Perspektīvas un realitāte …

No 209 aiz piekrastes joslas zvejojošiem kuģiem 2004. gadā, pateicoties Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam zvejas kuģu sagriešanai metāllūžņos, šogad palikuši 98, piektdien vēsta laikraksts “Latvijas Avīze“.

Lai sasniegtu optimālu flotes apjomu, kas ļauj zvejniekiem pretendēt uz pietiekami lielu nozvejas kvotas apjomu un nopelnīt, līdz 2013. gadam kuģu skaits jāsamazina līdz 70.

Piekrastē, kur līdz šim mazāk bijis pieejams atbalsts piekrastes laivu izņemšanai no zvejas, komercuzņēmumu rīcībā esošo laivu skaits faktiski nav mazinājies – to kopskaitā ir ap 190. Taču zvejniecības uzņēmumu rīcībā esošo laivu skaitu vajadzētu mazināt par 89.

Šādus aprēķinus pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma veikusi SIA “Baltijas konsultāciju birojs”.

Pētījums veikts viena iemesla dēļ – vēl 2007. gadā sagatavotais “Zvejas flotes sabalansēšanas plāns 2008. – 2013. gadam”, izrādās, bijis pārāk piesardzīgs. Tas ir – zvejnieku vēlme tikt vaļā no kuģiem bijusi lielāka, nekā plānots. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā, kad sagriešanai metāllūžņos nodeva vairāk nekā 60 kuģus, to īpašnieku kabatās ieplūda vairāk nekā 10 miljoni latu. Jaunajā plānošanas periodā līdz 2013. gadam šim mērķim atvēlēja jau 12,4 miljonus latu.

Šīs naudas apgūšanai izsludinātajās trijās projektu pieņemšanas kārtās saņemts 141 pieteikums, kuru finansēšanai nepieciešami 15,5 miljoni latu. Tā kā naudas visiem nepietika, apstiprināja tikai 84 projektus zvejas kuģu un piekrastes laivu izņemšanai no zvejas, izmaksājot jau kopumā 11,3 miljonus latu, vēsta laikraksts.

Taču vēlme griezt kuģus joprojām nav apmierināta. Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits nesen notikušajā Zivsaimnieku konsultatīvajā padomē informēja, ka aptaujājot zvejniecības uzņēmumus, to īpašnieki atzinuši, ka vajadzētu tikt vaļā vēl no apmēram 14 aiz piekrastes joslas zvejojošiem kuģiem.

“Nav ekonomiska pamata turēt kuģi, ja tam piešķirtā zvejas kvota nepārsniedz 400 tonnas reņģu,” uzskata Voits, liekot saprast, ka bez zivju zagšanas jeb nelegālas zvejas šo kuģu īpašnieki nevar iztikt, ziņo “Latvijas Avīze”.

Arī piekrastes zvejniekus pārstāvošās Latvijas Zvejnieku federācijas vadītājs Ēvalds Urtāns min, ka no ES kuģu griešanas programmas finansējami būtu kādi 40 projekti. “Tādējādi Baltijas jūras piekrastē darbu pārtrauks pieci zvejas uzņēmumi, arī līča zvejas uzņēmumu skaits samazināsies,” saka Urtāns.

Kuģu sagriešanu metāllūžņos nepieprasa ES, tā notiek brīvprātīgi, pašiem zvejniekiem aprēķinot, cik izdevīgi ir turpināt zveju, ņemot vērā, ka nozvejas kvotas katru gadu mainās – ir bijuši gadi, kad ievērojami samazinātas mencu nozvejas kvotas, kas pērn un šogad gan ir atkal palielinātas. Tā vietā šobrīd krietni mazinātas brētliņu un reņģu nozvejas kvotas. Tam klāt jārēķina resursu cenas, kas pēdējos trijos gados pieaugušas par 11%. Turpmākajos trijos gados tieši uz degvielas rēķina tās turpinās pieaugt.

SIA “Baltijas konsultāciju birojs” veiktie aprēķini liecina, ka, atstājot zvejas floti pašreizējā apjomā, 2013.gadā ar nelielu peļņu strādātu vien mazie zvejas kuģīši izmērā līdz 12 metriem, kā arī 12 līdz 24 metru garie zvejas traleri. Savukārt traleri un tīklu kuģi garumā no 24 līdz 40 metriem ciestu pamatīgus zaudējumus.

Samazinot piekrastes kuģus pēc optimālā plāna, tas ir – piekrastes kuģu un laivu skaitu samazinātu par 89, bet aiz piekrastes joslas zvejojošu kuģu skaitu samazinot par 28, ievērojamu peļņu gūtu visi. Aprēķini liecina, ka piekrastes zvejā vidējā peļņa būtu 57 000 latu, bet lielākie ieguvēji būtu aiz piekrastes zvejojošie 24 – 40 metrus garie traleri. To peļņa būtu 1,7 miljoni latu gadā. Tas nozīmē, ka zvejnieki sev varētu nodrošināt ne tikai cilvēka cienīgu dzīvi, bet arī pietiekami ieguldīt zvejas aprīkojumā un pakāpeniski atjaunot floti, kuras vidējais vecums šobrīd ir 23 gadi.

Liepājas ostā tagad palikušo komerczvejnieku skaits ir saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem.

Negudrus lēmumus var pieņemt …nekompetenti ierēdņi

Ministru kabinets uzdevis Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopā ar zvejniecību saistītām organizācijām rīkot sanāksmi, lai lemtu par jūras zvejas kontroles uzlabojumiem nepietiekamo resursu laikā.

Viens no ierosinājumiem ir zivju izkraušanas ierobežojumi nakts stundās…

Ielieku kopējo domu, ko par to domā tauta:

Tie kuri pieņem šādus likumus ir nesaprot nozares specifiku un kārtējo reizi meklē iespēju kaitēt tautsaimniecībai un tātad pilsoņu labklājībai. Te jau viens minēja, ka zivis mēdz pūt. Arī zivju pārstrādātājiem neviens nemaksās kamēr viņi līdz pusdienas laikam gaidīs kamēr zivis tiek izkrautas. Vārdu sakot tumsoņas ne valdības pārstāvji.

ARDIEVAS KUĢIM…

Atvadīties ar kuģi “Afanasijs Ņikitins” bija ieradušies vairāki desmiti liepājnieku, kuri notiekošo – pārvietošanu no Tirdzniecības kanāla uz Tosmares kuģu remonta rūpnīcu, kur to sagriezīs metāllūžņos – uztvēra ar dalītām jūtām.

Vairums bija devies uz kanālmalu, lai vienkārši paskatītos, viņuprāt, interesanto procesu. Taču dažam tas bija skumjš brīdis. Gaļinas kundze, kas bija ieradusies ar ziediem, atzina, ka raudāt gribas, un nesaprot, kāpēc šo kuģi sauc par monstru.

Ar to viņai saistās daudz atmiņu, sievietei vīrs daudzus gadus bijis jūrnieks. “Tas vienmēr te ir bijis, un labi izskatās. Negribas, ka kuģis pazūd,” atzina sastaptā liepājniece Zane, minot, ka uz tā varējis ierīkot muzeju.

Vēl no sanākušajiem izskanēja ideja par klubiņu. Kāds uz atvadu pasākumi bija ieradies ar plakātu, kurā rakstīts – “Saglabājiet Ainaram Virgam darbavietu”. Mūziķis tur strādāja par sargu.

Vērot vēsturisko brīdi skolotāju mudināti bija ieradušies arī Liepājas Jūrniecības koledžas audzēkņi. Viņi, tāpat kā daudzi citi, vēl pēdējo reizi nofotografējās ar kanālmalas ilgo gadu simbolu. “Esmu uz tā uzkāpis. Jā, ir nedaudz žēl, ka kuģis nepalika skolai, taču šobrīd nejūtos saskumis.

Droši vien emocijas un domas raisīsies tad, kad kuģa vairāk nebūs.

PAPILDINU 08.07.25011

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

three + 1 =