Liepāja pie jūras un liepājnieki, kas tieši vai pastarpināti ir saistīti ar jūru.
Šajā lapā būs apkopoti dažādi materiāli par jūrniecību,
cilvēkiem un mūsu JŪRU.

Nemaz tik sen atpakaļ Latvijā bija zvejnieki un labi lomi.

Zveji nozvejoto lomu veda uz ostu un no tā bija atkarīga viņa materiāla labklājība. Nepatīk teikt bija, bet uz zvejniecību Latvija, kā nozari būs jāpārvelk trekns krusts.

Nelaimējās ar ministriem, kas nīcināja visu un visapkārt klanoties Eiropas Savienības ierēdņu priekšā. Tādu sīkumu, kā nozvejas kvotas, dāļāja zviedriem, dāņiem un citiem zvejiem, kurus viņu Valsts spēja aizstāvēt.

Ja parēķina par ko nabaga zvejam jāmaksā brīnums, kā vispār Latvijā ir palikuši desmitos skaitāmo mazo kuģīšu, kur apkalpe ir no 5 līdz 6 cilvēki.

Gan zvejniecības inspektori, gan ostu uzraudzība, gan sanitāras pārbaudes, kuģa apskate, gan ugunsdzēsējs(inspektors), gan….. visus jau nesaskaitīsi, kas barojas no zvejnieka grūtā un bīstamā darba.

Ja netici, lūk jauninājums, turpmāk Liepājas ostā mazajiem kuģiem būs jāmaksā par pietauvošanos neatļautā vietā. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde izdarījusi grozījumus SEZ valdes ostas tarifu noteikumos “Liepājas ostas maksas un maksas pakalpojumu maksimālie robežlīmeņi”, kas paredz, ka mazajiem kuģiem par pietauvošanos vietā, kur tas nav paredzēts, turpmāk būs jāmaksā apmēram 21 santīmu (30 eirocentus) par bruto tonnu diennaktī.

Liepājas ostas maza daļa

Tas nozīmē, ka vienam “Baltika” tipa zvejas kuģim turpmāk stāvēšana neatļautā vietā diennaktī varētu izmaksāt ap Ls 31,50 (ap 45 eiro). Līdz šim mazajiem zvejas kuģiem Liepājas ostā bija jāmaksā tikai par iziešanu un ieiešanu ostā, bet par piestātni ne.

Valstī, kas atrodas pie jūras drīzumā nebūs zivju saimniecības. Ulmaņlaikos un pat krievu ‘PSRS’ laikos zvejnieka arods bija cienījams un godāts. Kāpēc tagad nē ?

Nostalģiskas un vēsturiskas bildes, kad mencu kilograms maksāja 0.22 kapeikas.
300108_izstade_locis2

Toreizējā Liepājas ” Boļševiks” pēc tam ” Kursa” kuģa kapteinis Jānis Kivlenieks.

Mazā zveja

Labus doršu lomus šonedēļ izdevies gūt kapteinim Oskaram Kadeģim un viņa vīriem, kuri nepilnas desmit jūdzes no Liepājas zvejo ar kuģīti “Līva”. Tomēr tādas veiksmes dienas zvejniekiem negadoties bieži. Zivis, ko viņi pārved krastā, esot ļoti augstvērtīgas sava svaiguma dēļ. Diemžēl bieži vien tirgū tās nonāk kopā ar lomiem, kas vilkti tālāk jūrā un jau paguvuši kādas dienas pagulēt saldētavā.

Tas ir līdzīgi, kā notiek ar bioloģisko lauksaimnieku slaukumu, kas pārstrādes kombinātā nonāk vienā cisternā ar pārējo saimniecību ražoto pienu. Arī samaksa, ko saņem piekrastes zvejnieki, diemžēl neiedvesmojot viņus darbam. Kas šodien ir 80 santīmu par kilogramu, ja dīzeļdegvielas litrs maksā vairāk! Arī iedzīvotājiem, kam savulaik zivis bija lēts un pieejams produkts, tagad jārēķinās ar visai augstām cenām.

Kontrolieri uzsvēra, ka tieši rūpnieciskās zvejas veicēji ir viņu aktīvākie sabiedrotie cīņā ar maluzvejniecību, jo šie cilvēki ir ieinteresēti, lai jūra būtu tīra gan no piesārņojuma, gan nelikumīgi izliktiem tīkliem. Tādēļ zvejas plačos, kur notiek aktīva darbība, arī pārkāpumi esot atklāti ievērojami retāk.

Teiktais apstiprinājās arī šoreiz. Lai gan var teikt, ka vīri skrupulozi pārbaudīja jūru visā tās piekrastes garumā, nelikumīgas darbības un piesārņojums netika konstatēti.

Tikai vienam no tīkliem, kas bija iegremdēts ūdenī uz dienvidiem no Jūrmalciema, prasībām neatbilda marķējums. Kontrolieri teica, ka īpašnieks par to saņems brīdinājumu. Par to, vai aizrādījums būs ņemts vērā, inspektori pārliecināšoties nākamajos reidos, jo arī turpmāk tie notikšot regulāri.

Pēteris Jaunzems,

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

seventeen − 9 =