Kas ir medicīna ? Kas ir tautas medicīna?

Tabletes un visvisādas ziedes no ķīmisko rūpnīcu noliktavām. Ir skaidrs, ka medicīna nav panaceja pret visām kaitēm, to mēs nojaušam vai arī uz 100 % zinām.

Mēs zemapziņā nojaušam, ko katrs augs dara labu. Bija laiki, kad mēs dzīvojām viensētās, bet ārsts bija viens pats lielā apkārtnē un arī ne vienmēr pa kabatai.

Tad izlīdzējāmies ar vietējo zintnieču  zināšanām. Viņas sauca arī par raganām, jo daudzreiz viņu nodarbošanā mijās ar mistiku,  bet tagad tās būtu saucamas par augstas klases speciālistēm, profesionālēm dziedniecēm un profesionāliem homeopātiem.

Ko tad mūsu Latvijas pļavas piedāvā un kā tas izmantojams ?

Lūk dažas atziņas un ieteikumu augu izmantošana :

 

Asinszāles laksti (herba Hyperici)

tautas medicīna

Asinszāles laksti

Asinszāle dziedināšanas mērķiem tiek izmantota jau vairāk kā 2400 gadu. Asinszāli pielietoja, lai uzlabotu kuņģa, zarnu un visu gremošanas orgānu darbību, novērstu žultsakmeņu veidošanos un žults aizturi žultspūslī, uzlabotu asinsriti.

Senatnē augam piedēvēja savelkošas, antiseptiskas, sāpes remdinošas īpašības. Nesenākā pagātnē asinszāle arvien vairāk kļuvusi pazīstama kā līdzeklis pret depresiju. Augu nav ieteicams lietot lielās devās. Var pastiprināt jūtību pret saules gaismu.

Auza (Avena sativa)

tautas medicīna

Auzas

Jau senatnē auzas izmantoja ne tikai pārtikā, bet arī medicīnā. Tās pielietoja organisma stiprināšanai, tonizēšanai, cukura līmeņa pazemināšanai asinīs, apetītes rosināšanai, kā arī, lai mazinātu vēlmi pēc narkotiskajām vielām.

Neesmu gan provējis, bet ja tauta tā teic…ticēsim.

Meža avenes laksti (herba Rubi idaei)

Meža avenes

Senatnē meža aveņu lakstiem piedēvēja savelkošu, sviedrējošu, spazmolītisku, pretiekaisumu, antitoksisku, sāpes remdinošu iedarbību.

To izmantoja arī, lai uzlabotu vielmaiņu, pazeminātu temperatūru un saaukstēšanās simptomus, veicinātu gremošanas orgānu darbību.

Āboli (Malus domestic)

Āboli

Ābolus senatnē ieteica sirds un asinsvadu sistēmas un gremošanas sistēmas traucējumu gadījumos, organisma attīrīšanai, spēcināšanai.

 

Ābolmētras lapas (folia Menthae suaveolans)

Ābolmētras lapas

Ābolmētru tēju senatnē izmantoja ne tikai dēļ atsvaidzinoši patīkamās garšas, bet arī pret nelabu dūšu, vemšanu, caureju, gripas un saaukstēšanās gadījumos, kā arī pret reimatismu un nervu sāpēm.

 

Baldriāna saknes (rhizomata cum radicibus Valeriana)

radicibus Valeriana

Senatnē balderiāna saknei piedēvēja izteikti nomierinošu darbību. Uzskatīja, ka tā palīdz pret galvassāpēm, miega traucējumiem, mazina baiļu sajūtu, pazemina asinsspiedienu, paplašina asinsvadus, mazina spazmas, krampjus, veicina gremošanas sistēmas darbību.

Un noteikti jau zini, ka kaķiem tas tā garšo, ka ne aprakstīt ne izstāstīt…lieto tikai runči.

Ehinācija (Echinacea purpurea)

Echinacea purpurea

Ziemeļamerikas indiāņi ehinācijas senatnē izmantoja pret klepu, kuņģa sāpēm, galvassāpēm, brūču dezinficēšanai. Uzskatīja, ka augam ir antiseptiska, imunitātes stiprinoša iedarbība.

Mana ome ir tajās pašās domās un atceros, ka dzēra tēju, kad sasāpējās kunģis…

Islandes ķērpis (Cetraria Islandica)

Islandes ķērpis

Islandes ķērpim ir apvelkoša, dziedinoša, spēcīgi izteikta antimikroba darbība. Lieto ēstgribas uzlabošanai, kā vispārēju spēcinošu līdzekli, pie plaušu tuberkulozes, garā klepus, bronhiālās astmas.

Ne velti aptiekās ir dabonams, kā pamatsastāvs daudzām drogām.

Kaķpēdiņas ziedi (flores Helichrysi arenarii)

Kaķpēdiņas

Senie cilvēki uzskatīja, ka kaķpēdiņa uzlabo vielmaiņu, veicina kuņģa sulas un aizkuņģa dziedzera sulas izdalīšanos. Uzskatīja, ka ziedos esošajām rūgtvielām ir diurētiskas īpašības, tāpēc tās pielietoja pret reimatismu, artrītu, tūsku, nieru slimībām.

 

Kaķumētras lapas (Nepeta cataria)

Nepeta cataria

Senatnē kaķumētra izmantota apetītes rosināšanai, gremošanas un kuņģa darbības uzlabošanai. Pielietoja, lai mazinātu kuņģa un zarnu krampjus, vēdera uzpūšanos, novērstu sāpes mēnestruāciju laikā.

Kaķumētru pielietoja arī saaukstēšanās gadījumos elpceļu iekaisuma un bronhīta gadījumos. Augu uzskatījuši arī kā nomierinošu līdzekli bezmiega, nervozitātes, histērijas, melanholijas gadījumos.

Labs līdzeklis trakulīgiem laulātajiem… nomierina nervus un nogludina dumjas domas…lietot abiem.

Kliņģerītes ziedi (flores Calendulae)

Kliņģerītes

Krāšņo ziedu dēļ , iesākumā augs izmantots kā krāšņumaugs, bet vēlāk arī kulinārijā un dziedniecībā. Cilvēki senatnē kliņģerītes izmantojuši kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, žultsceļu, žultspūšļa, aknu, acu, ausu, smaganu, iekaisuma gadījumos.

Uzskatījuši, ka kliņģerīšu tēja iedarbojas nomierinoši, pazemina asinsspiedienu, stimulē sirdsdarbību, mazina menstruāciju, dzemdību un pēcdzemdību sāpes.

Kumelītes ziedi (flores Chamomillae)

Kumelītes

Viens no pirmajiem ārstniecības augiem Ēģiptē, kuru iedzīvotāji paši sākuši audzēt. Jau tur tika atklātas auga nomierinošās, antiseptiskās, brūču dziedējošās un gremošanas sistēmas uzlabojošās, vēdera uzpūšanās mazinošās īpašības.

Kumelīšu uzlējumus jau no seniem laikiem izmanto arī tautas kosmētikā – gan matiem, gan ādai.

Strp citu…tēja no kumelītēm,  kā padzeriens arī nav smādējama.

Ķimenes augļi (fructus Carvi)

Ķimenes

Senatnē uzskatīja, ka ķimeņu augļi palīdz pret vēdera uzpūšanos, kuņģa spazmām, sāpēm menestruāciju sāpēm, sekmē atkrēpošanu, stimulē piena sekrēciju, uzlabo apetīti, piemīt pretiekaisuma iedarbība.

Attēlā redzams augs, bet sažāvētas ķimenes taču esi redzējis. Izmanto arī kulinārijā …tējai arī nav ne vainas.

Māllēpes lapas (folia Farfarae)


Senatnē uzskatīja, ka māllēpes lapās esošās vielas atvieglo klepošanu, sekmē krēpu izdalīšanos, novērš kakla un plaušu kairinājumu.

Māllēpju lapām piedēvēja pretiekaisuma, dziedinošas, mīkstinošas, nedaudz sviedrējošas un žultsdzenošas īpašības.

Mārsila laksti (herba Serpylli)

herba Serpylli

Pēdējos gados augu iesaka alkoholisma ārstēšanai, līdz tam mārsila lakstus pārsvarā izmantoja, lai veicinātu gremošanu, mazinātu gāzu uzkrāšanos, novērstu un apturētu caureju, mazinātu klepu, astmu, bronhītu, veicinātu atkrēpošanu.

Piedēvēja antiseptisku, pretiekaisuma iedarbību.

Melisas lapas (folia Melissae)

Melisa

 

Jau vairākus gadsimtus iepriekš cilvēki piedēvējuši melisas tējai nomierinošu, atslābinošu, sāpes remdinošu, sviedrējošu, gāzu izdalīšanās veicinošu iedarbību.

Melisa pazemina asinsspiedienu, tādēļ nedrīkst lietot cilvēki ar zemu asinsspiedienu.

Meža malvas laksti (Malva sylvestris)

Malva sylvestris

Meža malvu izmantoja pret klepu un citām elpošanas orgānu slimībām, pret caureju un kuņģa slimībām.

Diezgan efektīvs līdzeklis…tikai nepamatoti piemirsts

Nātres lapas ( folia Urticae)

Nātru lapas

Senatnē nātri izmantoja vispārējai organisma tonizēšanai, attīrīšanai, asiņošanas apturēšanai, asinsvadu un elpošanas centra darbības uzlabošanai.

Uzskatīja, ka augam piemīt pretiekaisuma, vielmaiņu normalizējoša, žultsdzenoša, audu atjaunojoša iedarbība. Ir dzirdets par veselām ārstniecības kūrēm…pēršanās ar nātrēm.

Pelašķa laksti (herba Millefolii)

Pelašķi

Senajā Romā un Grieķijā pelašķus sauca par „Herba Militaris” – militāro augu, jo tā pretiekaisuma īpašības jau sen izmantoja brūču dziedināšanā. Senie cilvēki pelašķu tējai piedēvēja pretiekaisumu, antiseptisku iedarbību.

Uzskatīja, ka pelašķu tēja rosina ēstgribu, mazina gāzu uzkrāšanos, palīdz pret saaukstēšanos, drudzi, pazemina temperatūru, aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu.
Pelašķus nedrīkst lietot grūtniecības laikā !


Pienenes saknes (radices Taraxaci)

Pienenes

Jau auga latīniskais nosaukums “officinale” norāda, ka to senatnē izmantoja ārstniecībā. Pieneņu saknēm piedēvēja organismu attīrošas, vēdera izejas un apetīti veicinošas īpašības.

Izmantoja arī aknu, nieru slimību ārstēšanai, žultsakmeņu, urīnpūšļa akmeņu, podagras un reimatisma gadījumos.

Piparmētras lapas (folia Menthae piperitae)

Piparmētras

Jau Senajā Romā un Grieķijā piparmētra bijusi lielā cieņā dēļ tās atsvaidzinošās iedarbības. Tur cilvēki svētkos paši sevi kronējuši piparmētru vainagiem un galdus pušķojuši piparmētru atvasēm.

Piparmētrai piedēvēja nomierinošu, pretsāpju un pretiekaisumu iedarbību. Dziedniecībā no auga lapām gatavoja zāļu tēju asinsrites uzlabošani, sirds asinsvadu paplašināšanai, kuņģa, zarnu darbības traucējumu novēršanai. Nav vēlams dot stipru piparmētru tēju bērniem.

Nu ļoti garšīga tēja…labi veldzē slāpes.

Rasaskrēsliņa laksti (herba Alchemillae)

Rasaskrēsliņš

Rasaskrēsliņš savu latvisko nosaukumu ieguvis dēļ rasas pilieniem, kas sakrājas uz auga lapām, bet savu latīnisko nosaukumu “Alchemilla” augs ieguvis no viduslaikiem, kad alķīmiķi raskrēsliņu sakrātos rasas pilienus izmantoja cenšoties pārvērst metālu par zeltu.

Senatnē rasaskrēsliņiem piedēvēja asiņošanu apturošu, savelkošu, pretiekaisumu iedarbību. Uzskatīja, ka veicina atkrēpošanos, tonizē gremošanas sistēmas darbību, uzlabo vielmaiņu, regulē menestruālo ciklu, veicina piena sekrēciju, dziedē brūces.

Raudenes laksti (herba Origani)

Raudene

Šim bišu un taureņu tik iemīļotajam augam ir ļoti sena vēsture dziedniecībā. Grieķi to lietoja ļoti plaši kā antiseptisku līdzekli gan ārējām, gan iekšķīgām infekcijām.

Uzskatīja, ka augam piemīt nomierinoša, antiseptiska, sāpju mazinoša, gremošanu stimulējoša, garā klepus mazinoša, sviedrējoša iedarbība. Ārīgi pielietoja kā pretiekaisuma līdzekli mutes dobuma, mandeļu, ādas iekaisumu gadījumos.
Grūtniecēm nav ieteicams lietot iekšķīgi.

Rudzupuķes ziedi (flores Centaurea cyani)

Rudzupuķes

Senatnē rudzupuķes izmantoja pret klepu, spazmu mazināšanai, ēstgribas rosināšani, žults izdalīšanās stimulēšanai. Tai piedēvēja tonizējošu, pretiekaisuma, pretdrudža, sviedrējošu iedarbību.

No pļavu puķēm …ar savu savdabību pamanāma jau pa gabalu.

Ārstniecības salvija (Salvia officinalis)

Ārstnieciskā Salvija

Salvijas lapu biogēnajām vielām ir pretiekaisuma, antiseptiska, savelkoša iedarbība. Tās veicina žults sekrēciju un gremošanas sistēmas darbību, pavājina sviedru, piena un siekalu dziedzeru darbību, normalizē dzimumdziedzeru funkcijas, nostiprina nervu sistēmu.

Lieto kuņģa un zarnu iekaisuma gadījumos, gāzu izvadīšanai no zarnu trakta, aknu un žultspūšļa iekaisuma ārstēšanai. Ja nepieciešams pārtraukt bērna zīdīšanu, procesa atvieglošanai, kas savukārt mazina piena sekrēciju (nav ieteicams lietot grūtniecības pertiodā).

Sirds mātere (cardiaca)

cardiaca

Lieto pret sirds vājumu, sirds ritma regulēšanai pret sirds un asinsvadu neirozi un pārpūli, bezmiega, spriedzes un stresa gadījumā.
Tautas medicīnā māteres izanto kā nomierinošu sirdslīdzekli, paaugstināta asinsspiediena gadījumā. Tās lieto epilepsijas, anēmijas, aizdusas, impotences, kuņģa un zarnu slimību gadījumā.
Dažkārt māteres iesaka lietot arī jaunajām māmiņām laktācijas stimulēšanai mazuļa zīdīšanas laikā.

Sarkanā āboliņa ziedi (Trifolium pratense)

Āboliņš

Tā antiseptisko iedarbību novēroja jau senie cilvēki, lietojot gan ārēji- brūču un apdegumu dziedēšanai, gan iekšēji – klepus, kakla sāpju un caurejas apstākļos.

Senatnē cilvēki izmantoja kā vielmaiņas produktu izvadīšanas, urīndzenošu, organisma izturības paaugstinošu, atkrēpošanas līdzekli.

Smiltsērkšķa lapas (Hippophare rhamniodes)

Smiltsērkšķis

Smiltsērkšķa lapām piedēvēja savelkošu, pretiekaisumu, pretsāpju, ādu atjaunojošu, brūču, čūlu dziedinošu iedarbību.

Upenes augļi (Ribes nigrum)

Upenes

Jau senatnē novēroja upeņu pretiekaisumu, pretcaurejas, sviedrējošu, atkrēpojošu, temperatūru pazeminošu, ēstgribu rosinošu, vielmaiņu normalizējošu iedarbību.

To izmantoja arī kā antiseptisku līdzekli un organisma imunitātes stiprināšanai.

Vērmeles laksti (herba Artemisiae absinthii)

Vērmeles

Lai gan pēc daudzu biologu uzskatiem vērmele esot rūgtākais ārstniecības augs, tam ir augsta bioloģiskā vērtība. Jau senatnē cilvēki vērmelei piedēvējuši nomierinošu, pretiekaisuma, pretsāpju, prettārpu iedarbību.

Senie cilvēki vērmeļu tēju izmantojuši, lai rosinātu ēstgribu, veicinātu gremošanas orgānu darbību, gāzu novadīšanu.

Vīgriezes ziedi (flores Filipendulae ulmariae)

Vīgrieze

No vīgriezes agrākā zinātniskā nosaukuma “Spirea ulmaria” atvasināts vārds aspirīns, dēļ augstā salicilskābes daudzuma augā.

Uzskatīja, ka augs palīdz attīrīt organismu, piemīt sviedrējoša, nomierinoša, urīndzenoša iedarbība, mazina reimatisma izpausmes, mazina drudzi, uzlabo gremošanu un vielmaiņu, nomierina stresa situācijās.

Ceru, ka noderēja mazs ekskurs ārstniecisko augu pasaulē…

 

Lasi papildus piemeklētus rakstus:

2 Atbildes uz “Ko iesaka tautas medicīna.”

  1. dziedniece says:

    Zāļu tējas (species) ir visvecākā zāļu forma. Tās gatavo no vienas drogas vai arī no vairāku drogu maisījuma, dažreiz ar sāļu, ēterisko eļļu un citu vielu piedevām.

    Pirms tēju gatavošanas lapas, lakstus, saknes, sakneņus, mizas un gumus saberž vai sagriež. Ziedus un ziedu kurvīšus var arī nesasmalcināt, bet liepu ziedi vienmēr jāsagriež. Augļus un ogas var lietot kā sasmalcinātā, tā arī nesasmalcinātā veidā.

    Drogu sasmalcinātības pakāpe ir atkarīga no tēju lietošanas veida. Drogām, kuras izlieto vannām, sautējošām kompresēm un apliekamiem, jābūt smalki saberztām vai sagrieztām.

    Ja no tējas gatavo uzlējumu vai novārījumu iekšķīgai lietošanai un mutes dobuma, rīkles skalošanai, lapas, ziedus, lakstus, milteņu, brūkleņu un citu augu ādaino lapu daļiņas sasmalcina tā, lai to daļiņu lielums netraucētu veikt ārstniecisko procedūru.

    Drogu sasmalcināšanas procesā radušos putekļus nosijā caur attiecīga izmēra sietu.

    Gatavojot jauktās tējas, katru drogu sasmalcina atsevišķi, nosijā putekļus un pēc tam rūpīgi samaisa visas sastāvdaļas kopā, kamēr iegūst vienmērīgu maisījumu.

    Ja tējām jāpievieno sāļi, tos izšķīdina maza ūdens tilpumā, iegūstot piesātinātu šķīdumu, ar kuru apmiglo drogas. Šķīdumu miglo ar pulverizatoru, un apmiglojamās drogas nepārtraukti maisa.

    Pēc tam tēju žāvē līdz 60°C temperatūrā. Ja tēju sastāvā ir higroskopiskas drogas, kuras ātri bojājas, tās jāpievieno pēc apstrādātā materiāla izžāvēšanas.

    Sagatavotās tējas uzglabā labi noslēgtos traukos vai iesaiņo papīra, audekla maisiņos. Ēterisko eļļu drogas uzglabā skārda vai stikla traukos.

    UZLĒJUMI

    Uzlējumi (infusa) un novārījumi (decota) ir drogu ūdens izvilkumi, kurus gatavo aptiekās vai arī mājas apstākļos. Šim nolūkam ņem porcelāna, emaljētus vai nerūsējoša tērauda traukus, kurus iepriekš izkarsē tvaikos uz ūdens vannas.

    Pēc tam traukā ieber sagatavoto tēju, aplej ar istabas temperatūras ūdeni, trauku noslēdz ar stingri pieguļošu vāciņu un vāra uz ūdens vannas, saturu bieži samaisot. Gatavojot novārījumu, tēju vāra 30 minūtes, bet, gatavojot uzlējumu, — 15 minūtes.

    Pēc tam trauku ar novārījumu atdzesē istabas temperatūrā 10 minūtes, bet ar uzlējumu — ne mazāk par 45 minūtēm. Tad izkāš, palikušo augu materiālu nospiež, izvilkumam pielej ūdeni līdz vajadzīgajam tilpumam vai svaram un izlieto.

    Mājas apstākļos var gatavot tikai neindīgu augu tējas, jo nav iespējams pareizi pagatavot uzlējumus un novārījumus kā aptiekās.

    Mājas apstākļos gatavo drogu vai tēju ūdens izvilkumus, kurus tautā sauc arī par tējām. Sasmalcinātu drogu ievieto emaljētā katliņā, aplej ar verdošu ūdeni, dažas minūtes vāra, trauku noslēdz ar vāciņu un atstāj ievilkties.

    Pēc atdzišanas izkāš caur sietu vai marli, un tēju lieto aukstā vai siltā veidā.

  2. Re кā says:

    ES un pasaules iedzīvotāju vidū strauji pieaug rezistence pret antibiotikām un daudzas antibiotikas, ar kurām var ārstēt dzīvībai bīstamas saslimšanas, zaudē spēku.
    Pasaulē arvien biežāk sastopami gadījumi, ka pat vienkāršas infekcijas vairs nereaģē uz ārstēšanu ar antibiotikām un pat vienkāršas medicīniskās manipulācijas var izrādīties dzīvību apdraudošas,,,

    Lūk tā, bet dabas zāles, drogiņas un uzlējumi, palīdzēs, kā tas ir noticis gadu tūkistošus…Nav ko muļķot dabu ar ķīmiju !

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

2 + 20 =