Nav vairs tās “Kursas”, ko liepājnieki atceras nesenajā pagātnē…nīkst un nīkoļo zvejniecība Latvijā. Kuģus sagriež un dāvina savas zivju nozvejas kvotas ārzemniekiem, kas savu floti atjauno un neļauj zvejniecības nozarei iznīkt.

Ko var gribēt no cilvēkiem, kas nemaz nav zvejniecības patrioti, bet gan šeftmaņi un labuma meklētāji. Pārdot un naudiņu ielikt viesnīcā vai kādā citā nozarē, bet zvejniecībai pārvelk krustu.

Pati pēdējā niansīte no Kursas…

Liepājas zvejniecības un zivju apstrādes uzņēmums “Kursa” šovasar no darba atbrīvos 15 strādniekus. Uzņēmuma vadība informē, ka tas saistīts ar Latvijas zvejniekiem atvēlēto brētliņu nozvejas samazinājumu un visiem atlaistajiem darbiniekiem jau esot piedāvāts jauns darbs – mencu apstrādes cehā.

Tiesa, tas savu darbu sāks tikai septembrī. Jāpiebilst, ka produkcija, ja tāda būs ir domāta citām zemēm…liepājniekus atstājot bešā.

Papildinu..2014.12.janvārī

Mūžībā devies Vladimirs Einiņš – liepājnieks, kurš, būdams Latvijas Augstākās Padomes deputāts, balsojis par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju 1990. gada 4. maijā.foto

Līdz 1950. g. – Valdis Eniņš, kad vārds, uzvārds kļūdaini ticis izmainīts dzimtsarakstu nodaļas vainas dēļ.

V. Einiņš, divu Trīs Zvaigžņu ordeņu kavalieris, bija zvejnieks un kapteinis, ilgus gadus arī zvejnieku kolhoza “Boļševiks” priekšsēdētājs, vēlāk – zvejnieku akciju sabiedrības “Kursa” padomes priekšsēdētājs.

Vadījis gan vietējās zvejas flotes kuģus, gan ekspedīcijas flotes kuģus, gan arī zvejas saldētājtraleri “Dzintarzeme”.

1988. gadā iestājies Latvijas Tautas frontē, viņa vadītā “Boļševika” klubā arī tika dibināta Liepājas Tautas frontes nodaļa 1988. gada novembrī.

 Papildinu… 2015 12jūlijs

Aivars Ceļdoma par Zvejnieku svētkiem Liepājā (piekrastes zvejnieks jau ceturtajā paaudzē)
Tūdaļ teiks, ka esmu vecmodīgs un neko no jaunākās modes nesaprotu… Var jau būt. Taču arī nobriedušiem ļaudīm reizēm gribas kādu pasākumu.

Bet diemžēl Liepājā zvejnieku svētki vairs nav pieaugušajiem piemēroti.

Liepāja taču vienmēr bijusi zvejnieku pilsēta. Kā stāstīja vectēvs, Ulmaņlaikos par valsts naudu taisīja molus, lai attīstītu piekrastes zveju, lai cilvēkiem būtu darbs un ienākumi.

To visu darīja nevis privātie, bet par valsts līdzekļiem. Vēl tagad ir vietas, kur saglabājušies šajā laikā taisītie moli. Piemēram, Jūrmalciemā joprojām saglabājušies pāļi, kas tika iedzīti laivu piestāšanai.

Man mūsu profesijas svētki tomēr asociējas ar zvejnieku svētkiem, kaut padomju laikos šos svētkus sāka dēvēt par jūrnieku svētkiem.

Tā kā arī pats zvejoju, tad šos svētkus attiecinu arī uz sevi. Šogad pa dienu vispirms pastrādāšu – Liepājā patirgošu kūpinātas zivtiņas, palutināšu pasākuma apmeklētājus. Arī uz vietas pacepsim zivis. Bet vakarpusē došos uz Jūrmalciemu.

Liepājā gan pievakarē uz pasākumu nedošos, jo šeit jau nav zvejnieku svētki, te jau balle, kur jaunatnei apdullināties.

Pēdējos gados Liepājā zvejnieku jeb jūras svētki kaut kā nobāl – vairāk rīko narkomānu festivālus,”LMT Summer Sound” un zvejnieku svētkus it kā iekļaujot to sastāvā.

Un tas ir aplam!

Pāvilostā var rīkot normālus zvejnieku svētkus, citviet – Mērsragā, Ventspilī arī. Un diezin vai tur ir vairāk zvejnieku, nekā Liepājā. Vai nevarētu to narkomānu festivālu rīkot kādu nedēļu pēc vai pirms zvejnieku svētkiem?

Iepriekšējā gadā, kad zvejnieku svētku pasākumi jau norisinājās šī festivāla ietvaros Kūrmājas prospekta galā, pavisam slikti nebija. Mūzika bija laba, vien pievakarē visiem bija jāiet mājās vai arī jāpērk dārgās festivāla biļetes.

Nu tas gan ir muļķīgi!

Manuprāt, zvejnieku svētki nav svētki jauniešiem, tos vēlas apmeklēt arī nobriedušāki ļaudis, kam tieša saistība ar jūru un zvejniecību.

Jauniešiem citas intereses un gaume. Pasarg, Dievs, neesmu pret to, ka tiek rīkoti pasākumi jauniešiem! Arī viņiem nepieciešamas izklaides. Tikai skumji, kā dažs labs šajos pasākumos izklaidējas. Piemēram, pāris dienas pēc festivāla taujā: kurā virzienā stacija un vai festivāls jau noticis, vai vēl tikai būs…

Vēlreiz atkārtošu, ka neesmu pret jauniešiem, taču domāju, ka šādi pasākumi būtu jārīko nevis pilsētā, bet gan nomaļākā vietā. Pirms vairākiem gadiem man iegadījās Saldus pusē nokļūt kāda šim festivālam līdzīga pasākuma teritorijā absolūti nomaļā vietā. Pat žoga nebija, vien policijas patruļas.

Lūk, šāda vieta ir līdzīgiem festivāliem piemērota! Un manuprāt, Liepājas pusē taču arī var atrast nomaļākas vietas, ko nepieciešamības gadījumā norobežot un kur rīkot šādus festivālus.

Labs piemērs bija pirms vairākiem gadiem Pērkonē notikušais komponista Raimonda Paula pasākums. Nevis ārprāta piemērs “LMT Summer Sound”.