turklāt gāzes burbuļu dēļ mazāka izmēra kuģi var zaudēt stabilitāti un nogrimt. Ja projektu realizētu tad ‘Nord Stream’ būs pasaulē garākā un vienlaikus seklākā gāzes cauruļvadu sistēma, kāda izbūvēta jūras gultnē. Baltijas jūra būvniecības laikā kļūs par pasaulē lielāko zemūdens būvlaukumu 2400 km2 lielā platībā. Pieaugošās satiksmes dēļ būs palielināts ugunsgrēka un kuģu grimšanas risks gāzes vada avāriju gadījumā. Nopietnus draudus rada 80 000 t munīcija, kas Baltijas jūra nogremdēta II Pasaules kara beigās.

Un neskatoties uz visiem brīdinājumiem no zinātnieku puses un ar saprātu domājošu politiķu puses (Krievija nav drošs partneris) Vācijas gāzes koncerns “Wintershall”, pieprasa pēc iespējas ātrāk realizēt gāzes vada ‘Nord Stream’ būvniecības projektu caur Baltijas jūru.
“Mums jāizdara viss, lai saņemtu nepieciešamās atļaujas. Mēs esam gatavi projektā investēt nepieciešamās summas, neskatoties uz finanšu krīzi,” paziņoja koncerna valdes loceklis Rainers Zēle. “Visdrošākā tranzīta valsts ir Baltijas jūra,” viņš teica.
Kopsavilkums vienkāršs – nauda un pārējais ir blakus nenozīmīgi faktori. Var sanākt dzīvot pie jauna Bermudu trijstūra, kur nebūs zivju, nevarēs peldēties un kuģi mistiski pazudīs. Latvijas politiķi, lobējot kādu intereses , projektam teica – JĀ. Citas Baltijas Valstis – NĒ.


Nord Stream

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *