Vienkāršas lietas, ko Latvijā dara īpatnēji.


Par to, ka ar banku ‘Parex’ darījums ar Latvijas Valsti nav tīrs un caurspīdīgs, man ir skaidrs.
Nav saprotams vai augsti godātie ierēdņi no valdības to nesaprot, ka mūžīgi taču nevarēs ‘čakarēt’ Tautu no reņģēdāju cilts.
Nu kāpēc tās lielās kļūdas notiek lielākajā vairumā Latvijā.
Par ko mums tādi ‘tautas kalpi’, kas Latviju uzskata par savas labklājības obligāto piedevu.

Piedevu, kuru var slaukt līdz pēdējam. Lasot Jura Paidera rakstu, tā sajūta par manīšanos, paraug pārliecībā, ka mūsu Valsts vadītāji jauc savu personīgo klēti ar Valsts apcirkņiem…

Kā jau tas ierasts, pat vienkāršas un saprotamas lietas Latvijā dara kaut kā īpatnēji. Mēs ceļam visdārgākos tiltus. Gaidāmā enerģijas deficīta laikā būvējam nevis elektrostacijas, bet valsts resursi tiek mobilizēti akustiskām koncertzālēm, bibliotēku monstriem vai hokeja hallēm.

Tas pats ar finanšu sistēmas pēkšņo krīzi. Vispirms tiek visai pasaulei paziņots, ka valsts glābj banku no bankrota. Tad tiek pavēstīts, ka banka tiek nacionalizēta. Tagad atklājas, ka ne viens, ne otrs nav bijusi pilnīga taisnība. Bankrota nebija, un nacionalizācija arī faktiski nav notikusi….

Izrādās, ka sindicētie kredīti, kurus paņēmusi Parex banka, ir izsniegti tikai konkrētam bankas īpašnieku lokam un gadījumā, ja īpašnieki mainās, kredīta devējam ir tiesības nekavējoties atprasīt visu kredītu atmaksu. Tie ir aptuveni 800 miljoni eiro.

Ko nozīmē sindicētie kredīti?
Banka naudu kredītiem var iegūt divos izplatītākajos veidos. Klasiskais veids ir piesaistīt iedzīvotāju un uzņēmumu depozītus.
Otrs veids – aizņemoties naudu no lieliem finanšu kreditoriem. Taču ikviens naudas īpašnieks nevēlas visas olas kraut vienā grozā.
Ja kādam pensiju fondam ir 100 miljoni eiro un fonds tos visus aizdos tikai vienai bankai, tas ir liels risks. Tad bankas bankrota gadījumā fonds paliks bez naudas.
Taču fonds var aizdot 50 bankām pa 2 miljoniem eiro. Šādā gadījumā risks ir diversificēts. Ja viena banka izputēs, zaudēta tiks tikai viena 50. daļa no visas naudas.
Ja nauda tiek aizdota ar 6% gadā, tad, pat vienai bankai bankrotējot, ienesīgums būs 4%.

Sindicētais kredīts rodas, kad daudz kreditoru apvienojas vienā projektā, piemēram, aizdod naudu Parex bankai. Šos daudzos naudas devējus parasti pārstāv viens starpnieks, kurš risina visus juridiskos un tehniskos jautājumus. Parex gadījumā sindicētajā kredītā paju devēji ir 60 dažādas institūcijas, bankas, pensiju fondi utt….

Lai novērstu to, ka bankas īpašnieki piesaistīs simtiem miljonu kredītu un tad pārdos savas akcijas, atstājot sindikātu risināt problēmas ar jaunajiem īpašniekiem un jaunajiem direktoriem, sindikāti parasti nodrošinās pret šādu pārmaiņu risku, iekļaujot līgumos normu, kas aizliedz būtisku akcionāru vai pat vadības maiņu kredīta līguma darbības laikā.
Mainoties kredītu paņēmušās bankas akcionāru sastāvam vai vadībai, parasti sindicētā kredīta devējiem ir tiesības nekavējoties pieprasīt kredītu atmaksāt.Bankas, kuras šādi gādā kredīta resursus, nevar, kad grib, mainīt īpašniekus, tām vispirms ir jāsaņem kredīta devēju atļauja.

Kamēr pasaulē finanses bija stabilas, viss bija kārtībā. Ja vieni vairs nevēlējās aizdot naudu, to aizdeva kāds cits. Tagad ir dziļa krīze un daudziem nauda ir vajadzīga pašiem.
Tāpēc Latvijas notikumi, daļēji nacionalizējot Parex banku, ir lieliska iespēja atgūt naudu pirms termiņa. Tagad, nevis nākamā gada februārī vai jūnijā, kad beidzas lielāko kredītu termiņi.
Turklāt visai ticami, ka kāds no Parex sindicētā kredīta devējiem jau ir tādā finanšu situācijā, ka finanšu investīcijas vairs netiek veiktas, bet visas pūles ir jāvelta tikai naudas atgūšanai.

Tagad joprojām rit bankas un Finanšu ministrijas sarunas ar ārvalstu finanšu institūcijām, kuras piešķīrušas Parex bankai sindicētos kredītus. Tiek prognozēts, ka sarunas ieilgs vairākas nedēļas. Kamēr netiks panākta sindikāta dalībnieku atļauja, tikmēr līgums par Parex bankas kontrolpaketes pāriešanu valsts īpašumā nestāsies spēkā. Var tikai paust izbrīnu par to, kāpēc izvēlēta tāda Parex bankas glābšanas shēma, kuras realizācija atkarīga no kreditoriem, kuru intereses šobrīd, iespējams, ir pavisam citas.

Neviens ne no Parex bankas vadības, ne Latvijas valdībā nespēj jēdzīgi izskaidrot, kāpēc izvēlēta shēma, kura ir savā ziņā unikāla un kura neatbilst Eiropas un ASV praksei, finansiāli palīdzot banku sektoram. Neviens ne no Parex bankas vadības, ne Latvijas valdībā nespēj jēdzīgi izskaidrot, kas notiks tālāk, ja sindikāta dalībnieki pieprasīs nekavējošu 800 miljonu eiro atmaksu īpašnieku maiņas gadījumā.

Ko tas nozīmēs Latvijas valsts tautsaimniecībai, ja valsts jau tagad ir ieguldījusi palīdzībā Parex bankai 354 miljonus latu? Taču laiks nav Latvijas sabiedrotais. Parex bankas darbība ir ierobežota, turklāt tai ir tagad jāatlaiž teju vai piektā daļa no strādājošajiem, un tas nozīmē, ka banka lēnām zaudē gan savas pozīcijas Latvijas tirgū, gan līdz ar to savu potenciālo vērtību. Juris Paiders no nra.lv

Dalies ar šo rakstu, nekautrējies!

PinIt
Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

2 Atbildes uz “Vienkāršas lietas, ko Latvijā dara īpatnēji.”

  1. Ansis says:

    Tā kā būt tik stulbam, lai ar šo faktu nerēķinātos, vienkārši nav iespējams, tad, visticamāk, daži šai valstī ir mērķtiecigi rīkojušies, lai uzvārītos, bet pārējie dabūs tos 800 ļimonus samest.

  2. Andris says:

    Pēc redzētās intervijas TV ar FM pārstāvi TV, dzirdētiem FM ministra izteikumiem, VB prezidenta runām, šķiet, ka pie vadīšanas ir tikuši visai maz zinošas un protošas personas un savā aprobežotībā rīkojas kā “ziloņi trauku bodē”.

    Ja šie vīriņi ir “palaiduši vējā” 7 gadus kopš presē ir publikācijas un diskusijas par iespējamo Pasaules finansu krīzi, kas varēja sākties ar US $ krīzi, tad tagad tie paši neprašas ņemas “glābt slīkoni” -“Parex” ar tādām metodēm, kas pašu glābēju noraus līdzi.

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

18 + 1 =

scroll to top